Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.
Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).
Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.
Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)
Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.
Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.
Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.
Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.
Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.
Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.
Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.
P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.
Rāda ziņas ar etiķeti sadarbība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sadarbība. Rādīt visas ziņas
Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi
Posted in ASV, blogi, gov2.0, govcamplv, idejas, IT, politiķi, reformas, sadarbība, sociālie mediji, valdība, valsts pārvalde, vēlēšanas on by Liena MuraškinaHāgā diskutēs par policijas vizuālo tēlu Eiropā
Posted in dizains, ES, idejas, youtube, lietas, policija, sadarbība, video on by Liena Muraškina
Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstīm ir daudzas lietas, darbi un ieceres, kas tās vieno, ar vizuālo tēlu nav tik vienkārši. Piemēram, policija - visās valstīs tai ir viena misija, tā pilda līdzīgas funkcijas un arī valstu starpā notiek sadarbība dažādos jautājumos. Tomēr vizuāli katrā valstī mēs redzam pat krasi atšķirīgu pieeju policijas vizuālajam tēlam. Piemēram, itāļiem ir sportīgs haizivīgs lamborgīni, kamēr nīderlandiešiem - samērā neitrāls sarkani-zili strīpots auto.Domājot par valsts pārvaldes dizainu, par dizainu Eiropas Savienībā un policijas spēkiem, Hāgas dizaina aģentūra Ontwerpwerk un Berlīnes aģentūra Fuenfwerken rosinājuši diskusiju par to, kā Eiropas Savienībā izskatās policijas automašīnas - vai tām vajadzētu izskatīties līdzīgi? vai uz tām būtu jābūt ES simbolikai? kā automašīnu vizuālo tēlu veidot vienlaikus autoritatīvu un pieejamu?
Dizaineri ir gatavi gan diskutēt ar valdību pārstāvjiem, gan piedāvāt savu redzējumu un dizaina paraugus.
Vienlaikus Hāgā paredzēta arī Eiropas Savienības valstu policijas automašīnu parāde, kā arī formastērpu un cepuru izstāde. Vairāk par izstādi un diskusiju var uzzināt šeit.
Būtu interesanti uzzināt par to, kurš ir dizainējis Latvijas policijas automašīnas. Bet pagaidām - turam īkšķus par to, lai arī Latvijas policija pieteiktos parādei :) Un vēl - kamēr mēs gaidām un viņi domā, iesaku noskatīties šo lielisko britu raidījuma Top Gear sižetiņu par dizaineri, kas radījusi Lielbritānijas lielceļu zīmes.
Par dizainu valsts pārvaldē
Posted in cilvēki, dizains, idejas, lietas, sabiedrība, sadarbība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Bieži vien, kad ir runa par valsts pārvaldi, mēs domājam "birokrātija" "likumi" "robežas" "neefektīvs" "pelēks" "neinteresants" "politiķi" "viņi" un tml. Vismaz, brīdī, kad es pieminu valsts pārvaldi vienalga kādā savienojumā, cilvēku reakcijas bieži vien ietver minētos vārdus. Un šādā sarunā nav vienkārši sarunu ievirzīt tā, lai runātu par "iespējām" "attīstību" "skaistumu" "ērtībām". Tomēr, tomēr citur pasaulē arvien vairāk sarunas, kurās aizskarta valsts pārvaldes, valdības, pārvaldības tēma, notiek par to, ka to var "skaistāk" "efektīvāk" "ērtāk", un noteikti par to, "kā".
Viena daļa no šīm sarunām ir par valsts pārvaldes un tās pakalpojumu dizainu. Pēdējā laikā atkal un atkal manā redzeslokā parādās dizaina tēma valsts pārvaldē. Arī tepat Latvijā. Piemēram, viens citāts, ko izlasīju pirmajā žurnālā ir.lv. Arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte saka:
Savukārt konferencē Campus Party Europe mārketinga kompānijas IDEO radošais direktors Pauls Benets stāstīja par viņa uzņēmuma pieredzi, dizainējot pakalpojumus - gan sabiedriskajai slimnīcai, gan enerģijas uzņēmumam, gan dizaiainējot fēnus, spuldzīšu abažūrus un velosipēdus. Atkal un atkal parādot, cik liela nozīmē ir pakalpojumu dizainam, lai cilvēki būtu laimīgāki, arī, ja mēs runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Pakalpojumu dizains valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā man šķiet viena aizraujoša un interesanta tēma. Tas iet kopā ar tādiem lieliskiem piemēriem, kā Volkswagen iniciatīva Fun Theory vai Zviedrijas pieeja karavīru rekrutēšanai.
Diemžēl es neesmu tik advancēta, lai spētu šo dizaina jautājumu izcelt Latvijas profesionāļu saulītē, bet ceru, ka ar laiku arī pie mums speciālisti paši nāks klajā gan ar kritiku, gan ar vērtīgiem ieteikumiem un risinājumu piedāvājumiem. Jo mēs gribam "atraktīvu" "elastīgu" "noderīgu" rezultātu no valsts pārvaldes, bet, būsim godīgi, valsts pārvaldei trūkst kapacitātes šādiem jautājumiem. Tāpēc speciālistu iesaiste sabiedriskā kārtā šobrīd būtu vienīgais reālais variants.
Un vēl - lieliski noderīgie resursi
Lielbritānijā par dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem var lasīt te.
Nīderlande un vēl piecas Eiropas valstis apvienojušās par labāku dizainu valsts pārvaldē
Par dizainu (arī) valsts pārvaldē janvāra beigās govcampā aizraujoši stāstīja Zigurds Zaķis.
*Lūk arī pieminētais vēža skrīninga video.
Viena daļa no šīm sarunām ir par valsts pārvaldes un tās pakalpojumu dizainu. Pēdējā laikā atkal un atkal manā redzeslokā parādās dizaina tēma valsts pārvaldē. Arī tepat Latvijā. Piemēram, viens citāts, ko izlasīju pirmajā žurnālā ir.lv. Arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte saka:
Piemēram, Panorāmā jau kuro reizi stāstīja par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm. Var jau pieņemt, ka tie ir medicīnas jautājumi, bet es šeit redzu ļoti aktuālu dizaina problēmu: kā tiek komunicēta šī bezmaksas pārbaude, kas ir ārkārtīgi nozīmīga vēža profilaksē. Vai tu saņem interesantu, saistošu atklātni, vai formālu, pilnīgi nesaprotamu lapeli. Arī es to esmu saņēmusi. Tā ir visnesaprotamākā vēstule pasaulē! (..) Un bērnudārzu rinda? Kāpēc pierakstīšanās nevarētu notikt elektroniski? Tas ir tas pats - tas ir pakalpojumu dizains.*
Savukārt konferencē Campus Party Europe mārketinga kompānijas IDEO radošais direktors Pauls Benets stāstīja par viņa uzņēmuma pieredzi, dizainējot pakalpojumus - gan sabiedriskajai slimnīcai, gan enerģijas uzņēmumam, gan dizaiainējot fēnus, spuldzīšu abažūrus un velosipēdus. Atkal un atkal parādot, cik liela nozīmē ir pakalpojumu dizainam, lai cilvēki būtu laimīgāki, arī, ja mēs runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Pakalpojumu dizains valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā man šķiet viena aizraujoša un interesanta tēma. Tas iet kopā ar tādiem lieliskiem piemēriem, kā Volkswagen iniciatīva Fun Theory vai Zviedrijas pieeja karavīru rekrutēšanai.
Diemžēl es neesmu tik advancēta, lai spētu šo dizaina jautājumu izcelt Latvijas profesionāļu saulītē, bet ceru, ka ar laiku arī pie mums speciālisti paši nāks klajā gan ar kritiku, gan ar vērtīgiem ieteikumiem un risinājumu piedāvājumiem. Jo mēs gribam "atraktīvu" "elastīgu" "noderīgu" rezultātu no valsts pārvaldes, bet, būsim godīgi, valsts pārvaldei trūkst kapacitātes šādiem jautājumiem. Tāpēc speciālistu iesaiste sabiedriskā kārtā šobrīd būtu vienīgais reālais variants.
Un vēl - lieliski noderīgie resursi
Lielbritānijā par dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem var lasīt te.
Nīderlande un vēl piecas Eiropas valstis apvienojušās par labāku dizainu valsts pārvaldē
Par dizainu (arī) valsts pārvaldē janvāra beigās govcampā aizraujoši stāstīja Zigurds Zaķis.
*Lūk arī pieminētais vēža skrīninga video.
Pasaules Banka izaicina: izglāb pasauli
Posted in idejas, lietas, projekti, sabiedrība, sadarbība on by Liena Muraškina
Vai Tu esi sevi iedomājies varoņa tēlā, kas izglābj pasauli? Vai Tevi aizrauj slepenās misijas? Neparasti ieroči? Slepenas kopienas ar mistisku līderi? Vai Tu gribi padarīt pasauli labāku? Pieļauju, ka ir ne mazums cilvēku, kuri uz šiem jautājumiem ar pārliecinātu "Jā!". Un tieši šiem cilvēkiem Pasaules Bankas Institūts ir izveidojis virtuālu spēli/ sociālo tīklu Urgent Evoke - kur, izmantojot slepeno aģentu tēmu, sacensību garu, īpašās misijas un uzdevumus, aicina izglābt pasauli ar neierastiem risinājumiem - sociālajām inovācijām.
Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.
Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.
Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.
Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.
Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?
EVOKE trailer (a new online game) from Alchemy on Vimeo.
Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.
Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.
Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.
Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.
Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?
EVOKE trailer (a new online game) from Alchemy on Vimeo.
Par pašvaldībām 2.0
Posted in gov2.0, komunikācija, mājas lapas, pašvaldības, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, twitter, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki.
Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.
Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.
Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?
Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.
Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.
Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.
Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?
E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.
Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.
Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.
Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.
Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.
Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.
Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.
Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.
Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.
Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.
Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.
Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.
Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?
Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.
Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.
Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.
Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?
E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.
Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.
Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.
Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.
Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.
Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.
Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.
Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.
Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.
Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.
Iespēja pieteikties stipendijai studiju vizītei Ziemeļvalstīs
Posted in jaunumi, ministrijas, pašvaldības, projekti, sadarbība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Vēlos pievērst kolēģu uzmanību Ziemeļvalstu Ministru padomes vadītajai Ziemeļu - Baltijas mobilitātes programmai valsts pārvaldes iestādēm, un šīs programmas ietvaros piedāvātajām stipendijām apmācību un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Ziemeļvalstīm.
Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.
Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.
Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.
Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.
Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)
Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.
Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.
Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.
Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.
Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)
Mani govcampa iespaidi
Posted in gov2.0, govcamplv, idejas, jaunumi, komunikācija, mājas lapas, reformas, sadarbība, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā
Posted in 2009, gov2.0, youtube, komunikācija, lietas, mājas lapas, ministrijas, Panorāma, sadarbība, saites, sociālie mediji, twitter, valsts pārvalde, video on by Liena Muraškina
Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju.
Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas, vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)
Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)
Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.
Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.
Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.
Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!
Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).
Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.
Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.
Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.
Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.
Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.
No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?
* Foto: CC Antonio Martínez's
Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas, vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)
Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)
Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.
Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.
Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.
Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!
Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).
Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.
Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.
Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.
Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.
Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.
No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?
* Foto: CC Antonio Martínez's
Divi valsts pārvaldes 2.0 attīstības scenāriji
Posted in dokumenti, gov2.0, lietas, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, valdība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Uzgāju ļoti interesantu novembrī publicētu Eiropas Komisijas pētījumu centrā tapušu pētījumu/ ziņojumu "Public Services 2.0: The Impact of Social Computing on Public Services" - plašāks skatījums uz to, kā "social computing" (sociālā datorika? sociālā skaitļošana? - lietotāja radīts saturs, sabiedrības kopīga darbošanās iekš un caur tehnoloģijām, arī tie paši sociālie mediji) ietekmē, ietekmēs un mainīs valsts pārvaldi.
Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.
Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.
Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.
Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.
Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.
Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.
Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.
Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.
21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.
2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.
Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".
Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.
Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!
Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.
Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.
Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.
Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.
Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.
Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.
Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.
Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.
21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.
2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.
Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".
Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.
Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!
Diskusijai par valsts pārvaldi 2.0 jāsākas arī Latvijā
Posted in gov2.0, govcamplv, idejas, projekti, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, tweetupgovlv, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Pagājušajā ceturtdienā tikāmies tweetup jeb tvikšanās par valsts pārvaldi 2.0. Vairāk nekā 50 cilvēku jauši un nejauši bija sapulcējušies, lai klausītos, diskutētu, izteiktu priekšlikumus un vienkārši iepazītos. Tikšanās galvenais mērķis bija savest kopā dažādu jomu un līmeņu cilvēkus, lai uzsāktu diskusiju par valsts pārvaldes iespējām izmantot sociālos medijus savā darbā.
Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.
Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.
Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.
Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.
Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus.
Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.
Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.
Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.
Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.
Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.
Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.
Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.
Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus.
Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.
Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.
Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.
2009. - Gov 2.0 gads, vismaz Amerikā
Posted in ASV, blogi, citāti, gov2.0, govcamplv, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, tweetupgovlv, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Kamēr mēs Latvijā vēl tikai mēģinām iešūpoties, domājam, vērtējam, runājam par to, vai valsts pārvaldei jākļūst par pārvaldi 2.0, pielāgojot sociālo mediju iespējas, citur pasaulē jau vērtē padarīto un atskatās uz 2009. - Gov2.0 gadu.
Pavisam nesenajā tweetup "Valsts pārvalde 2.0", kā arī virtuālajās diskusijās pēc tā, izskanēja arī tādas domas kā "ja man sevi jāpārvalda, tad kāda jēga no valdības aparāta?", "Lai iedrošinātu (precīzāk - rosinātu!) līdzdarboties komunikācija nepalīdzēs", tāpat arī neiztrūkstošas provokācijas par to, ka ierēdņi ir visa ļaunuma sakne. Vienvārdsakot - vissirslikti.
Jāsaka, ka, piemēram, ASV, kur visas šīs lietas notiek aktīvi, dažādos līmeņos, ar milzīgu iesaistīto skaitu, joprojām uzpeld šie paši jautājumi.
Amerikānis, sociālo mediju un valsts pārvaldes 2.0 eksperts Stīvs Rediks savā blogā apkopojis galvenās atziņas par Gov2.0, kas nākušas 2009.gadā. Stīva blogā arī laika līnija ar svarīgākajiem Gov2.0 notikumiem ASV - interesanti, iedvesmojoši un rosinoši.
Ja par atziņām.
Pirmkārt, Stīvs norāda, ka Gov2.0 virza sabiedrība/ komūna - valsts iestāžu darbinieki, uzņēmumu, mediju pārstāvji. Nevis valsts pārvalde pati par sevi, bet entuziasti, kas ir "par" valsts pārvaldes 2.0 ideju. Šī komūna dalās ar pieredzi un palīdz īstenot idejas. Šo ideju darbībā var redzēt daudzos un dažādos Gov2.0 projektus visapkārt pasaulei, un viens no Latvijas klupšanas akmeņiem ir ne tikai problēmas pašā valsts pārvaldē, bet arī norobežošanās no valsts pārvaldes darbības, nevēlēšanas jebkādā veidā iesaistīties un līdzdarboties no sabiedrības puses. Ideja dibināt savu partiju nemaz nerunā pretī Gov2.0 idejai. Tieša dalība politikā ir lieliska iespēja darīt lietas!
Otrkārt, Gov2.0 nav tikai "gīkiem" - tie ir tikai stereotipi. "Vecie" sāk tvītot, "konservatīvie" - blogot, "birokrātiskie" - attīstīt mājas lapas, kurās aicina sabiedrību iesaistīties problēmu risināšanā (jā, visā "rietumu" pasaulē sabiedrība nāk talkā valsts pārvaldei pēc savas labas gribas!). Valsts pārvaldē nestrādā tikai sausiņi, vecas mēbeles, čības, uzblīduši birokrāti, bet arī entuziastiski, jauni, ieinteresēti, pieredzējuši cilvēki, kuriem rūp.
Treškārt, sociālie mediji nav tikai par sociālo tīklošanos, nav par pliku komunicēšanu internetā, bet ir par caurskatāmību, darbinieku iesaistīšanos, par jaunu tehnoloģiju izmantošanu un sadarbību. Valsts pārvaldes visos līmeņos uzsāktie un īstenotie projekti maina valsts pārvaldes darbību kopumā ("sistēma jāgrauj no iekšienes"). Es aicinu sākt ar diskusiju, lai pievērstu uzmanību, lai savāktu kopā cilvēkus, kas var darīt, lai izvilktu dienasgaismā jau īstenotus projektus un - kopīgi darbojoties, īstenotu jaunus projektus.
Ceturtkārt, Gov2.0 nav tikai par "taureņiem vēderā", cik viss ir forši, - pastāv dažādi ierobežojumi, izaicinājumi, riski, un arī par tiem ir jādiskutē. Piemēram, neticība, noliegums un vienaldzība no iesaistītajiem, ja runājam par jaunu lietu sākšanu.
Piektkārt, Gov2.0 ir par misiju un virzīšanos uz mērķi. Tāpat kā biznesā, arī valsts pārvaldē ir savi mērķi - izglītot, informēt, palielināt efektivitāti u.tml. Tā nav komunikācija un rosība pašas par sevi - un arī Latvijā iestādēm šie mērķi skaidri jānosprauž.
Šīs ir dažas atziņas pēc pirmā valsts pārvaldes 2.0 gada ASV - joprojām ar daudziem nezināmajiem, pārmaiņām, kļūdām un iespējām. Latvijā šis pirmais gads vēl nav ne sācies, tāpēc mēs katrs - valsts pārvaldē, uzņēmumos, organizācijās un pavisam privāti, varam diskutēt, mēģināt, darīt, skatīties, kas sanāk, vai arī nostāties pozā un mētāties ar provocējošiem saukļiem.
Pavisam nesenajā tweetup "Valsts pārvalde 2.0", kā arī virtuālajās diskusijās pēc tā, izskanēja arī tādas domas kā "ja man sevi jāpārvalda, tad kāda jēga no valdības aparāta?", "Lai iedrošinātu (precīzāk - rosinātu!) līdzdarboties komunikācija nepalīdzēs", tāpat arī neiztrūkstošas provokācijas par to, ka ierēdņi ir visa ļaunuma sakne. Vienvārdsakot - vissirslikti.
Jāsaka, ka, piemēram, ASV, kur visas šīs lietas notiek aktīvi, dažādos līmeņos, ar milzīgu iesaistīto skaitu, joprojām uzpeld šie paši jautājumi.
Amerikānis, sociālo mediju un valsts pārvaldes 2.0 eksperts Stīvs Rediks savā blogā apkopojis galvenās atziņas par Gov2.0, kas nākušas 2009.gadā. Stīva blogā arī laika līnija ar svarīgākajiem Gov2.0 notikumiem ASV - interesanti, iedvesmojoši un rosinoši.
Ja par atziņām.
Pirmkārt, Stīvs norāda, ka Gov2.0 virza sabiedrība/ komūna - valsts iestāžu darbinieki, uzņēmumu, mediju pārstāvji. Nevis valsts pārvalde pati par sevi, bet entuziasti, kas ir "par" valsts pārvaldes 2.0 ideju. Šī komūna dalās ar pieredzi un palīdz īstenot idejas. Šo ideju darbībā var redzēt daudzos un dažādos Gov2.0 projektus visapkārt pasaulei, un viens no Latvijas klupšanas akmeņiem ir ne tikai problēmas pašā valsts pārvaldē, bet arī norobežošanās no valsts pārvaldes darbības, nevēlēšanas jebkādā veidā iesaistīties un līdzdarboties no sabiedrības puses. Ideja dibināt savu partiju nemaz nerunā pretī Gov2.0 idejai. Tieša dalība politikā ir lieliska iespēja darīt lietas!
Otrkārt, Gov2.0 nav tikai "gīkiem" - tie ir tikai stereotipi. "Vecie" sāk tvītot, "konservatīvie" - blogot, "birokrātiskie" - attīstīt mājas lapas, kurās aicina sabiedrību iesaistīties problēmu risināšanā (jā, visā "rietumu" pasaulē sabiedrība nāk talkā valsts pārvaldei pēc savas labas gribas!). Valsts pārvaldē nestrādā tikai sausiņi, vecas mēbeles, čības, uzblīduši birokrāti, bet arī entuziastiski, jauni, ieinteresēti, pieredzējuši cilvēki, kuriem rūp.
Treškārt, sociālie mediji nav tikai par sociālo tīklošanos, nav par pliku komunicēšanu internetā, bet ir par caurskatāmību, darbinieku iesaistīšanos, par jaunu tehnoloģiju izmantošanu un sadarbību. Valsts pārvaldes visos līmeņos uzsāktie un īstenotie projekti maina valsts pārvaldes darbību kopumā ("sistēma jāgrauj no iekšienes"). Es aicinu sākt ar diskusiju, lai pievērstu uzmanību, lai savāktu kopā cilvēkus, kas var darīt, lai izvilktu dienasgaismā jau īstenotus projektus un - kopīgi darbojoties, īstenotu jaunus projektus.
Ceturtkārt, Gov2.0 nav tikai par "taureņiem vēderā", cik viss ir forši, - pastāv dažādi ierobežojumi, izaicinājumi, riski, un arī par tiem ir jādiskutē. Piemēram, neticība, noliegums un vienaldzība no iesaistītajiem, ja runājam par jaunu lietu sākšanu.
Piektkārt, Gov2.0 ir par misiju un virzīšanos uz mērķi. Tāpat kā biznesā, arī valsts pārvaldē ir savi mērķi - izglītot, informēt, palielināt efektivitāti u.tml. Tā nav komunikācija un rosība pašas par sevi - un arī Latvijā iestādēm šie mērķi skaidri jānosprauž.
Šīs ir dažas atziņas pēc pirmā valsts pārvaldes 2.0 gada ASV - joprojām ar daudziem nezināmajiem, pārmaiņām, kļūdām un iespējām. Latvijā šis pirmais gads vēl nav ne sācies, tāpēc mēs katrs - valsts pārvaldē, uzņēmumos, organizācijās un pavisam privāti, varam diskutēt, mēģināt, darīt, skatīties, kas sanāk, vai arī nostāties pozā un mētāties ar provocējošiem saukļiem.
Tvikšanās: Valsts pārvalde 2.0
Posted in gov2.0, govcamplv, idejas, projekti, sadarbība, sociālie mediji, twitter, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Jau vairākus mēnešus - no sākuma tikai manā galvā, tad kopā ar kolēģiem, un nu jau veselai domubiedru grupai līdzdarbojoties - top un tiek īstenota ideja par barcamp garā organizētu nekonferenci, kuras mērķis būtu runāt par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē. Par Govcamp Latvia 2010.
Šis tas jau ir sastrādāts, lai nākamā gada sākumā govcamps notiktu - ir sarunātas telpas, uzrunāti dalībnieki, atrasti info atbalstītāji un arī pa kādam sponsoram (sponsori vēl joprojām ir laipni aicināti atsaukties :)). Ir piefiksētas arī tēmas un idejas, ko varētu apspriest plašākā lokā.
Tomēr, ja barcamp formula Latvijas interneta entuziastiem ir vairāk vai mazāk pazīstama, govcampa mērķauditorijai (lielā mērā valsts pārvaldes iestāžu cilvēkiem, bet ne tikai) koncepts ir svešs. Tāpēc, lai vienkāršā valodā izstāstītu, kas īsti slēpjas zem vārda govcamps, kur meklēt papildus informāciju un kā piedalīties govcampā, jau 26.novembrī aicinām visus ieinteresētos uz tweetup jeb tvikšanos "Valsts pārvalde 2.0". Tvikšanās laikā iesāksim sarunu arī par to, kas ir valsts pārvalde 2.0, kādi ir labākie pasaules piemēri un ko var Latvijas valsts pārvalde, lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem gavcampā janvārī.
Tvikšanās es pastāstīšu par pasākuma ideju, Jānis (@janisz, Bibliotēka 2.0), kuram jau ir pieredze campu organizēšanā, svinīgi atvērs govcampa mājas lapu, bet Mārcis (@marcisrubenis) un Reinis (@reynis, Grupatatata.lv) izstāstīs pa piemēram no pasaules pieredzes. Varbūt būs vēl kāda prezentācija, tad jau manīs. Plānojam arī pa kafijai, tējai un saviesīgas sarunas - socializēšanos.
Es patiešām priecājos, ka ideja "valsts pārvalde + jaunie mediji" ir aizķērusi dažus aizrautīgus un gudrus cilvēkus. Arī aizdomīgos un neticīgos. Es ceru, ka ar šiem pasākumiem izdosies pievērst valsts pārvaldes cilvēku un arī interneta entuziastu uzmanību šai tēmai un arī kādai kopīgai iniciatīvai.
Ja ir idejas, atraksti uz govcamplv@gmail.com, bet katrā ziņā - tiekamies ceturtdien!
Šis tas jau ir sastrādāts, lai nākamā gada sākumā govcamps notiktu - ir sarunātas telpas, uzrunāti dalībnieki, atrasti info atbalstītāji un arī pa kādam sponsoram (sponsori vēl joprojām ir laipni aicināti atsaukties :)). Ir piefiksētas arī tēmas un idejas, ko varētu apspriest plašākā lokā.
Tomēr, ja barcamp formula Latvijas interneta entuziastiem ir vairāk vai mazāk pazīstama, govcampa mērķauditorijai (lielā mērā valsts pārvaldes iestāžu cilvēkiem, bet ne tikai) koncepts ir svešs. Tāpēc, lai vienkāršā valodā izstāstītu, kas īsti slēpjas zem vārda govcamps, kur meklēt papildus informāciju un kā piedalīties govcampā, jau 26.novembrī aicinām visus ieinteresētos uz tweetup jeb tvikšanos "Valsts pārvalde 2.0". Tvikšanās laikā iesāksim sarunu arī par to, kas ir valsts pārvalde 2.0, kādi ir labākie pasaules piemēri un ko var Latvijas valsts pārvalde, lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem gavcampā janvārī.
Tvikšanās es pastāstīšu par pasākuma ideju, Jānis (@janisz, Bibliotēka 2.0), kuram jau ir pieredze campu organizēšanā, svinīgi atvērs govcampa mājas lapu, bet Mārcis (@marcisrubenis) un Reinis (@reynis, Grupatatata.lv) izstāstīs pa piemēram no pasaules pieredzes. Varbūt būs vēl kāda prezentācija, tad jau manīs. Plānojam arī pa kafijai, tējai un saviesīgas sarunas - socializēšanos.
Es patiešām priecājos, ka ideja "valsts pārvalde + jaunie mediji" ir aizķērusi dažus aizrautīgus un gudrus cilvēkus. Arī aizdomīgos un neticīgos. Es ceru, ka ar šiem pasākumiem izdosies pievērst valsts pārvaldes cilvēku un arī interneta entuziastu uzmanību šai tēmai un arī kādai kopīgai iniciatīvai.
Ja ir idejas, atraksti uz govcamplv@gmail.com, bet katrā ziņā - tiekamies ceturtdien!
e-Grāmata: State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards
Posted in citāti, dokumenti, gov2.0, idejas, projekti, sadarbība, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena MuraškinaDons Tapskots (Don Tapscott), viens no pasaules 50 populārākajiem biznesa domātājiem, grāmatas ievadā raksta:
Every government leader, every elected official and every government employee should read this book and get involved in one of the most exciting challenges of our times – transforming government for effectiveness, relevance and success, enabled by a new medium of communications and required for the emerging citizens of the 21st century. The stakes are very high.
Grāmatā pieejamas pārdomas par tādām tēmām kā inovācija, pārvaldes nākotne, e-pārvalde un kultūra, valsts pārvaldes 2.0 vēsture, atvertība un datu pieejamība, demokrātija 2.0, e-līdzdalība, tehnoloģiju loma pārvaldē un daudzām citām.
Grāmatas publicēšana 18.novembrī nav nejaušība. Šajā dienā tā publicēta, jo tieši šobrīd e-pārvalde tiks dažādos leņķos izlocīta arī Malmē, Zviedrijā notiekošajā neformālajā Eiropas Savienības ministru tikšanās par e-pārvaldi un e-pārvaldes ministru konferencē. Šis ir viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumiem, un tā galvenais mērķis ir diskutēt par nākamjiem soļiem atvērtākai Eiropai. Starp citu, vienlaikus notiek arī pirmā populārā Eiropas e-pārvaldes konference, kura notiek ne-konfernces formātā un kurā piedalīties aicināti visi interesenti.
Lūk, arī grāmata.
Laikraksta Guardian datu noliktava
Posted in dati, mediji, projekti, sadarbība, saites, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Iepriekš es jau minēju vairākas iniciatīvas - valstiskas un privātas, lai padarītu dažādus valsts datus pieejamus jebkuram interesentam, turklāt formātos, kurus var apstrādāt un izmantot dažādām vajadzībām.
Savukārt šodien uzgāju britu laikraksta Guardian jau martā atklāto datu noliktavu un datu blogu - lai žurnālistu apkopotie dati neaizietu nebūtībā līdz ar kārtējās avīzes nopublicēšanu, visi izmantotie dati tiek publicēti vienuviet. Laikraksts nepretendē uz statistikas biroja lomu, bet piedāvā pieeju statistikas datiem no visas pasaules, kurus uzskata par interesantiem un izpētīšanas vērtiem. Lai datus būtu vieglāk atjaunot, kā arī piedāvātu tos izmantot interesentiem, tie tiek glabāti Google Docs formātā.
Lūk, vēl viens praktisks piemērs, kā dati itin viegli var kļūt pieejami. Turklāt - bez valsts struktūru līdzdalības.
Raksts, kas šodien piesaistīja manu uzmanību, bija par atalgojumu valsts pārvaldē Lielbritānijā - sākot ar Karalieni un BBC raidījumu vadītāju Džonatanu Rossu, kas pelna 6 un 7 miljonus mārciņu gadā, beidzot ar māsiņām un skolotāju palīgiem, kuru algas nepārkāpj 12 tūkstošus gadā. Šie dati nokļuvuši Guardian redzeslokā, jo arī Lielbritānijā tiek spriests par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldes darbiniekiem - Lielbritānijas publiskajā pārvaldē šobrīd strādājot vairāk nekā 6 miljoni darbinieku, kas ir vairāk nekā 20% no visiem strādājošajiem.
Lūk arī vizualizācija, ko piedāvā datu blogs.
Public sector what we pay
Ja ir interese uzzināt vairāk:
Guardian datu noliktava http://www.guardian.co.uk/data-store
Guardian datu blogs http://www.guardian.co.uk/news/datablog
Guardian datu noliktavas tviteris jaunumiem http://twitter.com/datastore
Guardian datu noliktavas Flikr grupa vizualizācijām http://www.flickr.com/groups/1115946@N24/
Guardian Open Platform servisi http://www.guardian.co.uk/open-platform
Savukārt šodien uzgāju britu laikraksta Guardian jau martā atklāto datu noliktavu un datu blogu - lai žurnālistu apkopotie dati neaizietu nebūtībā līdz ar kārtējās avīzes nopublicēšanu, visi izmantotie dati tiek publicēti vienuviet. Laikraksts nepretendē uz statistikas biroja lomu, bet piedāvā pieeju statistikas datiem no visas pasaules, kurus uzskata par interesantiem un izpētīšanas vērtiem. Lai datus būtu vieglāk atjaunot, kā arī piedāvātu tos izmantot interesentiem, tie tiek glabāti Google Docs formātā.
Lūk, vēl viens praktisks piemērs, kā dati itin viegli var kļūt pieejami. Turklāt - bez valsts struktūru līdzdalības.
Raksts, kas šodien piesaistīja manu uzmanību, bija par atalgojumu valsts pārvaldē Lielbritānijā - sākot ar Karalieni un BBC raidījumu vadītāju Džonatanu Rossu, kas pelna 6 un 7 miljonus mārciņu gadā, beidzot ar māsiņām un skolotāju palīgiem, kuru algas nepārkāpj 12 tūkstošus gadā. Šie dati nokļuvuši Guardian redzeslokā, jo arī Lielbritānijā tiek spriests par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldes darbiniekiem - Lielbritānijas publiskajā pārvaldē šobrīd strādājot vairāk nekā 6 miljoni darbinieku, kas ir vairāk nekā 20% no visiem strādājošajiem.
Lūk arī vizualizācija, ko piedāvā datu blogs.
Public sector what we pay
Ja ir interese uzzināt vairāk:
Guardian datu noliktava http://www.guardian.co.uk/data-store
Guardian datu blogs http://www.guardian.co.uk/news/datablog
Guardian datu noliktavas tviteris jaunumiem http://twitter.com/datastore
Guardian datu noliktavas Flikr grupa vizualizācijām http://www.flickr.com/groups/1115946@N24/
Guardian Open Platform servisi http://www.guardian.co.uk/open-platform
Līdzīgs mērķis. Kā ar izpildījumu?
Posted in policija, sadarbība, sociālie mediji on by Liena Muraškina
Šodien mashable.com izlasīju ziņu par to, ka Bostonā izveidots jauns interneta serviss, kas, izmantojot sociālo mediju iespējas, palīdzēs kopīgiem spēkiem pēc iespējas ātrāk atrast zagtus velosipēdus. Servisā apvienojusies pilsēta, policija, velo veikali remontdarbnīcas, kā arī visi velo entuziasti, kuri vēlas iesaistīties. Izmantojot Twitter, Facebook un e-pasta listi, paredzēts ziņot gan par nozagtajiem velo-biedriem, gan ziņot, ja kāds pazudušais kaut kur manīts.
LETAs ziņu lentā, savukārt, pamanīju šādu ziņu - Policija izstrādājusi informatīvus bukletus velosipēdistiem.
Katram bukletam ir pievienota arī noplēšama reģistrācijas kartiņa, kuru viegli glabāt makā vai kādā citā drošā vietā. Kartiņā velosipēda īpašniekam ir iespēja ierakstīt sava braucamrīka modeli, marku, rāmja numuru un citus datus. Šāda kartiņa zādzības gadījumā palīdzēs policijas darbiniekiem velosipēdu identificēt, skaidroja policijas pārstāvji.
Abonēt:
Ziņas (Atom)






