Diskusijai par valsts pārvaldi 2.0 jāsākas arī Latvijā

Pagājušajā ceturtdienā tikāmies tweetup jeb tvikšanās par valsts pārvaldi 2.0. Vairāk nekā 50 cilvēku jauši un nejauši bija sapulcējušies, lai klausītos, diskutētu, izteiktu priekšlikumus un vienkārši iepazītos. Tikšanās galvenais mērķis bija savest kopā dažādu jomu un līmeņu cilvēkus, lai uzsāktu diskusiju par valsts pārvaldes iespējām izmantot sociālos medijus savā darbā.

Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.

Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.

Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.

Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.

Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus. 

Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.


Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.


Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.

2009. - Gov 2.0 gads, vismaz Amerikā

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai mēģinām iešūpoties, domājam, vērtējam, runājam par to, vai valsts pārvaldei jākļūst par pārvaldi 2.0, pielāgojot sociālo mediju iespējas, citur pasaulē jau vērtē padarīto un atskatās uz 2009. - Gov2.0 gadu.

Pavisam nesenajā tweetup "Valsts pārvalde 2.0", kā arī virtuālajās diskusijās pēc tā, izskanēja arī tādas domas kā "ja man sevi jāpārvalda, tad kāda jēga no valdības aparāta?", "Lai iedrošinātu (precīzāk - rosinātu!) līdzdarboties komunikācija nepalīdzēs", tāpat arī neiztrūkstošas provokācijas par to, ka ierēdņi ir visa ļaunuma sakne. Vienvārdsakot - vissirslikti.

Jāsaka, ka, piemēram, ASV, kur visas šīs lietas notiek aktīvi, dažādos līmeņos, ar milzīgu iesaistīto skaitu, joprojām uzpeld šie paši jautājumi.

Amerikānis, sociālo mediju un valsts pārvaldes 2.0 eksperts Stīvs Rediks savā blogā apkopojis galvenās atziņas par Gov2.0, kas nākušas 2009.gadā. Stīva blogā arī laika līnija ar svarīgākajiem Gov2.0 notikumiem ASV - interesanti, iedvesmojoši un rosinoši.

Ja par atziņām.

Pirmkārt, Stīvs norāda, ka Gov2.0 virza sabiedrība/ komūna - valsts iestāžu darbinieki, uzņēmumu, mediju pārstāvji. Nevis valsts pārvalde pati par sevi, bet entuziasti, kas ir "par" valsts pārvaldes 2.0 ideju. Šī komūna dalās ar pieredzi un palīdz īstenot idejas. Šo ideju darbībā var redzēt daudzos un dažādos Gov2.0 projektus visapkārt pasaulei, un viens no Latvijas klupšanas akmeņiem ir ne tikai problēmas pašā valsts pārvaldē, bet arī norobežošanās no valsts pārvaldes darbības, nevēlēšanas jebkādā veidā iesaistīties un līdzdarboties no sabiedrības puses. Ideja dibināt savu partiju nemaz nerunā pretī Gov2.0 idejai. Tieša dalība politikā ir lieliska iespēja darīt lietas!

Otrkārt, Gov2.0 nav tikai "gīkiem" - tie ir tikai stereotipi. "Vecie" sāk tvītot, "konservatīvie" - blogot, "birokrātiskie" - attīstīt mājas lapas, kurās aicina sabiedrību iesaistīties problēmu risināšanā (jā, visā "rietumu" pasaulē sabiedrība nāk talkā valsts pārvaldei pēc savas labas gribas!). Valsts pārvaldē nestrādā tikai sausiņi, vecas mēbeles, čības, uzblīduši birokrāti, bet arī entuziastiski, jauni, ieinteresēti, pieredzējuši cilvēki, kuriem rūp.

Treškārt, sociālie mediji nav tikai par sociālo tīklošanos, nav par pliku komunicēšanu internetā, bet ir par caurskatāmību, darbinieku iesaistīšanos, par jaunu tehnoloģiju izmantošanu un sadarbību. Valsts pārvaldes visos līmeņos uzsāktie un īstenotie projekti maina valsts pārvaldes darbību kopumā ("sistēma jāgrauj no iekšienes"). Es aicinu sākt ar diskusiju, lai pievērstu uzmanību, lai savāktu kopā cilvēkus, kas var darīt, lai izvilktu dienasgaismā jau īstenotus projektus un - kopīgi darbojoties, īstenotu jaunus projektus. 

Ceturtkārt,  Gov2.0 nav tikai par "taureņiem vēderā", cik viss ir forši, - pastāv dažādi ierobežojumi, izaicinājumi, riski, un arī par tiem ir jādiskutē. Piemēram, neticība, noliegums un vienaldzība no iesaistītajiem, ja runājam par jaunu lietu sākšanu. 

Piektkārt, Gov2.0 ir par misiju un virzīšanos uz mērķi. Tāpat kā biznesā, arī valsts pārvaldē ir savi mērķi - izglītot, informēt, palielināt efektivitāti u.tml. Tā nav komunikācija un rosība pašas par sevi - un arī Latvijā iestādēm šie mērķi skaidri jānosprauž. 

Šīs ir dažas atziņas pēc pirmā valsts pārvaldes 2.0 gada ASV - joprojām ar daudziem nezināmajiem, pārmaiņām, kļūdām un iespējām. Latvijā šis pirmais gads vēl nav ne sācies, tāpēc mēs katrs - valsts pārvaldē, uzņēmumos, organizācijās un pavisam privāti, varam diskutēt, mēģināt, darīt, skatīties, kas sanāk, vai arī nostāties pozā un mētāties ar provocējošiem saukļiem.