Rāda ziņas ar etiķeti sociālie mediji. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sociālie mediji. Rādīt visas ziņas

Ģēnijs, viduvējība vai niecība - kāds ir tavs digitālais IQ?

Ģēnijs, viduvējība vai pilnīga niecība - šādās kategorijās kāda ASV domnīca (think tank) L2 sadalījusi ASV sabiedriskās iestādes, izanalizējot to digitālo IQ (pilns teksts pdf formātā). Šķiet, nav pārsteigums, ka pirmajā vietā ierindojusies NASA, otro vietu ieņem Baltais nams, bet trešajā atrodas dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija PETA. Kategorijā "ģēniji" iekļuvuši arī ASV armija un ASV Demokrātiskā partija.

Kopumā tikai 5 no 100 indeksā iekļautajām organizācijām atzītas par ģeniālām, un saņēmušas vairāk nekā 140 punktus. 20 no tām novērtētas kā apdāvinātas, 24 - viduvējības, 22 - izaicinājumu priekšā un 29 novērtētas kā vājas.

Digitālā IQ indekss atklāj, ka ASV vairāk nekā 80% organizāciju ir pārstāvētas vismaz vienā sociālajā platformā, 63% no visām ir savs blogs, bet 20% - ir parūpējušās par savu pieejamību mobilajās platformās. Zemā pieejamība mobilajos man šķiet ļoti ļoti nepietiekama - it sevišķi ņemot vērā, ka arvien biežāk dažādi eksperti norāda uz to, ka nākotnē cilvēki sērfošanai internetā izmantos mobilos tālruņus.

Viena no interesantākajām lietām šajā indeksā, kas var noderēt jebkuram digitālo jautājumu pētniekam, ir piedāvātā metodoloģija. Digitālo IQ veido četras daļas - mājaslapas, digitālā mārketinga, sociālo mediju un mobilo tehnoloģiju pielietošanas vērtējums. Mājaslapas funkcionalitāte, meklēšanas rezultāti, e-pasta vēstules, darbība sociālajos tīklos (Facebook, Twitter un Youtube), pielāgošana lasīšanai mobilajā tālrunī, kā arī citas novērtēšanas metodoloģijā iekļautie raksturlielumi var būt vērtīgi ne vien sasniegtā vērtēšanai, bet arī čekliste, domājot par to, kurp virzīties savā digitālajā attīstībā. Protams, Twitter sekotāju skaits, Facebook fanu skaits un pieauguma ātrums, pat Youtube video skatījumu skaits ir ļoti garšīgi skaitļi, bet ar tiem vienmēr ir jābūt uzmanīgiem, jo - vai tie apstiprina organizācijas mērķu sasniegšanu?  

Vēl noderīga šķita domnīcas piedāvātā ceļa karte, kas parāda sabiedrisko organizāciju rīcības pagātni, tagadni un nākotni. Tajā idejas var pasmelties, gan organizācijas, kas vēl tikai sāk savu ceļu digitālajā pasaulē, gan tās, kas arvien lūkojas uzlabot savu digitālo pārstāvniecību.

Šis nav vienīgais digitālā IQ indekss. Līdzīgi domnīcai jau iepriekš tapuši par farmācijas, luksus preču, skaistumkopšanas zīmolu, auto nozari un vēl citām nozarēm. Un kāpēc gan ne - mērīšana un samērīšanās vienmēr ir aktuāla. Vēlme apliecināties, padižoties, parādīt savam priekšniekam kompānijas sasniegumus. Arī sajust novērtējumu no malas, saprast savu attīstību un iespējas to turpināt. Un pēc citiem piemēriem nav tālu jāmeklē - tepat pirms dažām dienām Draugiem.lv publiskoja savu "lapu" topu, un lapu īpašniekiem un administratoriem ir liela interese samērīties un palielīties.

Tajā pašā laikā vienmēr ir kāds, kas pajautā - bet ko tas īsti nozīmē? Par sabiedrisko organizāciju digitālo IQ indeksu šos jautājumus uzdevis viens no valsts pārvaldes sociālo mediju pazinējiem Marks Drapeau, aicinot domāt par to, vai indeksam patiesi ir pievienotā vērtība. Ņemot vērā to, ka šajā vērtējumā iekļautas misijas, uzdevumu un mērķu ziņā nesalīdzināmas organizācijas (valsts pārvalde, partijas, interešu aizstāvības organizācijas), - vai atbilstoši ir mērījumi, vai tie parāda ko vairāk par kādām sakritībām, likumsakarībām un acīmredzamajiem faktiem? Turklāt sabiedrisko organizāciju kontekstā galvenais jautājums - vai digitālie rīki un esošās prasmes ir palīdzējušas organizācijas misiju piepildīt ātrāk, lētāk, labāk? - paliek neatbildēts.

Lai nu kā, es priecāšos, ja 2011.gada Govcamp nekonferencē kāds varētu prezentēt kaut vienkāršotu, bet Latvijas sabiedrisko organizāciju digitālo IQ. Vēlme pakāpties, kļūt labākiem, saņemt vairāk punktu, kāds spēles elements vienmēr iedvesmo. Ātrāk, tālāk, spēcīgāk! ;)

Foursquare nozīmītes - kas tas ir un kā tās iegūt?

Esi dzirdējis par Foursquare? Esi pievienojies Foursquare lietotāju pulkam? Esi jauniņais vai nav bijis laika iedziļināties? Ja tā, tad piedāvāju iepazīties ar vienu no servisa fīčām - virtuālajām nozīmītēm jeb bedžiem ("badges"). Lietotāji iegūst nozīmītes par noteiktām aktivitātēm un paradumiem, kuri tiek uzskaitīti, lietotājam iečekojoties dažādās vietās. Nozīmītes ļauj sajust spēles garšu, un justies mazliet kā uzvarētājam, saņemot katru jauno nozīmīti savam krājumam.

Kā nopelnīt dažādas Foursquare nozīmītes? Foursquare komanda neatklāj precīzus nosacījumus tam, kā nopelnīt visas nozīmītes, viņi tā īsti neatklāj pat visas pieejamās nozīmītes. Tomēr servisa lietotāji, ņemot vērā savu pieredzi, ir apkopojuši listes ar iegūtajām nozīmītēm, kā arī nosacījumus, lai tās iegūtu.

Iesākumam, par nozīmītēm, kuras itin vienkārši var iegūt jebkurš Foursquare iesācējs. Lai iegūtu šīs nozīmītes, atliek vien atkal un atkal iečekoties arvien jaunās vietās. Par pašu pirmo check-in ikviens Foursquare lietotājs saņem "Newbie" jeb jauniņā nozīmīti. Pēc tam, kad esi iečekojies 10 dažādās vietās, saņem "Adventurer" nozīmīti; 25 vietās? - "Explorer"; 50? - Tu esi superzvaigzne - "Superstar"!

4sq_4

Tāpat samērā vienkārši iegūstamas nozīmītes, kas saistītas ar iečekošanās biežumu - vesela virkne nozīmīšu iegūstama ar to vien, ka noteiktā vietā vai laikā iečekojies noteiktu skaitu reižu.

  • "Overshare" - esi iečekojies vairāk nekā 10 reizes 12 stundu laikā (Varbūt esi kādā ekskursijā? Vai iečekojies katrā no lielveikala veikaliņiem?). 
  • "Local" - acīmredzot, esi vietējais, jo esi iečekojies vienā un tajā pašā vietā vismaz trīs reizes vienas nedēļas laikā (Iecienītā pusdienu vieta? Varbūt vieta, kur ik rītu paņem kafiju?). 
  • "Crunked" - vienā vakarā (šķiet, laikā pēc 19.00) esi iečekojies vismaz četras reizes. 
  • Bet, iečekojoties jebkurā vietā četrus vakarus pēc kārtas, vari iegūt nozīmīti "Bender". 
  • Ja 30 dienu laikā esi iečekojies vismaz 30 reizes, vari iegūt "Superuser" bedžu (un līdz ar to arī - papildus tiesības Foursquare sociālajā tīklā). Lai iegūtu "Superuser" nav jāgaida veselu mēnesi, - arī nedēļas laikā 30 reizes iečekojoties, var saņem šo nozīmīti, un justies par kripatiņu svarīgākam.

4sq_biezums

Nākamā nozīmīšu grupa ir saistīta ar iečekošanos noteiktās, ja tā var teikt, tematiskās vietās. Šis jau ir mazliet sarežģītāk, jo jāiečekojas ne vien noteiktu reižu skaitu, bet arī īpaši atzīmētās vietās. Lai saņemtu bedžus, kas saistīti ar tematiku, lietotājam, izveidojot šo vietu aprakstu Foursquare, ir jānorāda atbilstošas kategorijas un birkas. Piemēram, ja izveido aprakstu kinoteātrim, to noteikti jāliek kategorijā "Cinema", lai sistēma zinātu, ka iečekojāties tieši kinoteātrī.

  • "Gym Rat" - 30 dienu laikā esi 10 reizes apmeklējis sporta zāli (iečekojies vietā, kas ielikta kategorijā "Gym").
  • "I'm on a Boat" - esi iečekojies uz laivas (piemēram, uz kuģīša Darling). Lai iegūtu šo bedžņu, pietiek uz laivas iečekoties vienu reizi.
  • "Ziggy’s Wagon" - esi iečekojies trīs vietās, kas atbilst kategorijai "Food truck".
  • "Great Outdoors" - vismaz 7 (vai pat 10) vietas reizes esi iečekojies vietā, kas iekļauta "Parks and Outdoors" kategorijā.
  • "JetSetter" - esi iečekojies lidostā vismaz 5 reizes (tā var būt arī viena un tā pati lidosta).
  • "Zoetrope" - ja esi kaislīgs kino fans, tad droši, ka pēc 10 kinoteātra apmeklējumiem ne vien varēsi novērtēt jaunākās filmas, bet iegūsi arī šo nozīmīti.
  • "Photogenic" - ja būsi iečekojies trīs vietās (piemēram, trīs lielveikalos), kur ir arī fotokabīne, šis bedžiņš būs tavs. Piemēram, Olimpijā, Alfā un Dominā, vai kur citur.
  • Pie "Pizzaiolo" nozīmītes var tikt, ja 20 reizes iečekosies picērijā (vietas birkai jābūt "pizza").
  • "Babysitter" - šo nebūs grūti nopelnīt, ja esi maza bērna vecāks, jo šo var nopelnī 10 reizes iečekosies bērnu spēļlaukmā ("playground").
  • "Swimmies" - vismaz piecas reizes esi iečekojies pie ūdeņiem - jūras malā, pie kāda ezera vai dīķa (Lake/Pond/Beach).

4sq-tematiski

No šiem, šķiet, kādam no saviem draugiem  neesmu redzējusi iegūtu vien "Ziggy's Wagon", bet visi citi ir manīti. Šķiet, ka ātrāk iegūstamie ir "Photogenic", "JetSetter", varbūt arī "Swimmies". Citiem būs nepieciešams ilgāks laiks.

Vēl citas nozīmītes gana viegli un jebkurš lietotājs visā pasaulē var iegūt, zinot dažus knifiņus. 

  • "School Night" nozīmīti var iegūt, iečekojoties pēc pulksten 3 naktī. 
  • "Player Please!" var iegūt, ja vienlaicīgi vienā vietā iečekosies tu un trīs tavi pretējā dzimuma Foursquare draugi. 
  • Bet torti ar svecītēm ("16 Candles") vari iegūt, ja, iečekojoties, piecas reizes apsveiksi kādu no saviem draugiem dzimšanas dienā un ierakstīti "Happy Birthday!" (varbūt, esot piecās dzimšanas dienas ballītēs?). 

Vēl viena iespēja nopelnīt bedžiņu ir Fourquare īpašajās dienās vai par godu īpašiem notikumiem - kad uz īsu brīdi, iečekojoties īpašās vietās un/vai ierakstot noteiktu frāzi, var iegūt īpašu (vienreizēju!) nozīmīti. Piemēram, par godu Helovīnam, līdz ar iečekošanos, ierakstot "Happy Heloween!", varēja iegūt burvīgu ķirbja nozīmīti. Šādas nozīmītes parasti var iegūt ļoti īsu laiku (piemēram, Helovīna nedēļas nogalē), un pēc noliktā laika tās iegūt vairs nav iespējams. Līdzīgi bija, piemēram, ar futbola čempionāta nozīmītēm.

4sq-ipasie

Šī ir tikai neliela daļa no nozīmītēm, kuras ir iespējams iegūt, iečekojoties dažādās vietās Foursquare. Protams, ir arī citas, kas iegūstamas līdzīgā veidā. Tāpat ir vēl vesels lērums tādu, ko var iegūt iečekojoties noteiktās vietās ASV, citas atkal tika piešķirtas noteiktos pasākumos. Daļu nozīmīšu var iegūt, ja par draugu izvēlies kādu no lielajiem zīmoliem (CNN, HO, New York Times, Bravo u.c.) un iečekojies viņu noteiktajās vietās. 

Turklāt ik pa laikam parādās jaunas nozīmītes, lai iečekošanās būtu ne vien informatīvi noderīga dalīšanās ar draugiem, bet arī arvien interesanta spēle ar mazākām un lielākām uzvarām. :)

Es pati mazliet vairāk kā mēneša laikā esmu tikusi pie 9 nozīmītēm. Bet manos draugos viens no labākajiem nozīmīšu medniekiem ir Aleksandrs - viņam jau 21 dažādas nozīmītes.

4sq-piemers

Iepazīties ar visu nozīmīšu listi var dažādos blogos un īpaši tam radītās vietnēs, piemēram, 4squarebadges.com.

Trīs 'valsts pārvaldes 2.0' fāzes

Viens no maniem iecienītajiem autoriem - Marks Drapeau (šobrīd valsts pārvaldes 2.0 lietas bīda kā Microsoft sabiedrības līdzdalības inovāciju direktors, starp citu) pirms kāda laika uzrakstījis jauku rakstiņu par to, kādas fāzes fenomens 'valsts pārvalde 2.0' izdzīvojis ASV.

Marka ieskatā ir trīs fāzes - pārsteiguma fāze, eksperimentu fāze un risinājumu fāze.

Sākotnēji, pārsteiguma fāzē, visas lietas ir jaunas un neparastas. Tviteris ir brīnums. Facebook platformas iespējas valsts pārvaldei - pārsteidzošas. Wiki un blogi atklājas kā darba instrumenti. Vienā brīdī pārsteigums no valsts pārvaldes iemetas arī privātajā sfērā, kur sāk pamanīt, ka daudzas lietas darbotos arī valsts pārvaldē. Ka valsts pārvalde var būt citādāka. ASV šī fāze piedzīvota 2008.gadā, nopietnākas aprises ieguvusi arī ar Baraka Obamas ienākšanu Baltajā namā.

Eksperimentu fāzē arvien jauni un jauni cilvēki iesaistās valsts pārvaldes 2.0 idejas īstenošanās. Arvien uzstājīgāk tiek runāts par atvērtu pārvaldi. Diskusijas un dažādi eksperimenti notiek ap tādiem jautājumiem kā sociālie mediji, sociālie tīkli, sociālās platformas, mākoņskaitļošana, atvērtā koda programmas, atvērtā pārvalde, mobilās tehnoloģijas, arī privātums un kiberdrošība, un tā tālāk. Saistībā ar šo valsts pārvaldē tiek ieviesti dažādi jauni amati. ASV šajā laikā rodas daudzas entuziastu kopienas, virtuālas komūnas un apvienības, kas patiešām profesionāli diskutē par atvērtību, caurskatāmību, sadarbību un kopdarbību valsts pārvaldē.

Trešajā - risinājumu fāzē, tiek analizēti eksperimentu rezultāti, tiek meklēti droši, stabili risinājumi, kas ir atbilstoši un piemēroti valsts pārvaldei. Tiek apzinātas valsts pārvaldes 2.0 iespējas, ka ne vienmēr ir bez maksas, ne vienmēr - pieejamas rokas stiepiena attālumā tiešsaistē, ne vienmēr atvērtā koda risinājumā vai kādu entuziastu vai hakeru izpildījumā. Un nav runa par to, kuram ir vairāk sekotāju tviterī vai fanu feisbukā, bet par to, cik stipra ir komūna, kā sabiedrība tiek iesaistīta, vai valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi ir labāki, pateicoties jaunajām iespējām. Šajā fāzē visdrīzāk iesaistās arī lielās kompānijas (Google, Microsoft u.c.), kas web 2.0 garā piedāvā jaunus produktus un iespējas, kas radītas tieši valsts pārvaldei.

Atgriežoties pie manis pirms pāris dienām rakstītā, man šķiet, ka Latvijā joprojām esam pirmajā fāzē - kad ik pa laikam kā pārsteigums atklājas, ka tāds tviteris, feisbuks vai Draugiem.lv var noderēt, ka ir tādi tvītapi un govcampi, un gribas visu pamēģināt, un gribas savu tviterkontu, un gribas daudz sekotāju. Es ceru, ka mēs nekur nespruksim, izdzīvosimies pa eksperimentiem, un nonāksim pie secinājumiem, un par standartu pieņemsim labas lietas. Drīz. (Lai neteiktu - tagad!)

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Vai tiešām nestāstīt mums par tviteri?

Šodien E-prasmju nedēļas ietvaros bija iespēja ministriju augstākajām amatpersonām - valsts sekretāriem - noorganizēt iedvesmojošu un motivējošu prezentāciju "Tikai nestāstiet mums par tviteri" no Ulda Pāvula. Mērķis un ideja bija iesēt tādu kā mazu iedvesmas dzirksti par sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes darbā. Gan apstiprināt, ka izvēlēts pareizais ceļš tiem, kuri jau pamazām ministrijas darbā sāk lietot tviteri, youtube, flickr, gan iedrošināt tos, kuriem nav bijis laiks šim pievērsties. Mana cerība ir arī, ka šis ir viens mazs puzles gabaliņš, lai ministrijās rastos stabils pamats jaunām idejām un risinājumiem komunikācijas jomā, sabiedrības līdzdalības jomā, klientu apkalpošanā, tiesību aktu gatavošanā, arī ministrijas ikdienas darbā.

Tomēr galvenais, ko gribēju pateikt, ir, ka Uldis ir lielisks iedvesmotājs un prezentācijas vadītājs. Viņš patiesi ir eksperts un profesionālis. Viņš ir piedomājis par to, kas ir mērķauditorija, kas ir tās lietas, kas mums būs interesantas, bet galvenais - reāli noderīgas turpmākajā darbā. Par to man liels prieks.

Ja sociālo platformu iespējas valsts pārvaldē saista, rīt, 5.martā, vēl var pagūt E-prasmju nedēļas ietvaros piedalīties diskusijā par sabiedrības iesaistīšanu un konsultēšanu digitālajā vidē. Pulksten 14.30 Satori grāmatnīcā.

Bet lūk arī Ulda prezentācija.

Otrs cilvēks, ko es iesaku kā patiešām ekspertu, ir Zigurds Zaķis. Arī viņš mani ir iedvesmojis uz daudzām lietām. Te arī viņa prezentācija no govcampa. Var noderēt.

Par pašvaldībām 2.0

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki. 

Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.

Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.

Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?

Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.

Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.

Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.

Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?

E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.

Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.

Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.

Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.

Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.

Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.

Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.

Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.

Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.

Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.

Par tviter lietotājiem Latvijā

Šodien SIA Soon ir publiskojusi datus par tviter lietotājiem un to paradumiem Latvijā. Šī informācija varētu būt saistoša arī valsts pārvaldes un pašvaldību sabiedrisko attiecību cilvēkiem, kuri (ne)plāno eksperimentēt ar sociālajiem medijiem un tviteri to skaitā.

Manuprāt, šis ir lielisks darbs, ko Soon ir paveikuši, un paldies viņiem par to!

Es domāju, ka būtu jāpaplašina un jāturpina apkopot idejas par to, kas strādā un kas nestrādā, ko var panākt ar tviteri, un ko - ne mazākajā mērā. Aprakstīt trikus, ko Latvijas tvitera advancētie lietotāji izmanto ikdienā - gan pašiem mācīties, gan prast atšķirt kvalitatīvo ziņu no lietotāja viltībiņām personības pašreklāmai. Labos piemērus, un gaužās izgāšanās...

Starp citu, SIA Soon piedāvā arī divus interesantus rīkus, ar kuriem var paspēlēties, pētot tendences tviterī - http://televizors.soon.lv – statistika par Tvitera Latvijas komūnu un http://radio.soon.lv – rīks, kas ļauj sekot līdzi tendencēm un aplūkot dažādus atslēgasvārdus uz laika skalas nedēļas un diennakts griezumā.


Latvijas Tviterversa apskats, 2010. gada februāris, SIA Soon

Mani govcampa iespaidi

Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.

Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.

Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.

Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.

Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.

Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.

Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).

Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.

Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.

Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)

Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka  šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.

Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.

Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.

Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.

Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!

Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā


Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju. 

Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas,  vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)

Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)

Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.

Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.

Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.

Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!

Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).

Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.

Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot  Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.

Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.

Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.

Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.

No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?

* Foto: CC Antonio Martínez's

Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas

Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".

Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).

Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.

Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).

Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.

Divi valsts pārvaldes 2.0 attīstības scenāriji


Uzgāju ļoti interesantu novembrī publicētu Eiropas Komisijas pētījumu centrā tapušu pētījumu/ ziņojumu "Public Services 2.0: The Impact of Social Computing on Public Services" - plašāks skatījums uz to, kā "social computing" (sociālā datorika? sociālā skaitļošana? - lietotāja radīts saturs, sabiedrības kopīga darbošanās iekš un caur tehnoloģijām, arī tie paši sociālie mediji) ietekmē, ietekmēs un mainīs valsts pārvaldi.

Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.

Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.

Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.

Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.

Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.

Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.


Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.

Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.

21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.

2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.

Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".

Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.

Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!

Valsts pārvalde sociālajos medijos - pezentācija no Kanādas

Turpinot tēmu "Valsts pārvalde 2.0" - viena prezentācija no Kanādas. Gov 2.0 ir aktuāls visapkārt pasaulei, un kas noder Kanādai, kāpēc gan lai nenoderētu arī mums.

Diskusijai par valsts pārvaldi 2.0 jāsākas arī Latvijā


Pagājušajā ceturtdienā tikāmies tweetup jeb tvikšanās par valsts pārvaldi 2.0. Vairāk nekā 50 cilvēku jauši un nejauši bija sapulcējušies, lai klausītos, diskutētu, izteiktu priekšlikumus un vienkārši iepazītos. Tikšanās galvenais mērķis bija savest kopā dažādu jomu un līmeņu cilvēkus, lai uzsāktu diskusiju par valsts pārvaldes iespējām izmantot sociālos medijus savā darbā.

Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.

Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.

Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.

Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.

Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus. 

Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.


Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.


Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.

2009. - Gov 2.0 gads, vismaz Amerikā


Kamēr mēs Latvijā vēl tikai mēģinām iešūpoties, domājam, vērtējam, runājam par to, vai valsts pārvaldei jākļūst par pārvaldi 2.0, pielāgojot sociālo mediju iespējas, citur pasaulē jau vērtē padarīto un atskatās uz 2009. - Gov2.0 gadu.

Pavisam nesenajā tweetup "Valsts pārvalde 2.0", kā arī virtuālajās diskusijās pēc tā, izskanēja arī tādas domas kā "ja man sevi jāpārvalda, tad kāda jēga no valdības aparāta?", "Lai iedrošinātu (precīzāk - rosinātu!) līdzdarboties komunikācija nepalīdzēs", tāpat arī neiztrūkstošas provokācijas par to, ka ierēdņi ir visa ļaunuma sakne. Vienvārdsakot - vissirslikti.

Jāsaka, ka, piemēram, ASV, kur visas šīs lietas notiek aktīvi, dažādos līmeņos, ar milzīgu iesaistīto skaitu, joprojām uzpeld šie paši jautājumi.

Amerikānis, sociālo mediju un valsts pārvaldes 2.0 eksperts Stīvs Rediks savā blogā apkopojis galvenās atziņas par Gov2.0, kas nākušas 2009.gadā. Stīva blogā arī laika līnija ar svarīgākajiem Gov2.0 notikumiem ASV - interesanti, iedvesmojoši un rosinoši.

Ja par atziņām.

Pirmkārt, Stīvs norāda, ka Gov2.0 virza sabiedrība/ komūna - valsts iestāžu darbinieki, uzņēmumu, mediju pārstāvji. Nevis valsts pārvalde pati par sevi, bet entuziasti, kas ir "par" valsts pārvaldes 2.0 ideju. Šī komūna dalās ar pieredzi un palīdz īstenot idejas. Šo ideju darbībā var redzēt daudzos un dažādos Gov2.0 projektus visapkārt pasaulei, un viens no Latvijas klupšanas akmeņiem ir ne tikai problēmas pašā valsts pārvaldē, bet arī norobežošanās no valsts pārvaldes darbības, nevēlēšanas jebkādā veidā iesaistīties un līdzdarboties no sabiedrības puses. Ideja dibināt savu partiju nemaz nerunā pretī Gov2.0 idejai. Tieša dalība politikā ir lieliska iespēja darīt lietas!

Otrkārt, Gov2.0 nav tikai "gīkiem" - tie ir tikai stereotipi. "Vecie" sāk tvītot, "konservatīvie" - blogot, "birokrātiskie" - attīstīt mājas lapas, kurās aicina sabiedrību iesaistīties problēmu risināšanā (jā, visā "rietumu" pasaulē sabiedrība nāk talkā valsts pārvaldei pēc savas labas gribas!). Valsts pārvaldē nestrādā tikai sausiņi, vecas mēbeles, čības, uzblīduši birokrāti, bet arī entuziastiski, jauni, ieinteresēti, pieredzējuši cilvēki, kuriem rūp.

Treškārt, sociālie mediji nav tikai par sociālo tīklošanos, nav par pliku komunicēšanu internetā, bet ir par caurskatāmību, darbinieku iesaistīšanos, par jaunu tehnoloģiju izmantošanu un sadarbību. Valsts pārvaldes visos līmeņos uzsāktie un īstenotie projekti maina valsts pārvaldes darbību kopumā ("sistēma jāgrauj no iekšienes"). Es aicinu sākt ar diskusiju, lai pievērstu uzmanību, lai savāktu kopā cilvēkus, kas var darīt, lai izvilktu dienasgaismā jau īstenotus projektus un - kopīgi darbojoties, īstenotu jaunus projektus. 

Ceturtkārt,  Gov2.0 nav tikai par "taureņiem vēderā", cik viss ir forši, - pastāv dažādi ierobežojumi, izaicinājumi, riski, un arī par tiem ir jādiskutē. Piemēram, neticība, noliegums un vienaldzība no iesaistītajiem, ja runājam par jaunu lietu sākšanu. 

Piektkārt, Gov2.0 ir par misiju un virzīšanos uz mērķi. Tāpat kā biznesā, arī valsts pārvaldē ir savi mērķi - izglītot, informēt, palielināt efektivitāti u.tml. Tā nav komunikācija un rosība pašas par sevi - un arī Latvijā iestādēm šie mērķi skaidri jānosprauž. 

Šīs ir dažas atziņas pēc pirmā valsts pārvaldes 2.0 gada ASV - joprojām ar daudziem nezināmajiem, pārmaiņām, kļūdām un iespējām. Latvijā šis pirmais gads vēl nav ne sācies, tāpēc mēs katrs - valsts pārvaldē, uzņēmumos, organizācijās un pavisam privāti, varam diskutēt, mēģināt, darīt, skatīties, kas sanāk, vai arī nostāties pozā un mētāties ar provocējošiem saukļiem.

Tvikšanās: Valsts pārvalde 2.0


Jau vairākus mēnešus - no sākuma tikai manā galvā, tad kopā ar kolēģiem, un nu jau veselai domubiedru grupai līdzdarbojoties - top un tiek īstenota ideja par barcamp garā organizētu nekonferenci, kuras mērķis būtu runāt par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē. Par Govcamp Latvia 2010.

Šis tas jau ir sastrādāts, lai nākamā gada sākumā govcamps notiktu - ir sarunātas telpas, uzrunāti dalībnieki, atrasti info atbalstītāji un arī pa kādam sponsoram (sponsori vēl joprojām ir laipni aicināti atsaukties :)). Ir piefiksētas arī tēmas un idejas, ko varētu apspriest plašākā lokā.

Tomēr, ja barcamp formula Latvijas interneta entuziastiem ir vairāk vai mazāk pazīstama, govcampa mērķauditorijai (lielā mērā valsts pārvaldes iestāžu cilvēkiem, bet ne tikai) koncepts ir svešs. Tāpēc,  lai vienkāršā valodā izstāstītu, kas īsti slēpjas zem vārda govcamps, kur meklēt papildus informāciju un kā piedalīties govcampā, jau 26.novembrī aicinām visus ieinteresētos uz tweetup jeb tvikšanos "Valsts pārvalde 2.0". Tvikšanās laikā iesāksim sarunu arī par to, kas ir valsts pārvalde 2.0, kādi ir labākie pasaules piemēri un ko var Latvijas valsts pārvalde, lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem gavcampā janvārī.

Tvikšanās es pastāstīšu par pasākuma ideju, Jānis (@janisz, Bibliotēka 2.0), kuram jau ir pieredze campu organizēšanā, svinīgi atvērs govcampa mājas lapu, bet Mārcis (@marcisrubenis) un Reinis (@reynis, Grupatatata.lv) izstāstīs pa piemēram no pasaules pieredzes. Varbūt būs vēl kāda prezentācija, tad jau manīs. Plānojam arī pa kafijai, tējai un saviesīgas sarunas - socializēšanos.

Es patiešām priecājos, ka ideja "valsts pārvalde + jaunie mediji" ir aizķērusi dažus aizrautīgus un gudrus cilvēkus. Arī aizdomīgos un neticīgos. Es ceru, ka ar šiem pasākumiem izdosies pievērst valsts pārvaldes cilvēku un arī interneta entuziastu uzmanību šai tēmai un arī kādai kopīgai iniciatīvai.

Ja ir idejas, atraksti uz govcamplv@gmail.com, bet katrā ziņā - tiekamies ceturtdien!

e-Grāmata: State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards

Šodien neatkarīga, privāta iniciatīva 21.Gov.net - Government for the 21st century internetā publicējusi e-grāmatu "State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards". Grāmatā apkopotas 34 jomas līderu no visas pasaules esejas par tēmu e-pārvalde un valsts pārvalde 2.0.

Dons Tapskots (Don Tapscott), viens no pasaules 50 populārākajiem biznesa domātājiem, grāmatas ievadā raksta:

Every government leader, every elected official and every government employee should read this book and get involved in one of the most exciting challenges of our times – transforming government for effectiveness, relevance and success, enabled by a new medium of communications and required for the emerging citizens of the 21st century. The stakes are very high.

Grāmatā pieejamas pārdomas par tādām tēmām kā inovācija, pārvaldes nākotne, e-pārvalde un kultūra, valsts pārvaldes 2.0 vēsture, atvertība un datu pieejamība, demokrātija 2.0, e-līdzdalība, tehnoloģiju loma pārvaldē un daudzām citām.

Grāmatas publicēšana 18.novembrī nav nejaušība. Šajā dienā tā publicēta, jo tieši šobrīd e-pārvalde tiks dažādos leņķos izlocīta arī  Malmē, Zviedrijā notiekošajā neformālajā Eiropas Savienības ministru tikšanās par e-pārvaldi un e-pārvaldes ministru konferencē. Šis ir viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumiem, un tā galvenais mērķis ir diskutēt par nākamjiem soļiem atvērtākai Eiropai. Starp citu, vienlaikus notiek arī pirmā populārā Eiropas e-pārvaldes konference, kura notiek ne-konfernces formātā un kurā piedalīties aicināti visi interesenti.

Lūk, arī grāmata.
State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards

Datorterminu apakškomisija apstiprinājusi "Twitter" latviskotos terminus

Manuprāt, šie termini tulkoti visai parocīgi un dabiski. Kā šķiet jums? "Tvītošana" vai tomēr "čivināšana" un "vīterošana"?

2009.gada 30.oktobra sēdē Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija apstiprināja un ieteica oficiālai lietošanai šādus terminus:

Angļu - Latviešu - Paskaidrojums - Komentāri
Twitter - tviteris - kompānijas "Twitter" saziņas pakalpojums internetā rakstāms ar mazo burtu līdzīgi kā televīzija, telefons, internets; izrunā [tvitteris].
tweet (n.) - tvīts - viens tvitera ieraksts (ziņa, paziņojums)
tweet (v.) - tvītot - rakstīt tvītus
tweeting - tvītošana - tvītu rakstīšana, sazināšanās ar tvitera palīdzību
tweeter - tvītotājs - tvītu rakstītājs
tweetup (no Twitter + meetup) - tvikšanās (no tviteris + tikšanās) - ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piem., interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija)
retweet (n.) - retvīts, pārtvītojums - pārpublicēts tvīts
retweet (v.) - retvītot, pārtvītot - pārpublicēt tvītu
Twitterverse (no Twitter + Universe) - tviterverss (no tviteris + Universs) - tvitera informācijas un saziņas telpa, tvitera lietotāju komūna - izrunā [tvittervers]
twittosphere, twitosphere - tvitosfēra - izrunā [tvittosfēra]
follower - sekotājs - tvitera lietotājs, kurš pieteicies lasīt cita konkrēta lietotāja tvītus (sekot tā tvītiem)
follow (v.) - sekot - regulāri lasīt cita konkrēta lietotāja tvītus (sekot tā tvītiem)
reply (n.) - atbilde - tvitera lietotāja atbilde citam konkrētam lietotājam
twammer (no Twitter + spammer) - tvameris - tvitera lietotājs, kas to izmanto nevēlamas (parasti komerciāla rakstura) informācijas izplatīšanai

Pirms lēmuma pieņemšanas tīmeklī tika veikta aptauja, kurā varēja izteikt viedokli par piemērotāko atbilsmi angļu terminam "tweeting" (sk. http://twtpoll.com/47rkth). Balsojumā populārākais bija variants "tvītošana", kuru arī apakškomisija atzina par piemērotāko citu atvasinājumu radīšanai. Varianti "čivināšana" un "vīterošana" tika noraidīti kā nepiemēroti stilistiski neitrālu terminu veidošanai.

Četri pasākumi šonedēļ - iesaku

Šonedēļ patiešām daudz dažādu pasākumu, kur smelties jaunas idejas un iedvesmu. Manu interesi saistīja četri.

Īpaši vēlos ieteikt konferenci Government 2010, ko ceturtdien, 22.oktobrī, tieši no Londonas var vērot interneta tiešraidē.

Government 2010 is about improved government communications and more rapid delivery of services to citizens via the web, and web-enabled channels.

Konferences mājas lapā pieejama dienas kārtība, kā arī iespēja reģistrēties, lai iegūtu pieeju bezmaksas tiešraidei. Konferencē paredzētas vairākas paneļdiskusijas par digitālo līdzdalību, par blogošanu un jaunajiem medijiem, par valsts pārvaldi web 2.0 ērā, datu pieejamību un valsts pārvaldes mājas lapām. Un tas viss - neatejot no datora.

Savukārt jau rīt, 20.oktobrī, notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Latvijas uzņēmējiem rīkotais bezmaksas seminārs  „Uzņēmuma mārketings digitālajā laikmetā. Dizaina domāšanas un digitālo instrumentu radītās iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.” Semināru vadīs Zigurds Zaķis un Rolands Laķis.  (Starp citu, video no pagājušā gada konferences pieejams LIAA mājas lapā).

Trešdien, 21.oktobrī, PROVIDUS rīko gadskārtējo sabiedriskās politikas Forumu par tēmu Mainīgie mediji rītdienas demokrātijā.

Bet ceturtdien, 22.oktobrī, pulksten 17.30 Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina uz sarunu par mikroblogošanu.

Ir ideja e-demokrātijas projektam? Ir iespēja to īstenot!


Lielbritānijas sabiedriskā organizācija mySociety šonedēļ izsludinājusi konkursu Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (tajā skaitā Latvijai) interneta projektiem caurskatāmai un demokrātiskai valsts pārvaldei. Dažu mēnešu laikā organizācija gaida pieteikumus projektiem, no kuriem labākos ir gatava atbalstīt gan ar zināšanām, padomiem un savu pieredzi, gan arī ar nepieciešamajiem resursiem.

mySociety līdz šim ir izveidojusi vairākus veiksmīgus interneta projektus Lielbritānijā (TheyWorkForYou , No. 10 Petitions, WriteToThem, FixMyStreet un citus), attīstot demokrātijas un causkatāmības principus interneta vidē. Kā organizācijas pārstāvji norāda savā blogā, interesenti no daudzām pasaules valstīm bieži interesējas par iespējām līdzīgus projektus īstenot arī savā valstī. Nu ir radusies iespējas to izdarīt ar mySociety atbalstu.

Projektus iesniegt ir aicinātas gan nevalstiskās organizācijas ar pieredzi, gan indivīdi, entuziasti un organizācijas, kurām ir labas idejas e-demokrātijas projektiem, bet pietrūkst zināšanu, prasmju vai finanšu. Ir izvirzīti divi kritēriji par projekta pievienoto vērtību, kuriem noteikti jāatbilst - projektam jārada jēgpilna ideja par atvērtību, caurskatāmību vai jāpiedāvā jaunas iespējas demokrātijas īstenošanai; projektam jānodrošina unikālās iespējas, ko piedāvā internets, piemēram, divvirzienu komunikāciju vai vienkāršotu pieeju kādiem datiem. Tāpat projektam jābūt balstītam atvērtā koda risinājumos. Protams, vairāk par to mySociety lapā, kas veltīta tieši Centrāl- un Austrumeiropas projektiem. Pieteikt projektu var pieteikumu sadaļā. Lapā tiks publicēti visi pieteiktie projektu apraksti. Jaunumiem varat sekot arī mySociety Twitter kontā.

Starp citu, kā viens no pirmajiem iesniegts pieteikums no Latvijas - Pauls Irbins piedāvā projekta "OpenBudget" aprakstu.

Ceru, ka šis nebūs vienīgais pieteikums, un idejas, kas klejojušas tepat gaisā, tiks pierakstītas un pa kādai arī īstenotas atvērtākai, caurskatāmākai un cilvēkam draudzīgākai valsts pārvaldei.

    Sīkums, bet patīkami - projekts Info_a

    Viena lieta, ko es apbrīnoju un apskaužu ārvalstu interneta vidē, ir viņu tehnoloģiju speciālistu entuziasms piedāvāt jaunajās tehnoloģijās balstītas iniciatīvas un projektus, kas vērsti uz valsts pārvaldes datu izmantošanu, tās darbības uzlabošanu vai arī valsts pārvaldes kontekstā ir izmantojami un ir interesanti. Protams, arī daudzie konkursi, kas paredz jaunu iniciatīvu atbalstīšanu.

    Diemžēl šādu aktīvistu Latvijā tikpāt kā nav - pat runāšanas līmenī šādi projekti netiek apspriesti, iniciēti un īstenoti.

    Prieks, ka ir arī izņēmumi. Pavisam nesen atklāju, ka Providus pētniece Linda Austere izveidojusi wikidot lappusi "info-a". Linda par šo projektu raksta:

    Info_a ir man gadu gaitā ierasts saīsinājums vārdiem "informācijas atklātība". Bet šis info_a ir vieta visiem tiem, kuri vēlas domāt, pētīt, apšaubīt vai gluži vienkārši interesējas par jēdzienu "informācijas atklātība". It īpaši par informācijas atklātību Latvijā.

    Lapā pieejami raksti, saites, pētījumi un dažādas citas lietas par informācijas atklātību. Kas man šķita interesanti un vērtīgi - arī dažādi dati un informācija ko gatavojusi un sniegusi valsts pārvalde. Tā kā tā ir wiki lapa, jebkurš var piedalīties informācijas kolekcionēšanā. Sīkums, bet patīkami.

    Back to Home Back to Top Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām. Theme ligneous by pure-essence.net. Bloggerized by Chica Blogger.