Šodien Valsts prezidenta kanceleja atklājusi savas mājaslapas jauno versiju, lai par Valsts prezidenta Valda Zatlera gaitām ziņotu laika garam piemērotākā veidā. Kā nojaušams no preses relīzes, izmaiņas pamatā ir saistītas ar dizainu, bet uzlabotas arī atsevišķas funkcionalitātes detaļas.
Jāsaka kā ir - salīdzinot ar iepriekšējo versiju, kas bija veidota tieši četrus gadus atpakaļ - 2006.-tajā, šī ir acij mazliet tīkamāka un draudzīgāka. Mājaslapā kārtīgi sakārtota un aprakstīta informācija par Valsts prezidenta un prezidenta kancelejas darbību, informācija par komisijām un padomēm, rezidencēm, arī Prezidenta dzīvesbiedres sabiedriskajām aktivitātēm un tamlīdzīgi. Lapai pieejama RSS plūsma. Iespēja rakstīt Prezidentam. Foto galerija, kas sakārota ne vien hronoloģiski, bet arī pa tēmām (piemēram, Aizkulises).
Pieejams arī Prezidenta kancelejas piedāvātais jaunums - Valsts prezidenta video konts Youtube, kurā apkopoti jaunāki un vecāki video ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dažādām uzrunām, apsveikumiem, preses konferencēm, un arī pavisam svaigs Prezidenta komentārs par tikko notikušo tikšanos ar ASV Prezidentu Baraku Obamu. Prieks, ka Prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju video kanālam piešķirt savu vizuālo identitāti (būs izmantojuši manis aprakstīto iespēju? :)).
Tomēr tajā pašā laikā ir apvāršņi, pēc kuriem vajadzētu tiekties (un žēl, ka pie šīs lapas pārveides nav izdevies). Lapa šobrīd ir diezgan statiska un informatīva - kā bukletiņš, kuru pašķirstīt un atstāt uz palodzes. Pie ziņām un fotogrāfijām es liktu klāt kādu no Share pogām, ar iespēju informāciju padot tālāk uz sociālajiem tīkliem vai e-pastu, piemēram, kolēģim.
Noteikti neaprobežotos ar Youtube kanālu. Man, kā kolēģim, protams, mazliet skauž, ka Valsts prezidenta kancelejai ir cilvēks, kas nodrošina video ierakstus, tomēr es neticu, ka komandā nav arī neviena paša, kas varētu par Prezidenta gaitām pastāstīt tviterī (kā to dara, piemēram, Baraka Obama preses sekretārs). Un Prezidenta komandas blogs par aktuālajiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem varētu būt lieliska iespēja ne vien paust savu viedokli, bet arī sagaidīt kādu reakciju no tautas.
Un viena lieta man šķita arī gluži aplama, - tie ir fotogrāfiju lietošanas noteikumi ar norādi, ka "daļa aktuālo fotogrāfiju 2 nedēļas no to publicēšanas brīža ir pieejamas arī lejuplādēšanai". Faktiski tas nozīmē, ka lielākā izšķirtspējā pieejamas tikai atsevišķas fotogrāfijas un tikai ierobežotu laika periodu. Es īsti neredzu šāda ierobežojuma pamatojumu, jo kāpēc gan ierobežot mediju pārstāvjus, Prezidenta pasākumu dalībniekus vai citu interesentu iespējas bildes paņemt arī divas nedēļas, divus mēnešus un varbūt pat divus gadus pēc notikuma. Būtu interesanti dzirdēt kolēģu motivāciju.
Tomēr galu galā es priecājos, ka Valsts prezidenta kanceleja atradusi iespēju atjaunot mājaslapu, kā arī pievienot dažas jaunas iespējas, sekojot laika garam.
Rāda ziņas ar etiķeti komunikācija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti komunikācija. Rādīt visas ziņas
Valsts prezidentam jauna mājaslapa un Youtube kanāls
Posted in youtube, jaunumi, komunikācija, mājas lapas, mediji, Prezidents on by Liena MuraškinaNīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte
Posted in idejas, Kanāda, komunikācija, lietas, logo, mājas lapas, ministrijas, projekti, reformas, standarts, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.
Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.
Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.
Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.
Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.
Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.
Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.
Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.
Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.
Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.
Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).
Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?
Posted in idejas, IT, komunikācija, mājas lapas, ministrijas, projekti, reformas, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.
Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.
Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.
Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.
Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību.
Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.
Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.
Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.
Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.
Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.
Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.
Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.
Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.
Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.
Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību.
Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.
Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.
Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.
Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.
Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.
Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.
Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.
Par pašvaldībām 2.0
Posted in gov2.0, komunikācija, mājas lapas, pašvaldības, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, twitter, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki.
Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.
Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.
Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?
Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.
Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.
Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.
Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?
E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.
Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.
Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.
Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.
Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.
Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.
Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.
Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.
Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.
Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.
Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.
Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.
Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?
Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.
Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.
Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.
Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?
E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.
Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.
Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.
Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.
Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.
Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.
Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.
Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.
Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.
Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.
Mani govcampa iespaidi
Posted in gov2.0, govcamplv, idejas, jaunumi, komunikācija, mājas lapas, reformas, sadarbība, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā
Posted in 2009, gov2.0, youtube, komunikācija, lietas, mājas lapas, ministrijas, Panorāma, sadarbība, saites, sociālie mediji, twitter, valsts pārvalde, video on by Liena Muraškina
Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju.
Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas, vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)
Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)
Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.
Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.
Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.
Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!
Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).
Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.
Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.
Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.
Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.
Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.
No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?
* Foto: CC Antonio Martínez's
Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas, vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)
Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)
Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.
Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.
Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.
Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!
Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).
Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.
Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.
Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.
Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.
Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.
No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?
* Foto: CC Antonio Martínez's
Kā veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību?
Posted in COI, idejas, komunikācija, projekti, sabiedrība, UK, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Par šo jautājumu valsts pārvaldes komunikācijas cilvēkus Apvienotājā Karalistē aicina debatēt Centrālā informācijas aģentūra (Central Office of Information jeb COI)*. Tā decembra sākumā publicējusi ziņojumu "Communications and behaviour change" ("Komunikācija un uzvedības izmaiņas"), kurā autori analizējuši dažādus uzvedības modeļus, uzvedības (biheiviorālās) teorijas, uzvedību ietekmējošos faktorus, kā arī pētījuši, kā uzvedības teorijas var tikt izmantotas plānojot, īstenojot un vērtējot komunikāciju. Ziņojumā tiek piedāvāts piecu soļu plāns, kuru izmantot, veidojot komunikācijas kampaņas. Tas viss tiek skaidrots un ielikts gan teorētiskos rāmjos, gan uzskatāmi rādīts ar piemēriem un paskaidrojumiem no reālās dzīves.
Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?
Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.
Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.
*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...
Behaviour Change Guidelines
Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?
Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.
Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.
*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...
Behaviour Change Guidelines
Kāpēc ASV prezidents liek man skumt
Posted in ASV, komunikācija, ministru prezidents, politiķi, twitter on by Liena Muraškina
Ir kāda lieta, ko es tīri cilvēciski, savā vientiesībā, nespēju saprast, pieņemt un piedot mūsu politiķiem. Tas ir komunikācijas trūkums ar iedzīvotājiem, īsta saruna, cilvēciskums un cilvēciskas attiecības. Nē, es šoreiz ne par nepieciešamību skaidrot valstij būtiskus lēmumus, sarežģītos apstākļus, pagājušos un paredzamos notikumus (bet arī par to). Es par to, ka Latvijas politiķi prot "dalīt mantu" tikai savā starpā, prot izsūtīt paziņojumus medijiem, reizēm pakomunicēt (pat ne parunāties) ar žurnālistiem, bet neprot, negrib un neatļaujas sarunāties ar cilvēkiem no tautas.
Kāpēc citu valstu līderi spēj teikt iedvesmojošas runas, pa tiešo atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, doties uz tikšanām ar iedzīvotājiem, bet mūsējie to nespēj? Vai tiešām Obamam ir tik plāna darba kārtība, ka aiz neko darīt viņš ik dienas izlasa kaudzīti ASV iedzīvotāju iesūtīto vēstuļu? Vai tiešām Londonas mērs Boriss Džonsons Twittero, lai nosistu laiku? Par šo droši vien domas dalīsies, bet - vai tiešām Putinam nav nekā labāka ko darīt, kā doties uz jauniešu nometni, lai mazliet paskalotu jaunatnei smadzenes?
Kāpēc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (jeb viņa PR komanda) ir iekārtojis "blogu", ja viņš nespēj piedāvāt ko vairāk par īsu video brīfingu, kas interesē vidēji 150 cilvēkus? Kāpēc viņš aicina sūtīt jautājumus (1:1 ar premjeru), ja atbildes (premjera, vai tomēr viņa PR gatavotas?) netiek sniegtas? Vai mūsu premjers zina, kas ir tie cilvēki, kas raksta viņam vēstules uz Ministru kabinetu? Kas ir tie privātie pārdzīvojumi, kas iedzīvotājam liek adresēt vēstuli tieši premjeram? Vai tiešām premjeram, ministriem, deputātiem darba kārtība ir nesalīdzināmi blīvāka, kā ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas, Krievijas augstākajām atmatpersonām?
Es nezinu, vai kāds man var atbildēt. Varbūt tie ir tikai retoriski jatājumi, kuriem nav nepieciešamas atbildes. Tomēr pārņem kaut kādas vientiesīgas skumjas, kad es skatos, piemēram, šo pašu Baltā Nama sagatavoto video, un savā cilvēciskajā vientiesībā redzu, ka ir cilvēki, kuriem rūp, ka arī ASV prezidents ir cilvēks, kas atrod laiku uzrakstīt satrauktajam iedzīvotājam atbildi. Skatos un skumstu, ja. Es gribu, lai arī mūsu politiķi ar mani runā un spēj mani iedvesmot.
Kāpēc citu valstu līderi spēj teikt iedvesmojošas runas, pa tiešo atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, doties uz tikšanām ar iedzīvotājiem, bet mūsējie to nespēj? Vai tiešām Obamam ir tik plāna darba kārtība, ka aiz neko darīt viņš ik dienas izlasa kaudzīti ASV iedzīvotāju iesūtīto vēstuļu? Vai tiešām Londonas mērs Boriss Džonsons Twittero, lai nosistu laiku? Par šo droši vien domas dalīsies, bet - vai tiešām Putinam nav nekā labāka ko darīt, kā doties uz jauniešu nometni, lai mazliet paskalotu jaunatnei smadzenes?
Kāpēc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (jeb viņa PR komanda) ir iekārtojis "blogu", ja viņš nespēj piedāvāt ko vairāk par īsu video brīfingu, kas interesē vidēji 150 cilvēkus? Kāpēc viņš aicina sūtīt jautājumus (1:1 ar premjeru), ja atbildes (premjera, vai tomēr viņa PR gatavotas?) netiek sniegtas? Vai mūsu premjers zina, kas ir tie cilvēki, kas raksta viņam vēstules uz Ministru kabinetu? Kas ir tie privātie pārdzīvojumi, kas iedzīvotājam liek adresēt vēstuli tieši premjeram? Vai tiešām premjeram, ministriem, deputātiem darba kārtība ir nesalīdzināmi blīvāka, kā ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas, Krievijas augstākajām atmatpersonām?
Es nezinu, vai kāds man var atbildēt. Varbūt tie ir tikai retoriski jatājumi, kuriem nav nepieciešamas atbildes. Tomēr pārņem kaut kādas vientiesīgas skumjas, kad es skatos, piemēram, šo pašu Baltā Nama sagatavoto video, un savā cilvēciskajā vientiesībā redzu, ka ir cilvēki, kuriem rūp, ka arī ASV prezidents ir cilvēks, kas atrod laiku uzrakstīt satrauktajam iedzīvotājam atbildi. Skatos un skumstu, ja. Es gribu, lai arī mūsu politiķi ar mani runā un spēj mani iedvesmot.
Abonēt:
Ziņas (Atom)









