Skaisti, skaisti, skaisti! Neko citu es nevaru izdomāt pateikt par Sunlight Foundation rīkotā konkursa "The Design for America" rezultātiem. Brīnišķīgas idejas valsts pārvaldes interneta vietnēm, skaidrojošas infografikas, vizualizācijas un piedāvājumi pārveidot pakalpojumu dizainu -- tas viss nācis no dizaineriem, māksliniekiem, ciparu vizualizācijas virtuoziem un vienkārši talantīgiem entuziastiem ar mērķi parādīt valsts pārvaldi no cita leņķa, un atklāt jaunus veidus, kā valdība var sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
10 nedēļu laikā (no 8.marta un līdz 17.maijam) visi interesenti iesniedza savus projektus un vizualizācijas par trīs tēmām - datu vizualizācija, procesu caurskatāmība un valsts pārvaldes redizains. Katrai no tēmām bija izvirzītas arī apakštēmas (kopumā astoņas), un konkursa laikā tika saņemti 72 pieteikumi labākam dizainam Amerikas valsts pārvaldei.
Pirms dažām dienām tika publicēti konkursa uzvarētāji, kuru darbus iesaku apskatīt arī es.
Es esmu patiešām lielā sajūsmā par šādu iniciatīvu, un spēju vien apbrīnot un apskaust amerikāņus par aktīviem uzņēmējiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas šādām lietām pievērš uzmanību un velta savu laiku. Domāju, ka es pati arvien biežāk runāšu un uzrunāšu kolēģus par to, ka mums valsts pārvaldē būtu jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu dizainam. Un arī dizaina domāšanai tā pamatā.
Varu tikai piebilst, ka Latvijā mani no tiesas priecē Jurģa centieni vizualizējot Latvijas valsts pārvaldes datus bogā Ciparu nieze. Ceru, ka tuvākajā laikā atkal varēsim ieraudzīt kādu infografiku vai vizualizāciju.
Pagājušajā nedēļā izmantoju brīnišķīgu iespēju apmeklēt Spānijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros rīkotu pasākumu - inovāciju, zinātnes un radošuma konferenci Campus Party Europe Madridē.
Uz pasākumu devos galvenokārt profesionālas intereses vadīta - iegūt kādu jaunu ideju, kādu interesantu knifiņu vai piemēru, ko varētu izmantot arī valsts pārvaldē, dažādās iestādēs, jo pasākumā bija paredzētas gan dažādu pieredzes bagātu cilvēku uzstāšanās, gan citu valstu interneta entuziastu projektu prezentācijas. Protams, interesi raisīja arī iespēja uzzināt ko vairāk par Eiropas blogosfēru, tajā skaitā latviešu blogotājiem. Un arī iespēja vienlaikus uzmest aci Spānijas galvaspilsētai Madridei bija gana vilinoša.
Pirmkārt, par to, kas var noderēt darbam. Patiešām interesanta un iedvesmojoša bija kompānijas IDEO radošā direktora Paula Beneta prezentācija par šīs kompānijas darbiem, par to, kā viņi dizainē produktus un pakalpojumus, un kas no tā iznāk. Par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi.
Savukārt, runājot par inovācijām uzņēmumos, interesantas lietas pastāstīja Alcatel un Telefonica pārstāvji. Kā viena no tēzēm, kas man šķiet atkārtošanas vērta ir - ka klienti ir jāpadara par kompānijas faniem un atbalstītājiem. Tā, lai klienti aizstāvētu kompānijas vārdu un savu sajūsmu paustu draugiem un paziņām. Uzklausot klientus ir iespējams veidot labāku produktu, bet reizēm paši klienti nāk klajā ar piedāvājumiem par iemīļotās kompānijas jaunajiem produktiem vai produkta uzlabošanas. Te gan jābilst, ka tas ir liels izaicinājums - valsts pārvaldes klientus padarīt par tās faniem. Tomēr te es redzu, ka jēdziens "valsts pārvalde" neko neizsaka, bet ņemot iestādes atsevišķi, varbūt to vidū var atrast fanošanas vērtas. Piemēram, asinsdonoru centrs, kāda bibliotēka vai aģentūra (fanošanas vērta bija Eiropas Savienības informācijas aģentūra, viņu ES lietu bibliotēka un cilvēki, kamēr to nelikvidēja).
Vīlos Eiropas blogosfēras prezentācijā, jo prezentācijas vadītājs tikai virspusēji pieskārās aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pirms Campus Party EU pasākuma. Plašāka analīze, tendences pēc būtības un kāds insaits izpalika. Protams, laikā, kad blogo gandrīz katrs (tviterī, Dienas blogos vai Draugu dienasgrāmatā) par konkrētu blogosfēru ir samērā grūti runāt, bet varbūt tieši tā arī ir tendence (vai arī pati Eiropas blogosfēra), kuru varētu novērtēt.
Dažas interesantas lietas parādījās arī dalībnieku projektu prezentācijās. Žēl, bet savu projektu prezentēt nebija uzaicināts neviens latvietis.
Šķiet, ka tas man bija vērtīgākais no šajās trijās dienās piedāvātā. Manā ieskatā - bišķi par maz, prasījās mazliet vairāk piedāvāt saturiskos labumus. Man ļoti patiktu arī kādas mazās darba grupas vai diskusijas, kas līdzīgas barcamp formātam. Tā, lai lielo vīru prezentācijas būtu līdzsvarā ar ikdienas entuziastu dalīšanos pieredzē. Iespējams, pietiktu vien ar to, ka visu dalībnieku profili līdz ar viņu projektu aprakstiem būtu pieejami internetā sociālā tīkla formā (galu galā, reģistrējoties visa informācija tika ievietota virtuālā profilā ). Bet tas, droši vien, citā reizē.
Kas attiecas uz latviešu blogeriem, tad jāsaka, ka daži no viņiem pilnībā atbilda priekšstatam, kas man līdz šim bija izveidojies. Piemēram, kā jau man šķita, Krizdabz ir tāds normāls savējais džeks. Par dažiem man radās pilnīgi jauns priekšstats (iespējams arī tāpēc, ka no virtuālā tēlā nevarēja neko īpaši saprast), piemēram, Artūrā ļoti grūti sazīmēt virtuālo Archiju, lai arī abas versijas ir ok. Tāpat arī iepazīties ar Miku bija patiešām patīkami. Ceru, ka blogeri nepaslinkos un uzrakstīs par saviem iespaidiem un ieguvumiem Campus Party EU.
Ja par Madridi, tad jāatzīst, ka kopumā neko īpaši daudz tā mani nesajūsmināja. Bija atsevišķas detaļas, kas man patika, un ko varu ieteikt. Piemēram, Prado muzejā iesaku sameklēt Rubensa "Trīs grācijas", Goija "Apģērbto mahu" un "Kailo mahu", un arī menlo gleznu kolekciju. Bet Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia - Pikaso nodaļu. Pat neko daudz no mākslas nesaprotot, šie mākslas darbi diezgan spēcīgi uzrunāja. Patika.
Centrā iesaku atrast Migela tirdziņu - gan arhitektoniski skaists, gan jauks tirdziņš pats par sevi. Un vēl - apmeklēt Retiro parku, kur cita starpā ļoti skaista ir Kristāla ēka, kas patiesībā varētu būt ziemas dārzs.
Ja par sadzīvisko, - pati dzīvošana, atbilstoši nosaukumā ietvertajām "campus", notika savdabīgā kampusā - lielā tenisa kortā individuālās teltīs. Gandrīz kā dziesmusvētkos ar nakšņošanu sporta zālē,- vienīgi teltis palīdz saglabāt privātumu. Lai arī nebija izcili ērti, nebija arī tā, ka būtu jākapitulē un jādodas uz viesnīcu, kā to uz savu atbildību varēja darīt un darīja daži citi pasākuma dalībnieki.
Un pasākuma nagla, protams, bija Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kura dēļ ceļu mājup cauri visai Eiropai divas ar pusi diennaktis mērojām autobusā. Tas bija once in a lifetime expierinece, kas kopumā nebija tik nepanesama, kā šķita pirms tam (bet atkārtot negrasos, tas gan). Un patiešām prieks, ka pasākuma organizatori darīja visu, lai nodrošinātu mums atgriešanos mājup, un neatstāja lidostā bez kāda padoma.
Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.
Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.
Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.
Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.
Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.
Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.
Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).
Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.
Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.
Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.
Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.
Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību.
Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.
Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.
Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.
Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.
Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.
Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.
Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.
Vai Tu esi sevi iedomājies varoņa tēlā, kas izglābj pasauli? Vai Tevi aizrauj slepenās misijas? Neparasti ieroči? Slepenas kopienas ar mistisku līderi? Vai Tu gribi padarīt pasauli labāku? Pieļauju, ka ir ne mazums cilvēku, kuri uz šiem jautājumiem ar pārliecinātu "Jā!". Un tieši šiem cilvēkiem Pasaules Bankas Institūts ir izveidojis virtuālu spēli/ sociālo tīklu Urgent Evoke - kur, izmantojot slepeno aģentu tēmu, sacensību garu, īpašās misijas un uzdevumus, aicina izglābt pasauli ar neierastiem risinājumiem - sociālajām inovācijām.
Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.
Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.
Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.
Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.
Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?
Šodien SIA Soon ir publiskojusi datus par tviter lietotājiem un to paradumiem Latvijā. Šī informācija varētu būt saistoša arī valsts pārvaldes un pašvaldību sabiedrisko attiecību cilvēkiem, kuri (ne)plāno eksperimentēt ar sociālajiem medijiem un tviteri to skaitā.
Manuprāt, šis ir lielisks darbs, ko Soon ir paveikuši, un paldies viņiem par to!
Es domāju, ka būtu jāpaplašina un jāturpina apkopot idejas par to, kas strādā un kas nestrādā, ko var panākt ar tviteri, un ko - ne mazākajā mērā. Aprakstīt trikus, ko Latvijas tvitera advancētie lietotāji izmanto ikdienā - gan pašiem mācīties, gan prast atšķirt kvalitatīvo ziņu no lietotāja viltībiņām personības pašreklāmai. Labos piemērus, un gaužās izgāšanās...
Starp citu, SIA Soon piedāvā arī divus interesantus rīkus, ar kuriem var paspēlēties, pētot tendences tviterī - http://televizors.soon.lv – statistika par Tvitera Latvijas komūnu un http://radio.soon.lv – rīks, kas ļauj sekot līdzi tendencēm un aplūkot dažādus atslēgasvārdus uz laika skalas nedēļas un diennakts griezumā.
Vēlos pievērst kolēģu uzmanību Ziemeļvalstu Ministru padomes vadītajai Ziemeļu - Baltijas mobilitātes programmai valsts pārvaldes iestādēm, un šīs programmas ietvaros piedāvātajām stipendijām apmācību un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Ziemeļvalstīm.
Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.
Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.
Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.
Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.
Par šo jautājumu valsts pārvaldes komunikācijas cilvēkus Apvienotājā Karalistē aicina debatēt Centrālā informācijas aģentūra (Central Office of Information jeb COI)*. Tā decembra sākumā publicējusi ziņojumu "Communications and behaviour change" ("Komunikācija un uzvedības izmaiņas"), kurā autori analizējuši dažādus uzvedības modeļus, uzvedības (biheiviorālās) teorijas, uzvedību ietekmējošos faktorus, kā arī pētījuši, kā uzvedības teorijas var tikt izmantotas plānojot, īstenojot un vērtējot komunikāciju. Ziņojumā tiek piedāvāts piecu soļu plāns, kuru izmantot, veidojot komunikācijas kampaņas. Tas viss tiek skaidrots un ielikts gan teorētiskos rāmjos, gan uzskatāmi rādīts ar piemēriem un paskaidrojumiem no reālās dzīves.
Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?
Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.
Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.
*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...
Pagājušajā ceturtdienā tikāmies tweetup jeb tvikšanās par valsts pārvaldi 2.0. Vairāk nekā 50 cilvēku jauši un nejauši bija sapulcējušies, lai klausītos, diskutētu, izteiktu priekšlikumus un vienkārši iepazītos. Tikšanās galvenais mērķis bija savest kopā dažādu jomu un līmeņu cilvēkus, lai uzsāktu diskusiju par valsts pārvaldes iespējām izmantot sociālos medijus savā darbā.
Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.
Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.
Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.
Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.
Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus.
Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.
Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.
Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.
Jau vairākus mēnešus - no sākuma tikai manā galvā, tad kopā ar kolēģiem, un nu jau veselai domubiedru grupai līdzdarbojoties - top un tiek īstenota ideja par barcamp garā organizētu nekonferenci, kuras mērķis būtu runāt par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē. Par Govcamp Latvia 2010.
Šis tas jau ir sastrādāts, lai nākamā gada sākumā govcamps notiktu - ir sarunātas telpas, uzrunāti dalībnieki, atrasti info atbalstītāji un arī pa kādam sponsoram (sponsori vēl joprojām ir laipni aicināti atsaukties :)). Ir piefiksētas arī tēmas un idejas, ko varētu apspriest plašākā lokā.
Tomēr, ja barcamp formula Latvijas interneta entuziastiem ir vairāk vai mazāk pazīstama, govcampa mērķauditorijai (lielā mērā valsts pārvaldes iestāžu cilvēkiem, bet ne tikai) koncepts ir svešs. Tāpēc, lai vienkāršā valodā izstāstītu, kas īsti slēpjas zem vārda govcamps, kur meklēt papildus informāciju un kā piedalīties govcampā, jau 26.novembrī aicinām visus ieinteresētos uz tweetup jeb tvikšanos "Valsts pārvalde 2.0". Tvikšanās laikā iesāksim sarunu arī par to, kas ir valsts pārvalde 2.0, kādi ir labākie pasaules piemēri un ko var Latvijas valsts pārvalde, lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem gavcampā janvārī.
Tvikšanās es pastāstīšu par pasākuma ideju, Jānis (@janisz, Bibliotēka 2.0), kuram jau ir pieredze campu organizēšanā, svinīgi atvērs govcampa mājas lapu, bet Mārcis (@marcisrubenis) un Reinis (@reynis,Grupatatata.lv) izstāstīs pa piemēram no pasaules pieredzes. Varbūt būs vēl kāda prezentācija, tad jau manīs. Plānojam arī pa kafijai, tējai un saviesīgas sarunas - socializēšanos.
Es patiešām priecājos, ka ideja "valsts pārvalde + jaunie mediji" ir aizķērusi dažus aizrautīgus un gudrus cilvēkus. Arī aizdomīgos un neticīgos. Es ceru, ka ar šiem pasākumiem izdosies pievērst valsts pārvaldes cilvēku un arī interneta entuziastu uzmanību šai tēmai un arī kādai kopīgai iniciatīvai.
Ja ir idejas, atraksti uz govcamplv@gmail.com, bet katrā ziņā - tiekamies ceturtdien!
Dons Tapskots (Don Tapscott), viens no pasaules 50 populārākajiem biznesa domātājiem, grāmatas ievadā raksta:
Every government leader, every elected official and every government employee should read this book and get involved in one of the most exciting challenges of our times – transforming government for effectiveness, relevance and success, enabled by a new medium of communications and required for the emerging citizens of the 21st century. The stakes are very high.
Grāmatā pieejamas pārdomas par tādām tēmām kā inovācija, pārvaldes nākotne, e-pārvalde un kultūra, valsts pārvaldes 2.0 vēsture, atvertība un datu pieejamība, demokrātija 2.0, e-līdzdalība, tehnoloģiju loma pārvaldē un daudzām citām.
Grāmatas publicēšana 18.novembrī nav nejaušība. Šajā dienā tā publicēta, jo tieši šobrīd e-pārvalde tiks dažādos leņķos izlocīta arī Malmē, Zviedrijā notiekošajā neformālajā Eiropas Savienības ministru tikšanās par e-pārvaldi un e-pārvaldes ministru konferencē. Šis ir viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumiem, un tā galvenais mērķis ir diskutēt par nākamjiem soļiem atvērtākai Eiropai. Starp citu, vienlaikus notiek arī pirmā populārā Eiropas e-pārvaldes konference, kura notiek ne-konfernces formātā un kurā piedalīties aicināti visi interesenti.
Iepriekš es jau minēju vairākas iniciatīvas - valstiskas un privātas, lai padarītu dažādus valsts datus pieejamus jebkuram interesentam, turklāt formātos, kurus var apstrādāt un izmantot dažādām vajadzībām.
Savukārt šodien uzgāju britu laikraksta Guardian jau martā atklāto datu noliktavu un datu blogu - lai žurnālistu apkopotie dati neaizietu nebūtībā līdz ar kārtējās avīzes nopublicēšanu, visi izmantotie dati tiek publicēti vienuviet. Laikraksts nepretendē uz statistikas biroja lomu, bet piedāvā pieeju statistikas datiem no visas pasaules, kurus uzskata par interesantiem un izpētīšanas vērtiem. Lai datus būtu vieglāk atjaunot, kā arī piedāvātu tos izmantot interesentiem, tie tiek glabāti Google Docs formātā.
Lūk, vēl viens praktisks piemērs, kā dati itin viegli var kļūt pieejami. Turklāt - bez valsts struktūru līdzdalības.
Raksts, kas šodien piesaistīja manu uzmanību, bija par atalgojumu valsts pārvaldē Lielbritānijā - sākot ar Karalieni un BBC raidījumu vadītāju Džonatanu Rossu, kas pelna 6 un 7 miljonus mārciņu gadā, beidzot ar māsiņām un skolotāju palīgiem, kuru algas nepārkāpj 12 tūkstošus gadā. Šie dati nokļuvuši Guardian redzeslokā, jo arī Lielbritānijā tiek spriests par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldes darbiniekiem - Lielbritānijas publiskajā pārvaldē šobrīd strādājot vairāk nekā 6 miljoni darbinieku, kas ir vairāk nekā 20% no visiem strādājošajiem.
Interesants projekts par atvērtāku Zviedrijas valsts pārvaldi - opengov.se. Projekta mērķis ir izcelt ieguvumus, ko var sniegt brīva pieeja valdības datiem, kā arī parādīt, kā tas praktiski notiek. To īsteno kāds Stokholmā dzīvojošs blogeris un aktīvists Pēters Krancs (Peter Krantz).
Ideja ļoti vienkārša - lai parādītu datus, kas pieejami Zviedrijas valsts pāvaldē, lai piedāvātu tos publiskai zināšanai un izmantošanai, kā arī aicinātu uz atvērtāku valsts pārvaldi, vienā vietā apkopota informācija par datiem, iestādēm, formātiem un to pieejamību. Nacionālā Arhīva datubāzes, Karaliskās bibliotēkas krājumi, Parlaments, valdība, statistikas biroja dati, Tiesu administrācijas informācija, Skolu padomes dati un vēl vairāku valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija sakārtota pa tēmām, norādot datu pieejamību (bezmaksas vai maksas pieeja), formātus.
Nekas sarežģīts, tikai pacietība, interese un entuziasms. Tas būtu lieliski, ja arī Latvijas valsts pārvaldē saražotos un pieejamos datus sakārtotu vienā vietnē, turklāt, nekurnot par ierēdņu slinkumu, bet darot to pēc paša iniciatīvas, par spīti! Es būtu gatava piedalīties un atbalstīt!
Jāsaka, ka šī ir privāta iniciatīva un piedāvā tikai informāciju par valsts pārvaldē pieejamajiem datiem (saites un nelielu aprakstu). Tomēr ir vairāki projekti citās valstīs, ko īsteno valsts pārvalde. Iepriekš jau minēju vienu no ASV valdības iniciatīvām - Data.gov, kur apkopoti dati no visdažādākajām ASV valsts pārvaldes iestāžu datu bāzēm, kā arī piedāvāti rīki datu apstrādei. Arī Austrālijā sabiedrības un visu intresentu lietošanai nodota līdzīga vietne - data.australia.gov.au. Savukārt Lielbritānijas valdība šādu interneta vietni vēl plāno izveidot - viņi šobrīd, kopā ar brīvprātīgajiem interesentiem, strādā pie vietnes Data.gov.uk izveides.
Lielbritānijas sabiedriskā organizācija mySociety šonedēļ izsludinājusi konkursu Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (tajā skaitā Latvijai) interneta projektiem caurskatāmai un demokrātiskai valsts pārvaldei. Dažu mēnešu laikā organizācija gaida pieteikumus projektiem, no kuriem labākos ir gatava atbalstīt gan ar zināšanām, padomiem un savu pieredzi, gan arī ar nepieciešamajiem resursiem.
mySociety līdz šim ir izveidojusi vairākus veiksmīgus interneta projektus Lielbritānijā (TheyWorkForYou , No. 10 Petitions, WriteToThem, FixMyStreet un citus), attīstot demokrātijas un causkatāmības principus interneta vidē. Kā organizācijas pārstāvji norāda savā blogā, interesenti no daudzām pasaules valstīm bieži interesējas par iespējām līdzīgus projektus īstenot arī savā valstī. Nu ir radusies iespējas to izdarīt ar mySociety atbalstu.
Projektus iesniegt ir aicinātas gan nevalstiskās organizācijas ar pieredzi, gan indivīdi, entuziasti un organizācijas, kurām ir labas idejas e-demokrātijas projektiem, bet pietrūkst zināšanu, prasmju vai finanšu. Ir izvirzīti divi kritēriji par projekta pievienoto vērtību, kuriem noteikti jāatbilst - projektam jārada jēgpilna ideja par atvērtību, caurskatāmību vai jāpiedāvā jaunas iespējas demokrātijas īstenošanai; projektam jānodrošina unikālās iespējas, ko piedāvā internets, piemēram, divvirzienu komunikāciju vai vienkāršotu pieeju kādiem datiem. Tāpat projektam jābūt balstītam atvērtā koda risinājumos. Protams, vairāk par to mySociety lapā, kas veltīta tieši Centrāl- un Austrumeiropas projektiem. Pieteikt projektu var pieteikumu sadaļā. Lapā tiks publicēti visi pieteiktieprojektu apraksti. Jaunumiem varat sekot arī mySociety Twitter kontā.
Starp citu, kā viens no pirmajiem iesniegts pieteikums no Latvijas - Pauls Irbins piedāvā projekta "OpenBudget" aprakstu.
Ceru, ka šis nebūs vienīgais pieteikums, un idejas, kas klejojušas tepat gaisā, tiks pierakstītas un pa kādai arī īstenotas atvērtākai, caurskatāmākai un cilvēkam draudzīgākai valsts pārvaldei.
Viena lieta, ko es apbrīnoju un apskaužu ārvalstu interneta vidē, ir viņu tehnoloģiju speciālistu entuziasms piedāvāt jaunajās tehnoloģijās balstītas iniciatīvas un projektus, kas vērsti uz valsts pārvaldes datu izmantošanu, tās darbības uzlabošanu vai arī valsts pārvaldes kontekstā ir izmantojami un ir interesanti. Protams, arī daudzie konkursi, kas paredz jaunu iniciatīvu atbalstīšanu.
Diemžēl šādu aktīvistu Latvijā tikpāt kā nav - pat runāšanas līmenī šādi projekti netiek apspriesti, iniciēti un īstenoti.
Prieks, ka ir arī izņēmumi. Pavisam nesen atklāju, ka Providus pētniece Linda Austere izveidojusi wikidot lappusi "info-a". Linda par šo projektu raksta:
Info_a ir man gadu gaitā ierasts saīsinājums vārdiem "informācijas atklātība". Bet šis info_a ir vieta visiem tiem, kuri vēlas domāt, pētīt, apšaubīt vai gluži vienkārši interesējas par jēdzienu "informācijas atklātība". It īpaši par informācijas atklātību Latvijā.
Lapā pieejami raksti, saites, pētījumi un dažādas citas lietas par informācijas atklātību. Kas man šķita interesanti un vērtīgi - arī dažādi dati un informācija ko gatavojusi un sniegusi valsts pārvalde. Tā kā tā ir wiki lapa, jebkurš var piedalīties informācijas kolekcionēšanā. Sīkums, bet patīkami.
Lai arī Latvijas iestādes un institūcijas ir kūtras interneta projektu veidošanā, ir projekti, kas pamazām top un attīstās, ejot solīti tuvāk atklātākai un efektīvākai pārvaldei.
Viena no iestādēm, kas aktīvi rosās, piedāvājot pakalpojumus un dažādas iespējas iedzīvotājiem internetā, ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Viņi piedāvā gan dažādas apspriedes un sēdes vērot tiešraidēs internetā, gan iespējas elektroniski iesniegt komentārus projektiem, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai, gan pieteikt apmeklējumu pie departamenta speciālistiem u.c.
Pavisam nesen, 18.septembrī, Pilsētas attīstības departaments atklāja jaunu interneta projektu - Stratēģijas Uzraudzības Sistēmu, kurā apkopoti dažādi pētījumi, atskaites, gada pārskati, statistikas dati, dati par apkaimēm, kā arī 17 Rīgas ilgtermiņa stratēģijas mērķi un to raksturojošie rādītāji. Portāla ambiciozais mērķis ir "ļaut interesentiem sekot līdzi pilsētas stratēģisko mērķu izpildei".
Ceļā uz atvērtu pārvaldi un pieejamiem datiem šis ir ļoti nozīmīgs solis. Par projektu es ļoti priecājos, un vismaz pieteikums ir spēcīgs - instruments, kuru var izmantot pētījumiem, studijām, darbam. Interesanti ir pieejamie dati un dokumenti. Katram pētījumam var pievienot komentāru.
Tajā pašā laikā, lai sistēmā uzraudzītu stratēģiju, kopā ar mērķiem varētu būt pieejama arī pati stratēģija, kuru uzraugām. Žēl, ka daudzi pētījumi nav digitalizēti, bet ieliktas vien norādes, kur tie pieejami (uz vietas iestādēs). Diezgan daudz vecu datu, bet nu, ar kaut ko jāsāk (un diez vai pētījumi būs domes prioritāte šobrīd). Lai arī veidotāji sola, ka datus var izmantot studijām un pētniecībai, veidojot nepieciešamās tabulas un diagrammas, kā arī saglabāt savās mapēs, šobrīd nevaru atrast šādu iespēju. Iespējams tāpēc, ka portāls darbojas testa režīmā (vai arī es vienkārši neprotu atrast, kā). Ceru, ka dati būs pieejami brīvai kopā likšanai un interpretācijai.
Domāju, Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem būtu vērtīgi dalīties ar savu pieredzi govcampā, kas notiks nākamā gada janvārī, ceru, ka kāds no viņiem to arī darīs. ;)
Citi interesanti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekti
Apkaimes.lv - informācija, dati, statistika par Rīgas pilsētas mikrorajoniem jeb apkaimēm, ar iespēju veidot iedzīvotāju forumus, pievienot ziņas un foto, ziņot par būvniecības iecerēm un sabiedriskajām apspriedēm tuvējā apkaimē u.c.
Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma - interneta karte ar iespēju atlasīt kartes datus (infrastruktūras objektus, ēkas, kadastra numurus, teritorijas plānojumus (atļauto izmantošanu utml), ortofotokarte, investīciju projekti, sabiedriskais transports u.c.)
