"Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem", saka Edmunds Sprūdžs par Latvijas valsts pārvaldes IT projektiem. Iespējams, mums būtu jāuztaisa tāda projektu inventarizācija, kādu, taupības režīma diktētu, plāno veikt Lielbritānijā.
Kā ziņo CIO* John Suffolk, jaunā Lielbritānijas valdība uzsākusi vairākas iniciatīvas saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem. Pirmkārt, ir noteikts moratorijs jaunu IKT projektu uzsākšanai - noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes, aģentūras, visi departamenti un citas institūcijas nedrīkst bez saskaņošanas ar Valsts kasi parakstīt jaunus līgumus, grozīt vai pagarināt līgumus, ja tie ir vairāk nekā vienu miljonu mārciņu vērti.
Tāpat ir uzsākta esošo IKT projektu revīzija, kuras mērķis ir pārskatīt vismaz 80% projektu, kuru pamatā ir kāds IKT risinājums. Projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus mārciņas, izskatīs īpaša darba grupa, bet projektus, kuru izmaksas ir mazākas, būs jāizskata pašām iestādēm, kas tos īsteno. Iestādēm jāizvērtē, vai projekts ir būtisks un atbilst valdības prioritātēm, vai tas iekļaujas paredzētajos laika un budžeta rāmjos, vai projektus nav iespējams īstenot efektīvāk (apvienojot ar citiem vai sašaurinot prasības). Pēc projektu revīzijas, rezultātus pārskatīs CIO komanda, vērtējot papildus - kādā veidā visu IKT saimniecību padarīt efektīvāku.
Paredzams, ka būs jāiziet pārrunu fāze ar pakalpojumu sniedzējiem, lai vienotos par iespējām pārtraukt, mainīt vai samazināt projektu apjomus. Paredzams, ka pēc revīzijas tiks slēgti un mainīti projekti, tiks atlaisti darbinieki, un slēgti vai mainīti pavadošie līgumi.
Protams, tiek paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, tādiem projektiem, kā Olimpiskās spēles (kas notiks Londonā 2012. gadā), projektiem, kur būtu nopietni zaudējumi, projekti, kur tiktu pārtraukta pakalpojumu nodrošināšana un tamlīdzīgi.
Lūk tāda Lielbritānijas IKT projektu zoodārza inventarizācija. Redzēs, kā tas īstenosies, bet izskatās, ka briti ar lielu apņemšanos un pašpārliecību ir pieņēmuši izaicinājumu, ko visai Eiropai metusi finanšu krīze.
*Chief Information Officer
Rāda ziņas ar etiķeti jaunumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti jaunumi. Rādīt visas ziņas
Lielbritānijā lielā ICT projektu inventarizācija
Posted in e-pakalpojumi, IT, jaunumi, UK, valsts pārvalde on by Liena MuraškinaGoogle atklāj datus par valdību pieprasīto informāciju un pieprasījumiem izņemt informāciju
Posted in dati, google, jaunumi, sabiedrība, valdība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Šonedēļ kompānija Google laidusi klajā interesantu rīku - "Government requests" jeb "Valdības pieprasījumi", kurā piedāvā iepazīties ar datu pieprasījumiem par Google servisos izvietoto informāciju, pakalpojumiem un to lietotājiem, ko veikušas dažādu valstu pārvaldes iestādes un tiesībsargājošās instances.
Google atklāj gan kopējo informācijas pieprasījumu gadījumu skaitu, gan datus par gadījumiem, kad pieprasīts informāciju izvākt no konkrētiem servisiem (Youtube, Blogger, Street View, meklēšanas). Dati atklāti par laiku no 2009.gada jūlijam līdz 2009.gada decembrim - ar norādi, ka dati arī turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem tiks atjaunoti.
Pamatojot šo rīcību, kompānija uzsver, ka lielāka caurskatāmība un informācijas atklātība varētu mazināt cenzūru. Turklāt Google cer, ka viņu rīcība mudinās arī citu tehnoloģiju un komunikācijas industrijas pārstāvjus kļūt caurskatāmākiem.
Google gan norāda, ka publicētie dati nav pilnīgi, piemēram, nav pieejami dati par valstīm, kurās pieprasījumu skaits bijis mazāks par 10, tāpat arī nav pieejama informācija par valstīm, kurās Google servisi ir bloķēti. Starp citu, vairāk par Google pieeju datiem un cenzūrai var lasīt viņu blogā.
Jaunais rīks atklāj, ka visvairāk datu pieprasījumi nākuši no Brazīlijas, ASV, Lielbritānijas. Arī attiecībā uz pieprasījumiem izņemt datus Brazīlija ir pirmajā vietā, tad - Vācija un Indija.
Latvija šajā kartē neparādās - nezinu, vai tas liecina par kaut ko labu, vai arī tieši otrādāk. :)
Google atklāj gan kopējo informācijas pieprasījumu gadījumu skaitu, gan datus par gadījumiem, kad pieprasīts informāciju izvākt no konkrētiem servisiem (Youtube, Blogger, Street View, meklēšanas). Dati atklāti par laiku no 2009.gada jūlijam līdz 2009.gada decembrim - ar norādi, ka dati arī turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem tiks atjaunoti.
Pamatojot šo rīcību, kompānija uzsver, ka lielāka caurskatāmība un informācijas atklātība varētu mazināt cenzūru. Turklāt Google cer, ka viņu rīcība mudinās arī citu tehnoloģiju un komunikācijas industrijas pārstāvjus kļūt caurskatāmākiem.
Google gan norāda, ka publicētie dati nav pilnīgi, piemēram, nav pieejami dati par valstīm, kurās pieprasījumu skaits bijis mazāks par 10, tāpat arī nav pieejama informācija par valstīm, kurās Google servisi ir bloķēti. Starp citu, vairāk par Google pieeju datiem un cenzūrai var lasīt viņu blogā.
Jaunais rīks atklāj, ka visvairāk datu pieprasījumi nākuši no Brazīlijas, ASV, Lielbritānijas. Arī attiecībā uz pieprasījumiem izņemt datus Brazīlija ir pirmajā vietā, tad - Vācija un Indija.
Latvija šajā kartē neparādās - nezinu, vai tas liecina par kaut ko labu, vai arī tieši otrādāk. :)
Valsts prezidentam jauna mājaslapa un Youtube kanāls
Posted in youtube, jaunumi, komunikācija, mājas lapas, mediji, Prezidents on by Liena Muraškina
Šodien Valsts prezidenta kanceleja atklājusi savas mājaslapas jauno versiju, lai par Valsts prezidenta Valda Zatlera gaitām ziņotu laika garam piemērotākā veidā. Kā nojaušams no preses relīzes, izmaiņas pamatā ir saistītas ar dizainu, bet uzlabotas arī atsevišķas funkcionalitātes detaļas.
Jāsaka kā ir - salīdzinot ar iepriekšējo versiju, kas bija veidota tieši četrus gadus atpakaļ - 2006.-tajā, šī ir acij mazliet tīkamāka un draudzīgāka. Mājaslapā kārtīgi sakārtota un aprakstīta informācija par Valsts prezidenta un prezidenta kancelejas darbību, informācija par komisijām un padomēm, rezidencēm, arī Prezidenta dzīvesbiedres sabiedriskajām aktivitātēm un tamlīdzīgi. Lapai pieejama RSS plūsma. Iespēja rakstīt Prezidentam. Foto galerija, kas sakārota ne vien hronoloģiski, bet arī pa tēmām (piemēram, Aizkulises).
Pieejams arī Prezidenta kancelejas piedāvātais jaunums - Valsts prezidenta video konts Youtube, kurā apkopoti jaunāki un vecāki video ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dažādām uzrunām, apsveikumiem, preses konferencēm, un arī pavisam svaigs Prezidenta komentārs par tikko notikušo tikšanos ar ASV Prezidentu Baraku Obamu. Prieks, ka Prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju video kanālam piešķirt savu vizuālo identitāti (būs izmantojuši manis aprakstīto iespēju? :)).
Tomēr tajā pašā laikā ir apvāršņi, pēc kuriem vajadzētu tiekties (un žēl, ka pie šīs lapas pārveides nav izdevies). Lapa šobrīd ir diezgan statiska un informatīva - kā bukletiņš, kuru pašķirstīt un atstāt uz palodzes. Pie ziņām un fotogrāfijām es liktu klāt kādu no Share pogām, ar iespēju informāciju padot tālāk uz sociālajiem tīkliem vai e-pastu, piemēram, kolēģim.
Noteikti neaprobežotos ar Youtube kanālu. Man, kā kolēģim, protams, mazliet skauž, ka Valsts prezidenta kancelejai ir cilvēks, kas nodrošina video ierakstus, tomēr es neticu, ka komandā nav arī neviena paša, kas varētu par Prezidenta gaitām pastāstīt tviterī (kā to dara, piemēram, Baraka Obama preses sekretārs). Un Prezidenta komandas blogs par aktuālajiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem varētu būt lieliska iespēja ne vien paust savu viedokli, bet arī sagaidīt kādu reakciju no tautas.
Un viena lieta man šķita arī gluži aplama, - tie ir fotogrāfiju lietošanas noteikumi ar norādi, ka "daļa aktuālo fotogrāfiju 2 nedēļas no to publicēšanas brīža ir pieejamas arī lejuplādēšanai". Faktiski tas nozīmē, ka lielākā izšķirtspējā pieejamas tikai atsevišķas fotogrāfijas un tikai ierobežotu laika periodu. Es īsti neredzu šāda ierobežojuma pamatojumu, jo kāpēc gan ierobežot mediju pārstāvjus, Prezidenta pasākumu dalībniekus vai citu interesentu iespējas bildes paņemt arī divas nedēļas, divus mēnešus un varbūt pat divus gadus pēc notikuma. Būtu interesanti dzirdēt kolēģu motivāciju.
Tomēr galu galā es priecājos, ka Valsts prezidenta kanceleja atradusi iespēju atjaunot mājaslapu, kā arī pievienot dažas jaunas iespējas, sekojot laika garam.
Jāsaka kā ir - salīdzinot ar iepriekšējo versiju, kas bija veidota tieši četrus gadus atpakaļ - 2006.-tajā, šī ir acij mazliet tīkamāka un draudzīgāka. Mājaslapā kārtīgi sakārtota un aprakstīta informācija par Valsts prezidenta un prezidenta kancelejas darbību, informācija par komisijām un padomēm, rezidencēm, arī Prezidenta dzīvesbiedres sabiedriskajām aktivitātēm un tamlīdzīgi. Lapai pieejama RSS plūsma. Iespēja rakstīt Prezidentam. Foto galerija, kas sakārota ne vien hronoloģiski, bet arī pa tēmām (piemēram, Aizkulises).
Pieejams arī Prezidenta kancelejas piedāvātais jaunums - Valsts prezidenta video konts Youtube, kurā apkopoti jaunāki un vecāki video ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dažādām uzrunām, apsveikumiem, preses konferencēm, un arī pavisam svaigs Prezidenta komentārs par tikko notikušo tikšanos ar ASV Prezidentu Baraku Obamu. Prieks, ka Prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju video kanālam piešķirt savu vizuālo identitāti (būs izmantojuši manis aprakstīto iespēju? :)).
Tomēr tajā pašā laikā ir apvāršņi, pēc kuriem vajadzētu tiekties (un žēl, ka pie šīs lapas pārveides nav izdevies). Lapa šobrīd ir diezgan statiska un informatīva - kā bukletiņš, kuru pašķirstīt un atstāt uz palodzes. Pie ziņām un fotogrāfijām es liktu klāt kādu no Share pogām, ar iespēju informāciju padot tālāk uz sociālajiem tīkliem vai e-pastu, piemēram, kolēģim.
Noteikti neaprobežotos ar Youtube kanālu. Man, kā kolēģim, protams, mazliet skauž, ka Valsts prezidenta kancelejai ir cilvēks, kas nodrošina video ierakstus, tomēr es neticu, ka komandā nav arī neviena paša, kas varētu par Prezidenta gaitām pastāstīt tviterī (kā to dara, piemēram, Baraka Obama preses sekretārs). Un Prezidenta komandas blogs par aktuālajiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem varētu būt lieliska iespēja ne vien paust savu viedokli, bet arī sagaidīt kādu reakciju no tautas.
Un viena lieta man šķita arī gluži aplama, - tie ir fotogrāfiju lietošanas noteikumi ar norādi, ka "daļa aktuālo fotogrāfiju 2 nedēļas no to publicēšanas brīža ir pieejamas arī lejuplādēšanai". Faktiski tas nozīmē, ka lielākā izšķirtspējā pieejamas tikai atsevišķas fotogrāfijas un tikai ierobežotu laika periodu. Es īsti neredzu šāda ierobežojuma pamatojumu, jo kāpēc gan ierobežot mediju pārstāvjus, Prezidenta pasākumu dalībniekus vai citu interesentu iespējas bildes paņemt arī divas nedēļas, divus mēnešus un varbūt pat divus gadus pēc notikuma. Būtu interesanti dzirdēt kolēģu motivāciju.
Tomēr galu galā es priecājos, ka Valsts prezidenta kanceleja atradusi iespēju atjaunot mājaslapu, kā arī pievienot dažas jaunas iespējas, sekojot laika garam.
Par tviter lietotājiem Latvijā
Posted in dati, dokumenti, jaunumi, projekti, sociālie mediji, twitter on by Liena Muraškina
Šodien SIA Soon ir publiskojusi datus par tviter lietotājiem un to paradumiem Latvijā. Šī informācija varētu būt saistoša arī valsts pārvaldes un pašvaldību sabiedrisko attiecību cilvēkiem, kuri (ne)plāno eksperimentēt ar sociālajiem medijiem un tviteri to skaitā.
Manuprāt, šis ir lielisks darbs, ko Soon ir paveikuši, un paldies viņiem par to!
Es domāju, ka būtu jāpaplašina un jāturpina apkopot idejas par to, kas strādā un kas nestrādā, ko var panākt ar tviteri, un ko - ne mazākajā mērā. Aprakstīt trikus, ko Latvijas tvitera advancētie lietotāji izmanto ikdienā - gan pašiem mācīties, gan prast atšķirt kvalitatīvo ziņu no lietotāja viltībiņām personības pašreklāmai. Labos piemērus, un gaužās izgāšanās...
Starp citu, SIA Soon piedāvā arī divus interesantus rīkus, ar kuriem var paspēlēties, pētot tendences tviterī - http://televizors.soon.lv – statistika par Tvitera Latvijas komūnu un http://radio.soon.lv – rīks, kas ļauj sekot līdzi tendencēm un aplūkot dažādus atslēgasvārdus uz laika skalas nedēļas un diennakts griezumā.
Latvijas Tviterversa apskats, 2010. gada februāris, SIA Soon
Manuprāt, šis ir lielisks darbs, ko Soon ir paveikuši, un paldies viņiem par to!
Es domāju, ka būtu jāpaplašina un jāturpina apkopot idejas par to, kas strādā un kas nestrādā, ko var panākt ar tviteri, un ko - ne mazākajā mērā. Aprakstīt trikus, ko Latvijas tvitera advancētie lietotāji izmanto ikdienā - gan pašiem mācīties, gan prast atšķirt kvalitatīvo ziņu no lietotāja viltībiņām personības pašreklāmai. Labos piemērus, un gaužās izgāšanās...
Starp citu, SIA Soon piedāvā arī divus interesantus rīkus, ar kuriem var paspēlēties, pētot tendences tviterī - http://televizors.soon.lv – statistika par Tvitera Latvijas komūnu un http://radio.soon.lv – rīks, kas ļauj sekot līdzi tendencēm un aplūkot dažādus atslēgasvārdus uz laika skalas nedēļas un diennakts griezumā.
Latvijas Tviterversa apskats, 2010. gada februāris, SIA Soon
Iespēja pieteikties stipendijai studiju vizītei Ziemeļvalstīs
Posted in jaunumi, ministrijas, pašvaldības, projekti, sadarbība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Vēlos pievērst kolēģu uzmanību Ziemeļvalstu Ministru padomes vadītajai Ziemeļu - Baltijas mobilitātes programmai valsts pārvaldes iestādēm, un šīs programmas ietvaros piedāvātajām stipendijām apmācību un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Ziemeļvalstīm.
Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.
Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.
Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.
Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.
Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)
Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.
Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.
Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.
Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.
Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)
Mani govcampa iespaidi
Posted in gov2.0, govcamplv, idejas, jaunumi, komunikācija, mājas lapas, reformas, sadarbība, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas
Posted in blogi, idejas, youtube, jaunumi, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".
Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).
Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.
Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).
Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.
Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).
Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.
Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).
Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.
Likumu līkumotājs un Tildes tulkotājs
Posted in dokumenti, jaunumi, lietas, valdība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Šodien, pārskrienot ar acīm jaunumiem un dažādām preses relīzēm tepat Latvijā, uzdūros divām interesantām ziņām, - varbūt arī jums noder un būs interesanti - par jaunām iespējām Likumi.lv un Tildes automātisko tulkotāju.
Likumi.lv attīstība, manuprāt, ir ļoti apsveicama. Ņemot vērā, ka vortālā ir pieejamas konsolidētās tiesību aktu versijas (arī visas iepriekšējās redakcijas, un pat t.s. nākotnes konsolidētās versijas), šis ir viens vērtīgs resurss ikvienam iedzīvotājam.
Pamēģinu, salīdzināju ar Google Translate - jāsaka, ka Google man iztulkoja saprotamāk. Es biju cerējusi, ka Tildei būs izdevies atkost latviešu valodas automatizēto tulkošanu augstākā līmenī.
Vortālā "Likumi.lv" vienkopus pieejami republikas pilsētu saistošie noteikumi
"Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls www.likumi.lv papildināts ar jaunu sadaļu "Pašvaldību saistošie noteikumi", kurā vienkopus pieejami saistošie noteikumi aktuālajās redakcijās.
Lai sabiedrībai sniegtais pakalpojums būtu maksimāli kvalitatīvs, vortāls aicina pašvaldības un iedzīvotājus uz sadarbību un ierosināt vēlamos uzlabojumus, kā arī informēt par pamanītajām nepilnībām sadaļā "Pašvaldību saistošie noteikumi" (e-pasts: likumi@lv.lv).
Vēl viens iedzīvotājiem noderīgs vortāla jaunums - likumiem un MK noteikumiem (skat. atvērtam dokumentam pievienoto norādi "Saistītie dokumenti") ir izveidots jauns sasaistes veids "Tulkojums", kurā pievienotas saites uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā, kas pieejami Valsts valodas centra mājaslapā.
Likumi.lv attīstība, manuprāt, ir ļoti apsveicama. Ņemot vērā, ka vortālā ir pieejamas konsolidētās tiesību aktu versijas (arī visas iepriekšējās redakcijas, un pat t.s. nākotnes konsolidētās versijas), šis ir viens vērtīgs resurss ikvienam iedzīvotājam.
"Tilde" internetā atver latviešu valodai paredzētu tulkošanas sistēmu
Sabiedrība Tilde izveidojusi internetā pieejamu tulkošanas sistēmu, kas spēj angļu valodas tekstus pārtulkot latviski. Adresē translate.tilde.lv ikviens var izmēģināt automatizētās tulkošanas iespējas latviešu valodā. Tildes sistēma apliecina, ka latviešu pētnieki spēj radīt pasaules līmeņa inovācijas valodu tehnoloģiju jomā.
Tildes automatizētās tulkošanas sistēmas beta versija ir pieejama adresē translate.tilde.lv
Pamēģinu, salīdzināju ar Google Translate - jāsaka, ka Google man iztulkoja saprotamāk. Es biju cerējusi, ka Tildei būs izdevies atkost latviešu valodas automatizēto tulkošanu augstākā līmenī.
Abonēt:
Ziņas (Atom)







