Par labāku dizainu Amerikas valsts pārvaldē

Skaisti, skaisti, skaisti! Neko citu es nevaru izdomāt pateikt par Sunlight Foundation rīkotā konkursa "The Design for America" rezultātiem. Brīnišķīgas idejas valsts pārvaldes interneta vietnēm, skaidrojošas infografikas, vizualizācijas un piedāvājumi pārveidot pakalpojumu dizainu -- tas viss nācis no dizaineriem, māksliniekiem, ciparu vizualizācijas virtuoziem un vienkārši talantīgiem entuziastiem ar mērķi parādīt valsts pārvaldi no cita leņķa, un atklāt jaunus veidus, kā valdība var sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

10 nedēļu laikā (no 8.marta un līdz 17.maijam) visi interesenti iesniedza savus projektus un vizualizācijas par trīs tēmām - datu vizualizācija, procesu caurskatāmība un valsts pārvaldes redizains. Katrai no tēmām bija izvirzītas arī apakštēmas (kopumā astoņas), un konkursa laikā tika saņemti 72 pieteikumi labākam dizainam Amerikas valsts pārvaldei.

Pirms dažām dienām tika publicēti konkursa uzvarētāji, kuru darbus iesaku apskatīt arī es.

Best Redesign of a Government Website:
A Good Company - IRS.gov Redesign (Ieņēmumu dienesta mājaslapa)
Šajā kategorijā iesaku aplūkot arī piedāvājumu sociālās apdrošināšanas administrācijas un nodarbinātības institūcijas mājas lapu pārveidei

Best Illustration of How a Bill Becomes a Law:
Mike Wirth & Dr. Suzanne Cooper Guasco - How Our Laws Are Made

Best Illustration of the Legislative Process:
Mark S. Luckie - US Senate Floor Procedures (Šis ir labs - par to, kā strādā ASV Senāts)

Best Visualization of Community Health Data:
Forum One - County Sin Rankings (Šis ir brīnišķīgs!)

Best Use of Sunlight Data:
Nick Jonas - Cool Kids at the White House
-and-
Matt McKenna - WhoPaidThem (Kas ir politiķu sponsori? Kuri lobiji tērējuši visvairāk?)

Best Use of USASpending.gov Data:
Clay Broga - Is Washington Bankrupting America?
-and-
Pitch Interactive - Government Spending v. Media Coverage

Best Use of Recovery.gov Data:
Iowa State U., Dept. of Statistics - Making a Full Recovery

Best Redesign of a Government Form:
Davvi - US Passport Application



Es esmu patiešām lielā sajūsmā par šādu iniciatīvu, un spēju vien apbrīnot un apskaust amerikāņus par aktīviem uzņēmējiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas šādām lietām pievērš uzmanību un velta savu laiku. Domāju, ka es pati arvien biežāk runāšu un uzrunāšu kolēģus par to, ka mums valsts pārvaldē būtu jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu dizainam. Un arī dizaina domāšanai tā pamatā.

Varu tikai piebilst, ka Latvijā mani no tiesas priecē Jurģa centieni vizualizējot Latvijas valsts pārvaldes datus bogā Ciparu nieze. Ceru, ka tuvākajā laikā atkal varēsim ieraudzīt kādu infografiku vai vizualizāciju.

Bet pagaidām - smeļamies iedvesmu no amerikāņiem!

Hāgā diskutēs par policijas vizuālo tēlu Eiropā

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstīm ir daudzas lietas, darbi un ieceres, kas tās vieno, ar vizuālo tēlu nav tik vienkārši. Piemēram, policija - visās valstīs tai ir viena misija, tā pilda līdzīgas funkcijas un arī valstu starpā notiek sadarbība dažādos jautājumos. Tomēr vizuāli katrā valstī mēs redzam pat krasi atšķirīgu pieeju policijas vizuālajam tēlam. Piemēram, itāļiem ir sportīgs haizivīgs lamborgīni, kamēr nīderlandiešiem - samērā neitrāls sarkani-zili strīpots auto.

Domājot par valsts pārvaldes dizainu, par dizainu Eiropas Savienībā un policijas spēkiem, Hāgas dizaina aģentūra Ontwerpwerk un Berlīnes aģentūra Fuenfwerken rosinājuši diskusiju par to, kā Eiropas Savienībā izskatās policijas automašīnas - vai tām vajadzētu izskatīties līdzīgi? vai uz tām būtu jābūt ES simbolikai? kā automašīnu vizuālo tēlu veidot vienlaikus autoritatīvu un pieejamu?

Dizaineri ir gatavi gan diskutēt ar valdību pārstāvjiem, gan piedāvāt savu redzējumu un dizaina paraugus.

Vienlaikus Hāgā paredzēta arī Eiropas Savienības valstu policijas automašīnu parāde, kā arī formastērpu un cepuru izstāde. Vairāk par izstādi un diskusiju var uzzināt šeit.

Būtu interesanti uzzināt par to, kurš ir dizainējis Latvijas policijas automašīnas. Bet pagaidām - turam īkšķus par to, lai arī Latvijas policija pieteiktos parādei :) Un vēl - kamēr mēs gaidām un viņi domā, iesaku noskatīties šo lielisko britu raidījuma Top Gear sižetiņu par dizaineri, kas radījusi Lielbritānijas lielceļu zīmes.

Valsts prezidentam jauna mājaslapa un Youtube kanāls

Šodien Valsts prezidenta kanceleja atklājusi savas mājaslapas jauno versiju, lai par Valsts prezidenta Valda Zatlera gaitām ziņotu laika garam piemērotākā veidā. Kā nojaušams no preses relīzes, izmaiņas pamatā ir saistītas ar dizainu, bet uzlabotas arī atsevišķas funkcionalitātes detaļas.

Jāsaka kā ir - salīdzinot ar iepriekšējo versiju, kas bija veidota tieši četrus gadus atpakaļ - 2006.-tajā, šī ir acij mazliet tīkamāka un draudzīgāka. Mājaslapā kārtīgi sakārtota un aprakstīta informācija par Valsts prezidenta un prezidenta kancelejas darbību, informācija par komisijām un padomēm, rezidencēm, arī Prezidenta dzīvesbiedres sabiedriskajām aktivitātēm un tamlīdzīgi. Lapai pieejama RSS plūsma. Iespēja rakstīt Prezidentam.  Foto galerija, kas sakārota ne vien hronoloģiski, bet arī pa tēmām (piemēram, Aizkulises).

 

Pieejams arī Prezidenta kancelejas piedāvātais jaunums - Valsts prezidenta video konts Youtube, kurā apkopoti jaunāki un vecāki video ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dažādām uzrunām, apsveikumiem, preses konferencēm, un arī pavisam svaigs Prezidenta komentārs par tikko notikušo tikšanos ar ASV Prezidentu Baraku Obamu. Prieks, ka Prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju video kanālam piešķirt savu vizuālo identitāti (būs izmantojuši manis aprakstīto iespēju? :)).

 

Tomēr tajā pašā laikā ir apvāršņi, pēc kuriem vajadzētu tiekties (un žēl, ka pie šīs lapas pārveides nav izdevies). Lapa šobrīd ir diezgan statiska un informatīva - kā bukletiņš, kuru pašķirstīt un atstāt uz palodzes. Pie ziņām un fotogrāfijām es liktu klāt kādu no Share pogām, ar iespēju informāciju padot tālāk uz sociālajiem tīkliem vai e-pastu, piemēram, kolēģim.

Noteikti neaprobežotos ar Youtube kanālu. Man, kā kolēģim, protams, mazliet skauž, ka Valsts prezidenta kancelejai ir cilvēks, kas nodrošina video ierakstus, tomēr es neticu, ka komandā nav arī neviena paša, kas varētu par Prezidenta gaitām pastāstīt tviterī (kā to dara, piemēram, Baraka Obama preses sekretārs). Un Prezidenta komandas blogs par aktuālajiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem varētu būt lieliska iespēja ne vien paust savu viedokli, bet arī sagaidīt kādu reakciju no tautas.

Un viena lieta man šķita arī gluži aplama, - tie ir fotogrāfiju lietošanas noteikumi ar norādi, ka "daļa aktuālo fotogrāfiju 2 nedēļas no to publicēšanas brīža ir pieejamas arī lejuplādēšanai". Faktiski tas nozīmē, ka lielākā izšķirtspējā pieejamas tikai atsevišķas fotogrāfijas un tikai ierobežotu laika periodu. Es īsti neredzu šāda ierobežojuma pamatojumu, jo kāpēc gan ierobežot mediju pārstāvjus, Prezidenta pasākumu dalībniekus vai citu interesentu iespējas bildes paņemt arī divas nedēļas, divus mēnešus un varbūt pat divus gadus pēc notikuma. Būtu interesanti dzirdēt kolēģu motivāciju.

Tomēr galu galā es priecājos, ka Valsts prezidenta kanceleja atradusi iespēju atjaunot mājaslapu, kā arī pievienot dažas jaunas iespējas, sekojot laika garam.

Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā

Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju. 

Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas,  vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)

Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)

Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.

Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.

Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.

Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!

Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).

Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.

Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot  Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.

Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.

Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.

Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.

No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?

* Foto: CC Antonio Martínez's

Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas

Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".

Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).

Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.

Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).

Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.

Pandas un garausaini zaķi

Tikai gribēju padalīties ar diviem mūzikas video, kas mani pēdējā laikā ir uzrunājuši.

Pirmkārt, man ir liels prieks, ka Robijs Viljams  ir metis pie miera NLO pētīšanu Arizonas tuksnesī un izdevis savu jauno mūzikas albumu "Reality Killed The Video Star". Vienai burvīgai dziesmai no albuma pieejams arī mīlīgs video, - ar pūkaini garausainu Robiju.


Otkārt, lai arī man dalās domas par Instrumentiem, viņu jaunais veikums man patīk. Enerģiski.

Divi raksti par Latvijas valsts pārvaldi internetā

Zināšanai un vēsturei - divi raksti par valsts pārvaldi internetā, kas sasaucas ar saskaitīšanos.

Delfi.lv: Valsts komunicēs ar tautu sociālajos tīklos internetā

Virkne valsts pārvaldes iestāžu saikni ar sabiedrību ir sākušās stiprināt sociālajos tīklos internetā twitter.com, youtube.com un citos, kā arī veidojot savus blogus. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Aile portālam "Delfi" stāsta, ka šāds, visaptverošāks saziņas veids ar sabiedrību, jau agrāk kā viens no vairākiem punktiem bijis oficiāli apstiprināts valdībā. Šobrīd tiek aktīvi realizēts agrāk pieņemts plāns.

Jy.lv: Par to valsti, kas komunicē ar tautu sociālajos tīklos

Un te nāk sociālie mediji. Atnāk Twitteris, atnāk Youtube, atnāk blogi. Pirmkārt mēs daudz vairāk uzzinām, kas tad īsti notiek otrā pusē. Otrkārt mēs mazliet vairāk sajūtam, ka arī otrā pusē ir tikai cilvēki. Treškārt visos šajos mēdijos ir maģiskā podziņa "komentēt". Ar tās palīdzību mēs visi varam izteikt savu viedokli. Protams, muļķīgi iedomāties, ka tagad mainīs likumu, tikai tāpēc, ka es ieburkšķēju komentāru, bet tas ļauj arī viņiem tieši un vienkārši uzzināt tautas viedokli. Ceturtkārt tā ir daļa no PR kampaņas ar kuru "valsts" veido savu tēlu. Un nesakiet, ka tās ir muļķības. Ok, pa lielam tas pie mums joprojām notiek galīgi šķībi (īpaši skarbi vārdi jāvelta Zatlera un Dombrovska PR komandai, kas neprot valsts vadītājus pienācīgi pasniegt un radīt tiem vadoņa tēlu), bet ari viņi vēl tikai apgūst šo veidu.

Saskaitāmies: Latvijas valsts pārvalde sociālajos medijos

Tā kā pēdējās dienās Twitterī ir saradies tik daudz jaunu valsts pārvaldes iestāžu kontu, laikam ir pēdējais laiks saskaitīties, lai var sekot līdzi tam, kas notiek sociālajos medijos/ platformās Latvijā.

Kamēr govcamps ar diskusijām un vērtējumiem vēl tikai plānojas, tikai īsumā uzskaitīšu:

Twitter (mikroblogošana)
Ministru kabinets/ Valsts kanceleja http://twitter.com/brivibas36
Iekšlietu ministrija http://twitter.com/iem_gov_lv
Tieslietu ministrija http://twitter.com/Tieslietas 
Tiesu administrācija http://twitter.com/tiesuadm
Vides ministrija http://twitter.com/Vides_info
Finanšu ministrija http://twitter.com/finmin
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra http://twitter.com/LIAALatvija
Latvijas Institūts http://twitter.com/LatviaInstitute
Latvija 2030 http://twitter.com/Latvija2030
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija http://twitter.com/RAPLMs
Saeima http://twitter.com/Jekaba11
Rīgas pašvaldības policija http://twitter.com/RigasPP
Uzņēmumu reģistrs http://twitter.com/uznemumureg
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra http://twitter.com/siltinam
Startēģiskās analīzes komisija http://twitter.com/StrategyLV
„Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortāls www.likumi.lv http://twitter.com/likumi
„Latvijas Vēstneša” portāls par likumu un valsti Lv.lv http://twitter.com/portals_lvlv
„Jurista Vārds”, nedēļas žurnāls tiesiskai domai un praksei (www.juristavards.lv) http://twitter.com/Jurista_Vards 
Labklājības ministrija http://twitter.com/Lab_min
Latvijas Banka http://twitter.com/latvijasbanka

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis http://twitter.com/VDombrovskis
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece http://twitter.com/lindamurniece
Ekonomikas ministrs Artis Kampars http://twitter.com/artiskampars
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce http://twitter.com/j_puce 

Blogi
Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata http://www.piedaliesreforma.blogspot.com
Ārlietu dienests Latvijas eksportam http://www.db.lv/Default2.aspx?Blog=196c29bc-dd1d-4f99-bf6a-da7d820cbc1e
Valsts asinsdonoru centra blogs http://www.asinsdonors.blogspot.com/

Ministru prezidenta Valda Dombrovska blogs http://www.valdisdombrovskis.lv
Aizsardzības ministra Imanta Lieģa blogs http://www.diena.lv/lat/politics/blog/imants-liegis 
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece  http://www.diena.lv/lat/politics/blog/linda_muurniece


Youtube (video)
Latvijas valsts pārvaldes video http://www.youtube.com/user/latviavideo
Valsts kanceleja http://www.youtube.com/user/valstskanceleja
Ārlietu ministrija http://www.youtube.com/user/latvianmfa
Latvijas Valsts meži/ Mammadaba http://www.youtube.com/user/Meistarklase
Rīgas pašvaldības policija http://www.youtube.com/user/RigasPP
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra http://www.youtube.com/user/dziesmusvetki2008, http://www.youtube.com/user/Songcelebration
Saeima http://www.youtube.com/user/SaeimaSAB
Latvijas Banka http://www.youtube.com/user/latvijasbanka

Flickr (foto)
Valsts kanceleja http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/
Ārlietu ministrija http://www.flickr.com/photos/latvianmfa/
Saeima http://www.flickr.com/photos/saeima

Ziņojiet, ja ir vēl!

Par Panorāmu un 7guru

Pēdējās dienās šie divi mediji ir darījuši lietas, kas pievērsušas manu uzmanību. Turklāt, ja Panorāmas veikums man liek priecāties, tad 7guru nepatīk gan.

Par Panorāmu. Jau ilgāku laiku Panorāma un tās žurnālisti aktīvi darbojas Twitterī - izmet āķus par paredzētajiem sižetiem, meklē un veido sižetus, kuru idejas radušās Twitterī, pieņem jautājumus intervijām ar amatpersonām, stāsta par aizkulisēm un vienkārši tusē. 10.augustā Panorāma atklājusi savu Youtube kontu, kurā ievieto žurnālistu veidotās reportāžas. Tāpat LTV Ziņu dienests izveidojis Panorāmas blogu, kurā jau ir pāris saturīgi ieraksti.

Ir varbūt daudzi iemesli, kāpēc Latvijā interneta iespējas līdz šim nav īsti novērtētas (bieži var dzirdēt tādas atrunas kā - Latvijas tirgus ir ļoti maz, internetu lietotāju skaits ir nepietiekošs, cilvēkiem nav laiks/prasmes/interese tik daudz uzturēties interneta vidē utt), bet ir prieks, ka beidzot viens ziņu dienests ir sekojis daudzu pasaules mediju praksei. Protams, ka ir vēl daudz ko mācīties un augt, bet visa darbošanās mani iepriecina un liek, hmm, cienīt (ja tā var teikt) Panorāmas komandu.

Par 7guru. Tas piliens, kuru varētu saukt par pēdējo, ir portāla piedāvājums ziņu arhīvu aplūkot par maksu. Maksas arhīvā "tiek apkopota informācija no sadaļām 7GURU pēta, 7GURU intervijas un Case study". Tas, kas mani tracina, ir drausmīgi maza pievienotā vērtība - gan ziņām, gan tā saucamajiem case study, intervijām un pētījumiem. Tas varētu būt saprotams, ja šis saturs būtu unikāls, portāla veidots un vērtīgs bez gala. Tomēr ziņu lentē tiek pārpublicētas preses relīzes, no ārzemju portāliem tulkoti gabaliņi un pārpublicējumi no citiem Lv resursiem. Case study ir tāpat no citiem resursiem tulkots, daži raksti izklausās pašu aģentūru sagatavoti, un portāla pievienotā vērtība tikpat kā nav manāma. Tā saucamie pētījumi ir kopā samesti dažādu ekspertu citāti, bez analīzes vai skaidrojuma - kāpēc šie vai citi eksperti uzrunāti.

Un nav jau tā, ka es man nepatīk pati portāla ideja, bet man prasīties prasās profesionālāka pieeja, pievienotā vērtība un oriģināls saturs, lai es to iztvertu par nopietnu palīgu profesionālajai darbībai. Tur būtu jābūt vēl kādai rozīnītei, lai es pirktu šo saturu pēc tam, kad tas nokļuvis arhīvā.

Tā uzreiz es varu minēt tikai vienu gadījumu, kad ar interesi lasīju 7guru rakstīto - par Ērika Stendzenieka atklāsmēm saistībā ar LPP/LC vēlēšanu kampaņu. Tas arī viss.

Un man nešķiet, ka latiņa ir jānolaiž tkai tāpēc, ka šāda veida portālu Latvijā nav daudz. Vai, ka portālam nepietiek kapacitātes. Lai piepildītu portāla nosprausto mērķi - "Paaugstināt PR, reklāmas un mārketinga nozaru reputāciju" - pavirša attieksme pret portāla saturu nav laba prakse.

Protams, tas ir mans viens ļoti maziņš viedoklis, kas nestāv pretī visiem tiem "esošajiem, topošajiem PR, mārketinga, reklāmas un mediju speciālistiem", kam portāls ir būtisks informācijas avots. Mans informācijas avots tomēr būs mashable un Zigurds Zaķis, un citi lielāki un mazāki blogi un portāli, kas informē, iedvesmo, pamāca un piedāvā viedokli.

Lūk.

Veselības reforma Obamas gaumē

Jau kādu laiku ASV politiskajā dienas kārtībā ir veselības aprūpes/apdrošināšanas reforma, ko iniciējis ASV prezidents Baraks Obama. Jāsaka gan, ka iesāktajai reformai trūkst atbalsta ne tikai Obamas opozicināru (republikāņu) frontē, bet pat savējo (demokrātu) rindās. Tomēr Obama turas pie savas iniciatīvas, un dara visu, lai reformu izdotos īstenot. Un te sākas stāsts, kas šķita interesants man.

Pirmkārt jau, reformai ir atsevišķa mājas lapa (HealthReform.gov), kur smelties informāciju par to. Tomēr arī pats prezidents un viņa komanda aktīvi strādā, lai gūtu atbalstu reformai. Baltā Nama blogā var daudz un dikti lasīt par vēstulēm nozares organizācijām, dažādām sanāksmēm, tikšanām un preses konferencēm. Tomēr liels uzsvars tiek likts uz tiešu saziņu un mijiedarbību ar sabiedrību - izmantojot sociālās platformas/tīklus/rīkus Obamas komanda informē par paredzēto reformu, diskutē ar sabiedrību un atbild uz dažādiem iedzīvotāju jautājumiem, tā mēģinot kliedēt satraukumu un gūt atbalstu.

Jau kādu brīdi tiek organizētas (un, piemēram, šo pašu brīdi notiek) virkne diskusiju, kas tiešsaistē redzamas internetā, ar iespēju komentāru formā pievienot arī savus jautājumus. Diskusijas tiešraidi var vērot Baltā nama mājas lapā vai īpašā Facebook sadaļā. Nemaz nerunājot par to, ka pēc pasākumiem ir pieejami ieraksti, tos piedāvā arī lejuplādēt.

Vēl, lai mobilizētu senatorus, kuriem jāpieņem lēmumus, Obama aicina iedzīvotājus uzrakstīt twītu sava štata senatoram, aicinot atbalstīt veselības apdrošināšanas reformu. Prezidenta mājas lapā ir piedāvāts rīks, kas apvieno Google maps iespējas un Twitter iespējas. Ievadot savas dzīvesvietas pasta indeksu, tiek sagatavots twīts atbilstošās vietas senatoram ar aicinājumu atbalstīt reformu. Atliek vien nospiest "UPDATE". Lapā, Google kartē var redzēt arī ienākošos twītus.

Savukārt šodien Baltais Nams atvēris jaunu mājas lapas sadaļu - Reality Check. Tajā dažādus mītus apgāž un neskaidrības par reformu izskaidro jomas profesionāļi. Tāpat tiek piedāvāta biežāk uzdoto jautājumu sadaļa un visi interesenti tiek aicināti uzdot savus jautājumus.

Protams, arī pats prezidents iknedēļas uzrunās, skatoties Tev acīs, aicina atbalstīt reformu.

Es nezinu, kas ir tā reforma, man nav ne jausmas, kādi ir tās plusi un mīnusi, es nevaru izteikt tai atbalstu vai kritizēt Obamu un visu viņa reformu. Bet pat pavirši (ne)sekojot ziņām no ASV, es esmu ievērojusi centienus, ar kādiem Obama mēģina iesaistīt un pārliecināt sabiedrību.

Es, pat pastiprināti pievēršot izmanību, īsti neredzu centienus iesaistīt vai pārliecināt sabiedrību par kādiem lēmumiem no mūsu valdības. Diemžēl. Pat, ja valdības darbības deklarācijā ir ierakstīts uzdevums - "Sabiedrības atbalsts un piedalīšanās krīzes pārvarēšanai, sadarbojoties ar valdības sociālajiem partneriem un informējot sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem."

Kāpēc valsts pārvaldē (ne)vajadzētu bloķēt pieeju sociālajiem medijiem

Pirms dažām dienām, atsaucoties uz Baltā Nama preses sekretāra Roberta Gibbsa interviju, ieinteresētie mediji ziņoja, ka Baltajā Namā darbiniekiem ir liegta iespēja izmantot Twitter pakalpojumus.

Tajā pašā laikā mediji, kas seko Baltā Nama aktivitātei sociālajos medijos norādīja, ka Baltais Nams tomēr izmanto Twitter - @BarackObama, @WhiteHouse. Kurš atjano tos? MediaITE pašā Baltajā Namā noskaidroja, ka Twitter ir pieejams noteiktiem darbiniekiem, savukārt citiem dažādu iemeslu, piemēram, drošības prasību dēļ, ir liegts. Tāds, lūk, stāsts par Balto Namu un viņu sociālo mediju stratēģiju.

Vairāk gan šajā kontekstā manu interesi piesaistīja Marka (Mark Drapeau) rakstītais par to, kāpēc valsts pārvaldē nevajadzētu bloķēt pieeju sociālajiem medijiem, balstoties kaut vai tajā pašā drošības pamatojumā. Tā kā arī Latvijas valsts pārvaldē dažviet tiek bloķēta pieeja sociālajiem medijiem, arī mūsu IT speciālistiem ir vērts ieklausīties šajos argumentos. Savukārt komunikācijas speciālisti var papildināt savu argumentu klāstu, gatavojoties kārtējai sarunai ar IT departamentu.

Pirmkārt, Marks norāda, ka bloķēšanas politika nevar ilgt mūžīgi - gribot vai negribot būs jāpiedāvā vadlīnijas par to, kādi sociālie mediji tiek lietoti, kā un kas tos lieto. Varu tikai piekrist, ka mainīsies gan pati valsts pārvalde, gan cilvēki, kas tajā strādā.

Otrkārt, atrunāšanās ar nepieciešamo drošību neiztur kritiku - bieži vien iestādē ir bloķēta pieeja Twitter un citu populāro tīmekļa vietņu domēniem. Tajā pašā laikā tie paši servisi ir pieejami caur citām adresēm (Twitter - caur TweetGrid.com, arī civciv.lv, YouTube.com caur videos.Google.com u.t.t.). Tāpat darbinieki var izmantot savus personālos datorus, viedtālruņus un visparastākos mobilos telefons, lai darba laikā piekļūtu sociālajiem medijiem. Galu galā pastāv dažādi alternatīvi servisi, kas darbojas līdzigi jau minētajiem (identi.ca, sekoman.lv u.t.t.) - vai vietējais IT speciālists bloķē pieeju arī visiem šiem kloniem? Bloķējot pieeju dažām tīmekļa vietnēm nevar risināt valsts pārvaldes IT drošības jautājumu.

Treškārt, bloķējot pieeju sociālo mediju platformām, netiek darīts nekas, lai palielinātu valsts pārvaldes efektivitāti, caurspīdīgumu vai pilsoņu līdzdalību. Protams, klīstot pa Twitter, Youtube (vai Draugiem.lv) laiku var neefektīvi notriekt. Tomēr to pašu var teikt par e-pastiem, pļāpāšanu pa telefonu un došanos uz tuvējo kafejnīcu garākā pusdienu pauzē. Tajā pašā laikā, lietojot atbildīgi, sociālie mediji var nodrošināt informāciju, aktuālās ziņas, informāciju par risinājumiem citās nozarēs un līdzīgās jomās, sadarbības partnerus, informāciju par konferencēm savā jomā, sazināties ar pilsoņiem un palīdzēt atrast īsto risinājumu.

Marks min trīs svarīgus soļus, ko valsts pārvaldē vajadzētu spert, lai būtu droši par sociālo mediju izmantošanu. Pirmais - izanalizēt dažādās tīmekļa vietnes un riskus, kas saistās ar to lietošanu. Viest skaidrību par lietošanu, dalot vietnes dažādās kategorijās (piemēram, "Nav pieejams lietošanai uz militārajiem datoriem"). Otrais - veidot atklātu, skaidru, vienotu un pieejamu politiku attiecībā uz dažādu sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē. Trešais - valsts pārvaldes darbiniekus par dažādiem sociālo mediju platformu riskiem ir jāizglīto, tāpat, kā to dara par citiem riskiem interneta vidē.

Protams, es neloloju lielas cerības, ka Latvijas valsts pārvaldē atbildīgie par IT tik drīz aizdomāsies, ka jāizglīto par riskiem, jāanalizē sociālo mediju platformas vai jāpiedāvā vadlīnijas. Tomēr ir jau arī entuziastiski un dedzīgi komunikācijas speciālisti, mājas lapu administratori un arī pa kādam IT speciālistam, kas savā šaurajā lokā un pēc tam plašākā lokā var spriest, runāt un prezentēt jaunas vajadzības, jaunas iespējas, un - jaunus riskus.

Lasiet visu Marka rakstu "The Government Blocks Twitter No It Doesn't".

Lietuvas celmlauži - kā pa celmiem

Šodien saņēmu ziņu par to, ka Lietuvas valdība, pasludinot sevi par jauno mediju celmlaužiem, ir viena no pirmajām Eiropā, kas darbam valdības namā, tieši tāpat kā tradicionālo mediju reportierus, nu akreditē arī blogerus. Ziņā tiek uzsvērts, ka sociālie mediji un to pieejamība valdībai ir prioritāte komunikācijas jomā. Tiek piesaukts Lietuvas premjera Andriusa Kubiļusa blogs, Lietuvas valdības Facebook un MySpace profils, Twitter un Youtube kanāli.

Celmlauži, protams, skan lepni. Droši vien ir vērts apsveikt aktīvos blogerus Lietuvā, lai kas viņi arī nebūtu, par iespēju valdības acīs tikt pielīdzinātiem mediju pārstāvjiem. Arī Lietuvas valdības Komunikācijas departamentam pienākas uzslava par to, ka dara, apgūst jaunus apvāršņus un reklamējas arī ārpus savas valsts.

Tomēr, pievēršoties Lietuvas valdības jauno mediju projektiem, sapratu, ka visas taciņas uzpucētajā dārziņā tomēr nav izravētas!

Pirmkārt - es esmu saņēmusi valdības preses relīzi par celmlauzību jauno mediju jomā, bet (!) netiek dota neviena aktīvā saite -- neviena saite vai lietotāja konta nosaukums vispār! Tas nozīmē, ka es ne tikai nevaru uzreiz uzklikšķināt un apskatīt, bet man nav pat ne mazākās norādes par to, kā un kur sameklēt Lietuvas valdības superīgos jauno mediju projektus.

Protams, protams, neesmu jau mazais bērns. Pēc nelielas Lietuvas valdības mājas lapas un Google uzrakšanas, nonācu pie atbilstošajām saitēm.

Otrkārt, apsekojot minētos projektus, skats nebija tik iedvesmojošs, kā no preses ziņas šķita. Premjera blogs nav papildināts kopš janvāra (tā kā līdz janvārim blogs pusotru gadu aktīvi papildināts, izskatās, ka premjera pienākumi, kurus viņam uzticēja decembrī, dara savu). Youtube arī mēnešus divus nekas jauns nav klāt nācis.

Feisbukā mēneša laikā 643 fani, Tviterī piecu dienu laikā - pirmie 115 sekotāji, bet Maispeisā - 17 draugi. Varētu teikt, ka pašķidri.

Treškārt, visa informācija minētajos sociālajos kanālos ir tikai un vienīgi lietuviski. Arī atrast kanālus var, tikai mežģījoties lietuviski. Protams, protams, atbalstot nacionālo identitāti un saprotot galveno mērķauditoriju, tas ir tikai saprotami, bet prasās, prasās mazliet info starptautiskajā-laikam-jau angļu mēlē (starptautiskos kanālos - starptautisku saziņu, bet nu - galu galā, mums taču ir pieejams Google Translate, lai vismaz gūtu priekšstatu par lietām).

Secinājumam - no vienas puses vai jāplīst no skaudības par Lietuvas valdības entuziastisko darbību un vēlmi apgūt jaunus komunikācijas laukus. No otras puses - pietrūkst tās dzīvības dzirksts, un jaunā medija darbībā, kuru pēc preses relīzes saņemšanas domāju ieraudzīt. Galu galā - ja jau šobrīd reklamējas, tad tur būtu jābūt dzīvībai un jaunumiem.

Tagad atliek pavērot, kā lietas attīstīsies, kā Lietuvas valdības Komunikācijas departamentam izdosies saganīt savas jauno mediju avis un sasniegt iecerēto - paplašināt sasniedzamo mērķauditoriju, uzrunāt aktīvo interneta sabiedrību un iesaistīt to valdības lēmumu sagatavošanā.