Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.
Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast
govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.
Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.
Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.
Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.
Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.
Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).
Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.
Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.
Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv
zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)
Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.
Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.
Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.
Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.
Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.
Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!
Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.
