Rāda ziņas ar etiķeti valsts pārvalde. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti valsts pārvalde. Rādīt visas ziņas

Ģēnijs, viduvējība vai niecība - kāds ir tavs digitālais IQ?

Ģēnijs, viduvējība vai pilnīga niecība - šādās kategorijās kāda ASV domnīca (think tank) L2 sadalījusi ASV sabiedriskās iestādes, izanalizējot to digitālo IQ (pilns teksts pdf formātā). Šķiet, nav pārsteigums, ka pirmajā vietā ierindojusies NASA, otro vietu ieņem Baltais nams, bet trešajā atrodas dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija PETA. Kategorijā "ģēniji" iekļuvuši arī ASV armija un ASV Demokrātiskā partija.

Kopumā tikai 5 no 100 indeksā iekļautajām organizācijām atzītas par ģeniālām, un saņēmušas vairāk nekā 140 punktus. 20 no tām novērtētas kā apdāvinātas, 24 - viduvējības, 22 - izaicinājumu priekšā un 29 novērtētas kā vājas.

Digitālā IQ indekss atklāj, ka ASV vairāk nekā 80% organizāciju ir pārstāvētas vismaz vienā sociālajā platformā, 63% no visām ir savs blogs, bet 20% - ir parūpējušās par savu pieejamību mobilajās platformās. Zemā pieejamība mobilajos man šķiet ļoti ļoti nepietiekama - it sevišķi ņemot vērā, ka arvien biežāk dažādi eksperti norāda uz to, ka nākotnē cilvēki sērfošanai internetā izmantos mobilos tālruņus.

Viena no interesantākajām lietām šajā indeksā, kas var noderēt jebkuram digitālo jautājumu pētniekam, ir piedāvātā metodoloģija. Digitālo IQ veido četras daļas - mājaslapas, digitālā mārketinga, sociālo mediju un mobilo tehnoloģiju pielietošanas vērtējums. Mājaslapas funkcionalitāte, meklēšanas rezultāti, e-pasta vēstules, darbība sociālajos tīklos (Facebook, Twitter un Youtube), pielāgošana lasīšanai mobilajā tālrunī, kā arī citas novērtēšanas metodoloģijā iekļautie raksturlielumi var būt vērtīgi ne vien sasniegtā vērtēšanai, bet arī čekliste, domājot par to, kurp virzīties savā digitālajā attīstībā. Protams, Twitter sekotāju skaits, Facebook fanu skaits un pieauguma ātrums, pat Youtube video skatījumu skaits ir ļoti garšīgi skaitļi, bet ar tiem vienmēr ir jābūt uzmanīgiem, jo - vai tie apstiprina organizācijas mērķu sasniegšanu?  

Vēl noderīga šķita domnīcas piedāvātā ceļa karte, kas parāda sabiedrisko organizāciju rīcības pagātni, tagadni un nākotni. Tajā idejas var pasmelties, gan organizācijas, kas vēl tikai sāk savu ceļu digitālajā pasaulē, gan tās, kas arvien lūkojas uzlabot savu digitālo pārstāvniecību.

Šis nav vienīgais digitālā IQ indekss. Līdzīgi domnīcai jau iepriekš tapuši par farmācijas, luksus preču, skaistumkopšanas zīmolu, auto nozari un vēl citām nozarēm. Un kāpēc gan ne - mērīšana un samērīšanās vienmēr ir aktuāla. Vēlme apliecināties, padižoties, parādīt savam priekšniekam kompānijas sasniegumus. Arī sajust novērtējumu no malas, saprast savu attīstību un iespējas to turpināt. Un pēc citiem piemēriem nav tālu jāmeklē - tepat pirms dažām dienām Draugiem.lv publiskoja savu "lapu" topu, un lapu īpašniekiem un administratoriem ir liela interese samērīties un palielīties.

Tajā pašā laikā vienmēr ir kāds, kas pajautā - bet ko tas īsti nozīmē? Par sabiedrisko organizāciju digitālo IQ indeksu šos jautājumus uzdevis viens no valsts pārvaldes sociālo mediju pazinējiem Marks Drapeau, aicinot domāt par to, vai indeksam patiesi ir pievienotā vērtība. Ņemot vērā to, ka šajā vērtējumā iekļautas misijas, uzdevumu un mērķu ziņā nesalīdzināmas organizācijas (valsts pārvalde, partijas, interešu aizstāvības organizācijas), - vai atbilstoši ir mērījumi, vai tie parāda ko vairāk par kādām sakritībām, likumsakarībām un acīmredzamajiem faktiem? Turklāt sabiedrisko organizāciju kontekstā galvenais jautājums - vai digitālie rīki un esošās prasmes ir palīdzējušas organizācijas misiju piepildīt ātrāk, lētāk, labāk? - paliek neatbildēts.

Lai nu kā, es priecāšos, ja 2011.gada Govcamp nekonferencē kāds varētu prezentēt kaut vienkāršotu, bet Latvijas sabiedrisko organizāciju digitālo IQ. Vēlme pakāpties, kļūt labākiem, saņemt vairāk punktu, kāds spēles elements vienmēr iedvesmo. Ātrāk, tālāk, spēcīgāk! ;)

Lielbritānijā lielā ICT projektu inventarizācija

"Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem", saka Edmunds Sprūdžs par Latvijas valsts pārvaldes IT projektiem. Iespējams, mums būtu jāuztaisa tāda projektu inventarizācija, kādu, taupības režīma diktētu, plāno veikt Lielbritānijā.

Kā ziņo CIO* John Suffolk, jaunā Lielbritānijas valdība uzsākusi vairākas iniciatīvas saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem. Pirmkārt, ir noteikts moratorijs jaunu IKT projektu uzsākšanai - noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes, aģentūras, visi departamenti un citas institūcijas nedrīkst bez saskaņošanas ar Valsts kasi parakstīt jaunus līgumus, grozīt vai pagarināt līgumus, ja tie ir vairāk nekā vienu miljonu mārciņu vērti.

Tāpat ir uzsākta esošo IKT projektu revīzija, kuras mērķis ir pārskatīt vismaz 80% projektu, kuru pamatā ir kāds IKT risinājums. Projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus mārciņas, izskatīs īpaša darba grupa, bet projektus, kuru izmaksas ir mazākas, būs jāizskata pašām iestādēm, kas tos īsteno. Iestādēm jāizvērtē, vai projekts ir būtisks un atbilst valdības prioritātēm, vai tas iekļaujas paredzētajos laika un budžeta rāmjos, vai projektus nav iespējams īstenot efektīvāk (apvienojot ar citiem vai sašaurinot prasības). Pēc projektu revīzijas, rezultātus pārskatīs CIO komanda, vērtējot papildus - kādā veidā visu IKT saimniecību padarīt efektīvāku.

Paredzams, ka būs jāiziet pārrunu fāze ar pakalpojumu sniedzējiem, lai vienotos par iespējām pārtraukt, mainīt vai samazināt projektu apjomus. Paredzams, ka pēc revīzijas tiks slēgti un mainīti projekti, tiks atlaisti darbinieki, un slēgti vai mainīti pavadošie līgumi.

Protams, tiek paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, tādiem projektiem, kā Olimpiskās spēles (kas notiks Londonā 2012. gadā), projektiem, kur būtu nopietni zaudējumi, projekti, kur tiktu pārtraukta pakalpojumu nodrošināšana un tamlīdzīgi.

Lūk tāda Lielbritānijas IKT projektu zoodārza inventarizācija. Redzēs, kā tas īstenosies, bet izskatās, ka briti ar lielu apņemšanos un pašpārliecību ir pieņēmuši izaicinājumu, ko visai Eiropai metusi finanšu krīze.

*Chief Information Officer

Trīs 'valsts pārvaldes 2.0' fāzes

Viens no maniem iecienītajiem autoriem - Marks Drapeau (šobrīd valsts pārvaldes 2.0 lietas bīda kā Microsoft sabiedrības līdzdalības inovāciju direktors, starp citu) pirms kāda laika uzrakstījis jauku rakstiņu par to, kādas fāzes fenomens 'valsts pārvalde 2.0' izdzīvojis ASV.

Marka ieskatā ir trīs fāzes - pārsteiguma fāze, eksperimentu fāze un risinājumu fāze.

Sākotnēji, pārsteiguma fāzē, visas lietas ir jaunas un neparastas. Tviteris ir brīnums. Facebook platformas iespējas valsts pārvaldei - pārsteidzošas. Wiki un blogi atklājas kā darba instrumenti. Vienā brīdī pārsteigums no valsts pārvaldes iemetas arī privātajā sfērā, kur sāk pamanīt, ka daudzas lietas darbotos arī valsts pārvaldē. Ka valsts pārvalde var būt citādāka. ASV šī fāze piedzīvota 2008.gadā, nopietnākas aprises ieguvusi arī ar Baraka Obamas ienākšanu Baltajā namā.

Eksperimentu fāzē arvien jauni un jauni cilvēki iesaistās valsts pārvaldes 2.0 idejas īstenošanās. Arvien uzstājīgāk tiek runāts par atvērtu pārvaldi. Diskusijas un dažādi eksperimenti notiek ap tādiem jautājumiem kā sociālie mediji, sociālie tīkli, sociālās platformas, mākoņskaitļošana, atvērtā koda programmas, atvērtā pārvalde, mobilās tehnoloģijas, arī privātums un kiberdrošība, un tā tālāk. Saistībā ar šo valsts pārvaldē tiek ieviesti dažādi jauni amati. ASV šajā laikā rodas daudzas entuziastu kopienas, virtuālas komūnas un apvienības, kas patiešām profesionāli diskutē par atvērtību, caurskatāmību, sadarbību un kopdarbību valsts pārvaldē.

Trešajā - risinājumu fāzē, tiek analizēti eksperimentu rezultāti, tiek meklēti droši, stabili risinājumi, kas ir atbilstoši un piemēroti valsts pārvaldei. Tiek apzinātas valsts pārvaldes 2.0 iespējas, ka ne vienmēr ir bez maksas, ne vienmēr - pieejamas rokas stiepiena attālumā tiešsaistē, ne vienmēr atvērtā koda risinājumā vai kādu entuziastu vai hakeru izpildījumā. Un nav runa par to, kuram ir vairāk sekotāju tviterī vai fanu feisbukā, bet par to, cik stipra ir komūna, kā sabiedrība tiek iesaistīta, vai valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi ir labāki, pateicoties jaunajām iespējām. Šajā fāzē visdrīzāk iesaistās arī lielās kompānijas (Google, Microsoft u.c.), kas web 2.0 garā piedāvā jaunus produktus un iespējas, kas radītas tieši valsts pārvaldei.

Atgriežoties pie manis pirms pāris dienām rakstītā, man šķiet, ka Latvijā joprojām esam pirmajā fāzē - kad ik pa laikam kā pārsteigums atklājas, ka tāds tviteris, feisbuks vai Draugiem.lv var noderēt, ka ir tādi tvītapi un govcampi, un gribas visu pamēģināt, un gribas savu tviterkontu, un gribas daudz sekotāju. Es ceru, ka mēs nekur nespruksim, izdzīvosimies pa eksperimentiem, un nonāksim pie secinājumiem, un par standartu pieņemsim labas lietas. Drīz. (Lai neteiktu - tagad!)

Noķert valsts pārvaldes dizainu

Kāda fotogrāfe vāciete noķērusi kadrus ar vācu valsts pārvaldes dizainu. Dažas durvis, dažas plāksnītes, norādes, kādus kabinetus, veidlapas. Neko daudz, bet pietiekoši, lai ar savu galeriju radītu kādu priekšstatu par vāciešu valsts pārvaldi. Domāju, ka nav reprezentatīvi visai Vācijas pārvaldei, bet interesanti.

No šī man radās ideja, ka ko līdzīgu varētu izveikt Latvijā. Vai tā būtu kāda atvērto durvju diena un uzdevums skolēniem, vai arī kādas dizaina dienas, kur cita starpā parunājas par dizainu valsts pārvaldē. Kā mēs ģērbjamies, kā mēs noformējam savas telpas, kā mēs iekārtojam kabinetus, kā mūs var vai nevar atpazīt. Kā mēs izskatāmies no malas. Man šķiet, tas varētu būt interesanti. It sevišķi pašai valsts pārvaldei, un noderīgi.

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Par dizainu valsts pārvaldē

Bieži vien, kad ir runa par valsts pārvaldi, mēs domājam "birokrātija" "likumi" "robežas" "neefektīvs" "pelēks" "neinteresants" "politiķi" "viņi" un tml. Vismaz, brīdī, kad es pieminu valsts pārvaldi vienalga kādā savienojumā, cilvēku reakcijas bieži vien ietver minētos vārdus. Un šādā sarunā nav vienkārši sarunu ievirzīt tā, lai runātu par "iespējām" "attīstību" "skaistumu" "ērtībām". Tomēr, tomēr citur pasaulē arvien vairāk sarunas, kurās aizskarta valsts pārvaldes, valdības, pārvaldības tēma, notiek par to, ka to var "skaistāk" "efektīvāk" "ērtāk", un noteikti par to, "kā".

Viena daļa no šīm sarunām ir par valsts pārvaldes un tās pakalpojumu dizainu. Pēdējā laikā atkal un atkal manā redzeslokā parādās dizaina tēma valsts pārvaldē. Arī tepat Latvijā. Piemēram, viens citāts, ko izlasīju pirmajā žurnālā ir.lv. Arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte saka:

 Piemēram, Panorāmā jau kuro reizi stāstīja par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm. Var jau pieņemt, ka tie ir medicīnas jautājumi, bet es šeit redzu ļoti aktuālu dizaina problēmu: kā tiek komunicēta šī bezmaksas pārbaude, kas ir ārkārtīgi nozīmīga vēža profilaksē. Vai tu saņem interesantu, saistošu atklātni, vai formālu, pilnīgi nesaprotamu lapeli. Arī es to esmu saņēmusi. Tā ir visnesaprotamākā vēstule pasaulē! (..) Un bērnudārzu rinda? Kāpēc pierakstīšanās nevarētu notikt elektroniski? Tas ir tas pats - tas ir pakalpojumu dizains.*

Savukārt konferencē Campus Party Europe mārketinga kompānijas IDEO radošais direktors Pauls Benets stāstīja par viņa uzņēmuma pieredzi, dizainējot pakalpojumus - gan sabiedriskajai slimnīcai, gan enerģijas uzņēmumam, gan dizaiainējot fēnus, spuldzīšu abažūrus un velosipēdus. Atkal un atkal parādot, cik liela nozīmē ir pakalpojumu dizainam, lai cilvēki būtu laimīgāki, arī, ja mēs runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Pakalpojumu dizains valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā man šķiet viena aizraujoša un interesanta tēma. Tas iet kopā ar tādiem lieliskiem piemēriem, kā Volkswagen iniciatīva Fun Theory vai Zviedrijas pieeja karavīru rekrutēšanai.

Diemžēl es neesmu tik advancēta, lai spētu šo dizaina jautājumu izcelt Latvijas profesionāļu saulītē, bet ceru, ka ar laiku arī pie mums speciālisti paši nāks klajā gan ar kritiku, gan ar vērtīgiem ieteikumiem un risinājumu piedāvājumiem. Jo mēs gribam "atraktīvu" "elastīgu" "noderīgu" rezultātu no valsts pārvaldes, bet, būsim godīgi, valsts pārvaldei trūkst kapacitātes šādiem jautājumiem. Tāpēc speciālistu iesaiste sabiedriskā kārtā šobrīd būtu vienīgais reālais variants.

Un vēl - lieliski noderīgie resursi
Lielbritānijā par dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem var lasīt te.
Nīderlande un vēl piecas Eiropas valstis apvienojušās par labāku dizainu valsts pārvaldē
Par dizainu (arī) valsts pārvaldē janvāra beigās govcampā aizraujoši stāstīja Zigurds Zaķis.

*Lūk arī pieminētais vēža skrīninga video.

Google atklāj datus par valdību pieprasīto informāciju un pieprasījumiem izņemt informāciju

Šonedēļ kompānija Google laidusi klajā interesantu rīku - "Government requests" jeb "Valdības pieprasījumi", kurā piedāvā iepazīties ar datu pieprasījumiem par Google servisos izvietoto informāciju, pakalpojumiem un to lietotājiem, ko veikušas dažādu valstu pārvaldes iestādes un tiesībsargājošās instances.


Google atklāj gan kopējo informācijas pieprasījumu gadījumu skaitu, gan datus par gadījumiem, kad pieprasīts informāciju izvākt no konkrētiem servisiem (Youtube, Blogger, Street View, meklēšanas). Dati atklāti par laiku no 2009.gada jūlijam līdz 2009.gada decembrim - ar norādi, ka dati arī turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem tiks atjaunoti.

Pamatojot šo rīcību, kompānija uzsver, ka lielāka caurskatāmība un informācijas atklātība varētu mazināt cenzūru. Turklāt Google cer, ka viņu rīcība mudinās arī citu tehnoloģiju un komunikācijas industrijas pārstāvjus kļūt caurskatāmākiem.

Google gan norāda, ka publicētie dati nav pilnīgi, piemēram, nav pieejami dati par valstīm, kurās pieprasījumu skaits bijis mazāks par 10, tāpat arī nav pieejama informācija par valstīm, kurās Google servisi ir bloķēti. Starp citu, vairāk par Google pieeju datiem un cenzūrai var lasīt viņu blogā.


Jaunais rīks atklāj, ka visvairāk datu pieprasījumi nākuši no Brazīlijas, ASV, Lielbritānijas. Arī attiecībā uz pieprasījumiem izņemt datus Brazīlija ir pirmajā vietā, tad - Vācija un Indija.

Latvija šajā kartē neparādās - nezinu, vai tas liecina par kaut ko labu, vai arī tieši otrādāk. :)

Nīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte

Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.

Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.

Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.


Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.

Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.


Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.

Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.


Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

 

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību. 

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.


Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Vai tiešām nestāstīt mums par tviteri?

Šodien E-prasmju nedēļas ietvaros bija iespēja ministriju augstākajām amatpersonām - valsts sekretāriem - noorganizēt iedvesmojošu un motivējošu prezentāciju "Tikai nestāstiet mums par tviteri" no Ulda Pāvula. Mērķis un ideja bija iesēt tādu kā mazu iedvesmas dzirksti par sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes darbā. Gan apstiprināt, ka izvēlēts pareizais ceļš tiem, kuri jau pamazām ministrijas darbā sāk lietot tviteri, youtube, flickr, gan iedrošināt tos, kuriem nav bijis laiks šim pievērsties. Mana cerība ir arī, ka šis ir viens mazs puzles gabaliņš, lai ministrijās rastos stabils pamats jaunām idejām un risinājumiem komunikācijas jomā, sabiedrības līdzdalības jomā, klientu apkalpošanā, tiesību aktu gatavošanā, arī ministrijas ikdienas darbā.

Tomēr galvenais, ko gribēju pateikt, ir, ka Uldis ir lielisks iedvesmotājs un prezentācijas vadītājs. Viņš patiesi ir eksperts un profesionālis. Viņš ir piedomājis par to, kas ir mērķauditorija, kas ir tās lietas, kas mums būs interesantas, bet galvenais - reāli noderīgas turpmākajā darbā. Par to man liels prieks.

Ja sociālo platformu iespējas valsts pārvaldē saista, rīt, 5.martā, vēl var pagūt E-prasmju nedēļas ietvaros piedalīties diskusijā par sabiedrības iesaistīšanu un konsultēšanu digitālajā vidē. Pulksten 14.30 Satori grāmatnīcā.

Bet lūk arī Ulda prezentācija.

Otrs cilvēks, ko es iesaku kā patiešām ekspertu, ir Zigurds Zaķis. Arī viņš mani ir iedvesmojis uz daudzām lietām. Te arī viņa prezentācija no govcampa. Var noderēt.

Par pašvaldībām 2.0

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki. 

Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.

Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.

Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?

Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.

Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.

Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.

Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?

E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.

Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.

Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.

Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.

Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.

Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.

Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.

Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.

Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.

Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.

Iespēja pieteikties stipendijai studiju vizītei Ziemeļvalstīs

Vēlos pievērst kolēģu uzmanību Ziemeļvalstu Ministru padomes vadītajai Ziemeļu - Baltijas mobilitātes programmai valsts pārvaldes iestādēm, un šīs programmas ietvaros piedāvātajām stipendijām apmācību un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Ziemeļvalstīm.

Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.

Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.

Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.

Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.

Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)

Mani govcampa iespaidi

Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.

Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.

Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.

Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.

Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.

Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.

Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).

Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.

Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.

Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)

Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka  šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.

Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.

Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.

Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.

Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!

Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Melnabltās fotogrāfijas dresētājs

Jau pirms kāda laika rakstīju, ka ierēdņu rindās ir daudz radošu, aizrautīgu un interesentu cilvēku, ar kuriem ir vērts lepoties. Piemēram, grupas TāTāTā mūziķis Reinis.

Savukārt pirms kādām pāris nedēļām laikrakstā "Diena" ar prieku lasīju par kolēģi (mājas lapu administratoru) no Ārlietu ministrijas - Andreju Kovaļovu. Viņa aizraušanās, kā izrādās, ir melnbaltā fotogrāfija. Skaisti. Vien žēl, ka neielūdza uz savu izstādi! :)

(Klikšķini uz bildes, lai palielinātu)






















Tieši šādi cilvēki izglābs pasauli (un varbūt valsts pārvaldi, pie reizes).

Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā


Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju. 

Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas,  vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)

Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)

Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.

Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.

Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.

Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!

Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).

Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.

Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot  Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.

Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.

Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.

Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.

No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?

* Foto: CC Antonio Martínez's

Kā veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību?


Par šo jautājumu valsts pārvaldes komunikācijas cilvēkus Apvienotājā Karalistē aicina debatēt Centrālā informācijas aģentūra (Central Office of Information jeb COI)*. Tā decembra sākumā publicējusi ziņojumu "Communications and behaviour change" ("Komunikācija un uzvedības izmaiņas"), kurā autori analizējuši dažādus uzvedības modeļus, uzvedības (biheiviorālās) teorijas, uzvedību ietekmējošos faktorus, kā arī pētījuši, kā uzvedības teorijas var tikt izmantotas plānojot, īstenojot un vērtējot komunikāciju. Ziņojumā tiek piedāvāts piecu soļu plāns, kuru izmantot, veidojot komunikācijas kampaņas. Tas viss tiek skaidrots un ielikts gan teorētiskos rāmjos, gan uzskatāmi rādīts ar piemēriem un paskaidrojumiem no reālās dzīves.

Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?

Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.

Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.

*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...

Behaviour Change Guidelines

Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas

Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".

Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).

Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.

Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).

Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.

Likumu līkumotājs un Tildes tulkotājs

Šodien, pārskrienot ar acīm jaunumiem un dažādām preses relīzēm tepat Latvijā, uzdūros divām interesantām ziņām, - varbūt arī jums noder un būs interesanti - par jaunām iespējām Likumi.lv un Tildes automātisko tulkotāju.

Vortālā "Likumi.lv" vienkopus pieejami republikas pilsētu saistošie noteikumi

"Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls www.likumi.lv papildināts ar jaunu sadaļu "Pašvaldību saistošie noteikumi", kurā vienkopus pieejami saistošie noteikumi aktuālajās redakcijās.

Lai sabiedrībai sniegtais pakalpojums būtu maksimāli kvalitatīvs, vortāls aicina pašvaldības un iedzīvotājus uz sadarbību un ierosināt vēlamos uzlabojumus, kā arī informēt par pamanītajām nepilnībām sadaļā "Pašvaldību saistošie noteikumi" (e-pasts: likumi@lv.lv).

Vēl viens iedzīvotājiem noderīgs vortāla jaunums - likumiem un MK noteikumiem (skat. atvērtam dokumentam pievienoto norādi "Saistītie dokumenti") ir izveidots jauns sasaistes veids "Tulkojums", kurā pievienotas saites uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā, kas pieejami Valsts valodas centra mājaslapā.

Likumi.lv attīstība, manuprāt, ir ļoti apsveicama. Ņemot vērā, ka vortālā  ir pieejamas konsolidētās tiesību aktu versijas (arī visas iepriekšējās redakcijas, un pat t.s. nākotnes konsolidētās versijas), šis ir viens vērtīgs resurss ikvienam iedzīvotājam.

"Tilde" internetā atver latviešu valodai paredzētu tulkošanas sistēmu

Sabiedrība Tilde izveidojusi internetā pieejamu tulkošanas sistēmu, kas spēj angļu valodas tekstus pārtulkot latviski. Adresē translate.tilde.lv ikviens var izmēģināt automatizētās tulkošanas iespējas latviešu valodā. Tildes sistēma apliecina, ka latviešu pētnieki spēj radīt pasaules līmeņa inovācijas valodu tehnoloģiju jomā.

Tildes automatizētās tulkošanas sistēmas beta versija ir pieejama adresē translate.tilde.lv

Pamēģinu, salīdzināju ar Google Translate - jāsaka, ka Google man iztulkoja saprotamāk. Es biju cerējusi, ka Tildei būs izdevies atkost latviešu valodas automatizēto tulkošanu augstākā līmenī.

Divi valsts pārvaldes 2.0 attīstības scenāriji


Uzgāju ļoti interesantu novembrī publicētu Eiropas Komisijas pētījumu centrā tapušu pētījumu/ ziņojumu "Public Services 2.0: The Impact of Social Computing on Public Services" - plašāks skatījums uz to, kā "social computing" (sociālā datorika? sociālā skaitļošana? - lietotāja radīts saturs, sabiedrības kopīga darbošanās iekš un caur tehnoloģijām, arī tie paši sociālie mediji) ietekmē, ietekmēs un mainīs valsts pārvaldi.

Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.

Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.

Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.

Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.

Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.

Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.


Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.

Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.

21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.

2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.

Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".

Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.

Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!

Valsts pārvalde sociālajos medijos - pezentācija no Kanādas

Turpinot tēmu "Valsts pārvalde 2.0" - viena prezentācija no Kanādas. Gov 2.0 ir aktuāls visapkārt pasaulei, un kas noder Kanādai, kāpēc gan lai nenoderētu arī mums.

Back to Home Back to Top Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām. Theme ligneous by pure-essence.net. Bloggerized by Chica Blogger.