Rāda ziņas ar etiķeti politiķi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti politiķi. Rādīt visas ziņas

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Valda Dombrovska gads - krokodili toreiz un tagad

Pagājis jau gads, kopš Ministru prezidenta amatā stājies Valdis Dombrovskis. Lūk, divas ilustrācijas, kas izvēlētas laikrakstos - Dienas Biznesā pirms gada un Latvijas Avīzē pirms dažām dienām. Meklē nu atšķirības, kā V.Dombrovska gads aizvadīts! :)

Dienas Bizness, 05.03.2009.


Latvijas Avīze, 12.03.2010.

Kāpēc ASV prezidents liek man skumt

Ir kāda lieta, ko es tīri cilvēciski, savā vientiesībā, nespēju saprast, pieņemt un piedot mūsu politiķiem. Tas ir komunikācijas trūkums ar iedzīvotājiem, īsta saruna, cilvēciskums un cilvēciskas attiecības. Nē, es šoreiz ne par nepieciešamību skaidrot valstij būtiskus lēmumus, sarežģītos apstākļus, pagājušos un paredzamos notikumus (bet arī par to). Es par to, ka Latvijas politiķi prot "dalīt mantu" tikai savā starpā, prot izsūtīt paziņojumus medijiem, reizēm pakomunicēt (pat ne parunāties) ar žurnālistiem, bet neprot, negrib un neatļaujas sarunāties ar cilvēkiem no tautas.

Kāpēc citu valstu līderi spēj teikt iedvesmojošas runas, pa tiešo atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, doties uz tikšanām ar iedzīvotājiem, bet mūsējie to nespēj? Vai tiešām Obamam ir tik plāna darba kārtība, ka aiz neko darīt viņš ik dienas izlasa kaudzīti ASV iedzīvotāju iesūtīto vēstuļu? Vai tiešām Londonas mērs Boriss Džonsons Twittero, lai nosistu laiku? Par šo droši vien domas dalīsies, bet - vai tiešām Putinam nav nekā labāka ko darīt, kā doties uz jauniešu nometni, lai mazliet paskalotu jaunatnei smadzenes?

Kāpēc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (jeb viņa PR komanda) ir iekārtojis "blogu", ja viņš nespēj piedāvāt ko vairāk par īsu video brīfingu, kas interesē vidēji 150 cilvēkus? Kāpēc viņš aicina sūtīt jautājumus (1:1 ar premjeru), ja atbildes (premjera, vai tomēr viņa PR gatavotas?) netiek sniegtas? Vai mūsu premjers zina, kas ir tie cilvēki, kas raksta viņam vēstules uz Ministru kabinetu? Kas ir tie privātie pārdzīvojumi, kas iedzīvotājam liek adresēt vēstuli tieši premjeram? Vai tiešām premjeram, ministriem, deputātiem darba kārtība ir nesalīdzināmi blīvāka, kā ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas, Krievijas augstākajām atmatpersonām?

Es nezinu, vai kāds man var atbildēt. Varbūt tie ir tikai retoriski jatājumi, kuriem nav nepieciešamas atbildes. Tomēr pārņem kaut kādas vientiesīgas skumjas, kad es skatos, piemēram, šo pašu Baltā Nama sagatavoto video, un savā cilvēciskajā vientiesībā redzu, ka ir cilvēki, kuriem rūp, ka arī ASV prezidents ir cilvēks, kas atrod laiku uzrakstīt satrauktajam iedzīvotājam atbildi. Skatos un skumstu, ja. Es gribu, lai arī mūsu politiķi ar mani runā un spēj mani iedvesmot.

Back to Home Back to Top Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām. Theme ligneous by pure-essence.net. Bloggerized by Chica Blogger.