Par pašvaldībām 2.0

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki. 

Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.

Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.

Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?

Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.

Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.

Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.

Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?

E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.

Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.

Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.

Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.

Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.

Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.

Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.

Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.

Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.

Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.

Iespēja pieteikties stipendijai studiju vizītei Ziemeļvalstīs

Vēlos pievērst kolēģu uzmanību Ziemeļvalstu Ministru padomes vadītajai Ziemeļu - Baltijas mobilitātes programmai valsts pārvaldes iestādēm, un šīs programmas ietvaros piedāvātajām stipendijām apmācību un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Ziemeļvalstīm.

Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.

Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.

Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.

Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.

Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)

Es pētu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu

Lai arī Latvijas iestādes un institūcijas ir kūtras interneta projektu veidošanā, ir projekti, kas pamazām top un attīstās, ejot solīti tuvāk atklātākai un efektīvākai pārvaldei.

Viena no iestādēm, kas aktīvi rosās, piedāvājot pakalpojumus un dažādas iespējas iedzīvotājiem internetā, ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Viņi piedāvā gan dažādas apspriedes un sēdes vērot tiešraidēs internetā, gan iespējas elektroniski iesniegt komentārus projektiem, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai, gan pieteikt apmeklējumu pie departamenta speciālistiem u.c.

Pavisam nesen, 18.septembrī, Pilsētas attīstības departaments atklāja jaunu interneta projektu - Stratēģijas Uzraudzības Sistēmu, kurā apkopoti dažādi pētījumi, atskaites, gada pārskati, statistikas dati, dati par apkaimēm, kā arī 17 Rīgas ilgtermiņa stratēģijas mērķi un to raksturojošie rādītāji. Portāla ambiciozais mērķis ir "ļaut interesentiem sekot līdzi pilsētas stratēģisko mērķu izpildei".

Ceļā uz atvērtu pārvaldi un pieejamiem datiem šis ir ļoti nozīmīgs solis. Par projektu es ļoti priecājos, un vismaz pieteikums ir spēcīgs - instruments, kuru var izmantot pētījumiem, studijām, darbam. Interesanti ir pieejamie dati un dokumenti. Katram pētījumam var pievienot komentāru.

Tajā pašā laikā, lai sistēmā uzraudzītu stratēģiju, kopā ar mērķiem varētu būt pieejama arī pati stratēģija, kuru uzraugām. Žēl, ka daudzi pētījumi nav digitalizēti, bet ieliktas vien norādes, kur tie pieejami (uz vietas iestādēs).  Diezgan daudz vecu datu, bet nu, ar kaut ko jāsāk (un diez vai pētījumi būs domes prioritāte šobrīd). Lai arī veidotāji sola, ka datus var izmantot studijām un pētniecībai, veidojot nepieciešamās tabulas un diagrammas, kā arī saglabāt savās mapēs, šobrīd nevaru atrast šādu iespēju. Iespējams tāpēc, ka portāls darbojas testa režīmā (vai arī es vienkārši neprotu atrast, kā). Ceru, ka dati būs pieejami brīvai kopā likšanai un interpretācijai.

Domāju, Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem būtu vērtīgi dalīties ar savu pieredzi govcampā, kas notiks nākamā gada janvārī, ceru, ka kāds no viņiem to arī darīs. ;)

Citi interesanti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekti

• Apkaimes.lv - informācija, dati, statistika par Rīgas pilsētas mikrorajoniem jeb apkaimēm, ar iespēju veidot iedzīvotāju forumus, pievienot ziņas un foto, ziņot par būvniecības iecerēm un sabiedriskajām apspriedēm tuvējā apkaimē u.c.
• Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma - interneta karte ar iespēju atlasīt kartes datus (infrastruktūras objektus, ēkas, kadastra numurus, teritorijas plānojumus (atļauto izmantošanu utml), ortofotokarte, investīciju projekti, sabiedriskais transports u.c.)
• Būvvaldes padomes sēdes tiešraidē - Būvvaldes sēdes tiešraidē ir iespējams vērot ceturtdienās, no plkst. 09:00
• E-pakalpojumi, meklētāji un kalkulatori - e-pakalpojumi, dažādi meklētāji un kalkulatori
  

Balso vai mirsti..

Šādi savus apmeklētājus uzrunā Pirātu Līča administratori, aicinot nepalikt malā un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pirātu Līča uzturētāji norāda uz jauniem, satraucošiem likumiem un ES direktīvām, kas ietekmē visu dalībvalstu iedzīvotājus, un aicina nepalikt malā. Galu galā balsošana aizņem tikai dažas minūtes laika.

The 4-7th of june it's time for elections to the European parliament again. Some say it doesn't matter if you vote, some say it's just an election between a douche and a turd* and all the politicians try to convice you that they all know whats best for you.

No matter what you think of the above, we have seen a lot of new very disturbing laws and directives from the EU these last years (telecom package, ipred, the data retention directive). Laws that each member country then are obliged to follow. So yes, it does matter who we elect! We at The Pirate Bay have our different political views and don't want to shove any politics down your throat, but we want you to vote! After all, it only takes a few minutes of your time.

Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas paredzētas 6.jūnijā, un tās notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.

Balso vai mirsti!

*Dienvidparks: Vote or Die