Rāda ziņas ar etiķeti reformas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti reformas. Rādīt visas ziņas

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Nīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte

Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.

Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.

Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.


Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.

Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.


Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.

Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.


Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

 

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību. 

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.


Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Mani govcampa iespaidi

Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.

Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.

Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.

Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.

Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.

Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.

Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).

Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.

Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.

Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)

Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka  šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.

Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.

Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.

Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.

Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!

Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Veselības reforma Obamas gaumē


Jau kādu laiku ASV politiskajā dienas kārtībā ir veselības aprūpes/apdrošināšanas reforma, ko iniciējis ASV prezidents Baraks Obama. Jāsaka gan, ka iesāktajai reformai trūkst atbalsta ne tikai Obamas opozicināru (republikāņu) frontē, bet pat savējo (demokrātu) rindās. Tomēr Obama turas pie savas iniciatīvas, un dara visu, lai reformu izdotos īstenot. Un te sākas stāsts, kas šķita interesants man.

Pirmkārt jau, reformai ir atsevišķa mājas lapa (HealthReform.gov), kur smelties informāciju par to. Tomēr arī pats prezidents un viņa komanda aktīvi strādā, lai gūtu atbalstu reformai. Baltā Nama blogā var daudz un dikti lasīt par vēstulēm nozares organizācijām, dažādām sanāksmēm, tikšanām un preses konferencēm. Tomēr liels uzsvars tiek likts uz tiešu saziņu un mijiedarbību ar sabiedrību - izmantojot sociālās platformas/tīklus/rīkus Obamas komanda informē par paredzēto reformu, diskutē ar sabiedrību un atbild uz dažādiem iedzīvotāju jautājumiem, tā mēģinot kliedēt satraukumu un gūt atbalstu.

Jau kādu brīdi tiek organizētas (un, piemēram, šo pašu brīdi notiek) virkne diskusiju, kas tiešsaistē redzamas internetā, ar iespēju komentāru formā pievienot arī savus jautājumus. Diskusijas tiešraidi var vērot Baltā nama mājas lapā vai īpašā Facebook sadaļā. Nemaz nerunājot par to, ka pēc pasākumiem ir pieejami ieraksti, tos piedāvā arī lejuplādēt.

Vēl, lai mobilizētu senatorus, kuriem jāpieņem lēmumus, Obama aicina iedzīvotājus uzrakstīt twītu sava štata senatoram, aicinot atbalstīt veselības apdrošināšanas reformu. Prezidenta mājas lapā ir piedāvāts rīks, kas apvieno Google maps iespējas un Twitter iespējas. Ievadot savas dzīvesvietas pasta indeksu, tiek sagatavots twīts atbilstošās vietas senatoram ar aicinājumu atbalstīt reformu. Atliek vien nospiest "UPDATE". Lapā, Google kartē var redzēt arī ienākošos twītus.

Savukārt šodien Baltais Nams atvēris jaunu mājas lapas sadaļu - Reality Check. Tajā dažādus mītus apgāž un neskaidrības par reformu izskaidro jomas profesionāļi. Tāpat tiek piedāvāta biežāk uzdoto jautājumu sadaļa un visi interesenti tiek aicināti uzdot savus jautājumus.

Protams, arī pats prezidents iknedēļas uzrunās, skatoties Tev acīs, aicina atbalstīt reformu.

Es nezinu, kas ir tā reforma, man nav ne jausmas, kādi ir tās plusi un mīnusi, es nevaru izteikt tai atbalstu vai kritizēt Obamu un visu viņa reformu. Bet pat pavirši (ne)sekojot ziņām no ASV, es esmu ievērojusi centienus, ar kādiem Obama mēģina iesaistīt un pārliecināt sabiedrību.

Es, pat pastiprināti pievēršot izmanību, īsti neredzu centienus iesaistīt vai pārliecināt sabiedrību par kādiem lēmumiem no mūsu valdības. Diemžēl. Pat, ja valdības darbības deklarācijā ir ierakstīts uzdevums - "Sabiedrības atbalsts un piedalīšanās krīzes pārvarēšanai, sadarbojoties ar valdības sociālajiem partneriem un informējot sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem."

ASV atvērtā koda valsts pārvalde: inovāciju galerija


Kandidējot uz ASV prezidenta amatu, Baraks Obama solīja Pārmaiņas. Stājoties amatā, kā vienu no pirmajiem (patiesībā - pašu pirmo) Obama parakstīja memorandu par caurskatāmu un atvērtu pārvaldi, par pamatu pasludinot trīs principus, kas jāievieš dzīvē - causkatāmību (Transparency), līdzdalību (Participation) un sadarbību (Collaboration).

Šiem trim principiem ASV valsts pārvaldē ir jānodrošina lielākas atskaitīšanās iespējas, efektivitāti un ekonomiskas iespējas, padarot pārvaldes datus un darbības atvērtas; jānodrošina iespējas veidot plašāku ekspertīzi valdības lēmumu pieņemšanas procesā; jānodrošina iespēja problēmu risinājumus meklēt, apvienojot dažādu valsts pārvaldes iestāžu, to darbinieku un visas sabiedrības zināšanas.

21.maijā (120 dienas pēc memoranda parakstīšanas) atbildīgās amatpersonas nāca klajā ar savu piedāvājumu, tajā skaitā ar tīmekļa vietni jaunajai iniciatīvai . Izlaidīšu stāstu par atvērtās pārvaldes rīcībpolitikas veidošanu (ar prāta vētrām, diskusijām un melnrakstu rakstīšanu internetā) - šobrīd visiem jaunumiem, iespējām un padarītajiem darbiem var sekot līdzi iniciatīvas blogā.

Šķiet, sekojot padarītajam, nozīmīgākā un interesantākā ir sadaļa "Inovāciju galerija". Šajā galerijā apkopoti valsts pārvaldes servisu spilgtākie piemēri, kur pasludinātie principi ir ieviesti dzīvē. Tās ir vairākas tīmekļa vietnes, kas radītas no jauna vai būtiski uzlabotas, lai valdības datus padarītu pieejamus, lai dotu iespēju izteikt viedokli un veidot diskusijas, kā arī īstenotu jaunus projektus.

Piemēram, viena no jaunajām iniciatvām - Data.gov , nupat atzīta arī par labāko ASV valdības web lapu. Šajā vietnē apkopoti dati no visdažādākajām ASV valsts pārvaldes iestāžu datu bāzēm par visdažādākajām nozarēm - demogrāfiskie rādītāji, vides piesārņojums, budžets, veselības rādītāji, darbaspēks, transports, zinātne... Visi dati tiek piedāvāti atkalizmantojamos formātos, tos var lejuplādēt, uz to pamata var veidot jaunas aplikācijas, veikt datu analīzi vai izmantot saviem pētījumiem. Turklāt Data.gov veidotāji aicina iedzīvotājus ziņot par citiem datiem, kas vēl būtu pievienojami, kā arī citiem ieteikumiem, kas šo tīmekļa vietni padarītu vēl noderīgāku un vērtīgāku caurskatāmai un atvērtai valsts pārvaldei.

Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jau kopš 2003. gada darbojas vietne Regulations.gov, kas savā ziņā ir līdzīga Likumi.lv. Tajā pieejami visi federālie likumi, noteikumi, normas. Iedzīvotājiem ir iespējas meklēt, lasīt, arī komentēt tiesību aktus. Šogad tīmekļa vietne, uzklausot iedzīvotāju ieteikumus un kritiku atsevišķā sadaļā Regulations.gov Exchange, tika atjaunota un papildināta ar jaunām iespējām. Nu Regulations.gov piedāvā iespēju tiešsaistē sniegt priekšlikumus sagatavošanā esošajiem tiesību aktiem, sekot diskusijām par tiem, vērtēt diskusijas - piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Ja iepriekš iedzīvotājiem, lai iesniegtu komentārus par tiesību aktiem, vajadzēja iziet caur garāku procedūru, priekšlikumus sniedzot papīra formā, tagad to var izdarīt no jebkuras vietas pasaulē ar dažu klikšķu palīdzību. Šis ir tikai viens piemērs sadaļā "Līdzdalība".

Savukārt sadaļā "Sadarbība" tapis tāds projekts kā Business.gov, kur mazie uzņēmēji tiek aicināti diskutēt un attīstīt sadarbību gan savā starpā, gan ar valdības pārstāvjiem, gan ar nozares profesionāļiem. Turklāt liels uzsvars tiek likts tieši uz valsts pārvaldes darbiniekiem, aicinot tos iesaistīties diskusijās, uzklausīt mazo uzņēmumu pārstāvjus un palīdzēt atrast tiem labāko risinājumu.

Protams, "Inovāciju galerijā" ir vēl daudzi interesanti projekti, tāpat daudzi projekti vēl tikai tiek attīstīti.

Man šķiet, ka arī Latvijā mēs būtu pelnījuši tādu Data.gov.lv, varbūt premjers varētu iztikt bez tādām rezolūcijām. Par Latvijas versiju Regulations.gov, šķiet, pat ir bijušas runas, bet tā īsti līdz realizācijai nav tikts. Žēl, bet diskusija par iespējām un paveikto citās valstīs arī būtu labs sākums.

Back to Home Back to Top Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām. Theme ligneous by pure-essence.net. Bloggerized by Chica Blogger.