Šodien SIA Soon ir publiskojusi datus par tviter lietotājiem un to paradumiem Latvijā. Šī informācija varētu būt saistoša arī valsts pārvaldes un pašvaldību sabiedrisko attiecību cilvēkiem, kuri (ne)plāno eksperimentēt ar sociālajiem medijiem un tviteri to skaitā.
Manuprāt, šis ir lielisks darbs, ko Soon ir paveikuši, un paldies viņiem par to!
Es domāju, ka būtu jāpaplašina un jāturpina apkopot idejas par to, kas strādā un kas nestrādā, ko var panākt ar tviteri, un ko - ne mazākajā mērā. Aprakstīt trikus, ko Latvijas tvitera advancētie lietotāji izmanto ikdienā - gan pašiem mācīties, gan prast atšķirt kvalitatīvo ziņu no lietotāja viltībiņām personības pašreklāmai. Labos piemērus, un gaužās izgāšanās...
Starp citu, SIA Soon piedāvā arī divus interesantus rīkus, ar kuriem var paspēlēties, pētot tendences tviterī - http://televizors.soon.lv – statistika par Tvitera Latvijas komūnu un http://radio.soon.lv – rīks, kas ļauj sekot līdzi tendencēm un aplūkot dažādus atslēgasvārdus uz laika skalas nedēļas un diennakts griezumā.
Latvijas Tviterversa apskats, 2010. gada februāris, SIA Soon
Rāda ziņas ar etiķeti dokumenti. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti dokumenti. Rādīt visas ziņas
Par tviter lietotājiem Latvijā
Posted in dati, dokumenti, jaunumi, projekti, sociālie mediji, twitter on by Liena MuraškinaLikumu līkumotājs un Tildes tulkotājs
Posted in dokumenti, jaunumi, lietas, valdība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Šodien, pārskrienot ar acīm jaunumiem un dažādām preses relīzēm tepat Latvijā, uzdūros divām interesantām ziņām, - varbūt arī jums noder un būs interesanti - par jaunām iespējām Likumi.lv un Tildes automātisko tulkotāju.
Likumi.lv attīstība, manuprāt, ir ļoti apsveicama. Ņemot vērā, ka vortālā ir pieejamas konsolidētās tiesību aktu versijas (arī visas iepriekšējās redakcijas, un pat t.s. nākotnes konsolidētās versijas), šis ir viens vērtīgs resurss ikvienam iedzīvotājam.
Pamēģinu, salīdzināju ar Google Translate - jāsaka, ka Google man iztulkoja saprotamāk. Es biju cerējusi, ka Tildei būs izdevies atkost latviešu valodas automatizēto tulkošanu augstākā līmenī.
Vortālā "Likumi.lv" vienkopus pieejami republikas pilsētu saistošie noteikumi
"Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls www.likumi.lv papildināts ar jaunu sadaļu "Pašvaldību saistošie noteikumi", kurā vienkopus pieejami saistošie noteikumi aktuālajās redakcijās.
Lai sabiedrībai sniegtais pakalpojums būtu maksimāli kvalitatīvs, vortāls aicina pašvaldības un iedzīvotājus uz sadarbību un ierosināt vēlamos uzlabojumus, kā arī informēt par pamanītajām nepilnībām sadaļā "Pašvaldību saistošie noteikumi" (e-pasts: likumi@lv.lv).
Vēl viens iedzīvotājiem noderīgs vortāla jaunums - likumiem un MK noteikumiem (skat. atvērtam dokumentam pievienoto norādi "Saistītie dokumenti") ir izveidots jauns sasaistes veids "Tulkojums", kurā pievienotas saites uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā, kas pieejami Valsts valodas centra mājaslapā.
Likumi.lv attīstība, manuprāt, ir ļoti apsveicama. Ņemot vērā, ka vortālā ir pieejamas konsolidētās tiesību aktu versijas (arī visas iepriekšējās redakcijas, un pat t.s. nākotnes konsolidētās versijas), šis ir viens vērtīgs resurss ikvienam iedzīvotājam.
"Tilde" internetā atver latviešu valodai paredzētu tulkošanas sistēmu
Sabiedrība Tilde izveidojusi internetā pieejamu tulkošanas sistēmu, kas spēj angļu valodas tekstus pārtulkot latviski. Adresē translate.tilde.lv ikviens var izmēģināt automatizētās tulkošanas iespējas latviešu valodā. Tildes sistēma apliecina, ka latviešu pētnieki spēj radīt pasaules līmeņa inovācijas valodu tehnoloģiju jomā.
Tildes automatizētās tulkošanas sistēmas beta versija ir pieejama adresē translate.tilde.lv
Pamēģinu, salīdzināju ar Google Translate - jāsaka, ka Google man iztulkoja saprotamāk. Es biju cerējusi, ka Tildei būs izdevies atkost latviešu valodas automatizēto tulkošanu augstākā līmenī.
Divi valsts pārvaldes 2.0 attīstības scenāriji
Posted in dokumenti, gov2.0, lietas, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, valdība, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Uzgāju ļoti interesantu novembrī publicētu Eiropas Komisijas pētījumu centrā tapušu pētījumu/ ziņojumu "Public Services 2.0: The Impact of Social Computing on Public Services" - plašāks skatījums uz to, kā "social computing" (sociālā datorika? sociālā skaitļošana? - lietotāja radīts saturs, sabiedrības kopīga darbošanās iekš un caur tehnoloģijām, arī tie paši sociālie mediji) ietekmē, ietekmēs un mainīs valsts pārvaldi.
Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.
Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.
Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.
Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.
Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.
Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.
Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.
Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.
21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.
2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.
Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".
Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.
Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!
Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.
Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.
Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.
Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.
Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.
Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.
Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.
Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.
21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.
2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.
Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".
Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.
Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!
e-Grāmata: State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards
Posted in citāti, dokumenti, gov2.0, idejas, projekti, sadarbība, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena MuraškinaDons Tapskots (Don Tapscott), viens no pasaules 50 populārākajiem biznesa domātājiem, grāmatas ievadā raksta:
Every government leader, every elected official and every government employee should read this book and get involved in one of the most exciting challenges of our times – transforming government for effectiveness, relevance and success, enabled by a new medium of communications and required for the emerging citizens of the 21st century. The stakes are very high.
Grāmatā pieejamas pārdomas par tādām tēmām kā inovācija, pārvaldes nākotne, e-pārvalde un kultūra, valsts pārvaldes 2.0 vēsture, atvertība un datu pieejamība, demokrātija 2.0, e-līdzdalība, tehnoloģiju loma pārvaldē un daudzām citām.
Grāmatas publicēšana 18.novembrī nav nejaušība. Šajā dienā tā publicēta, jo tieši šobrīd e-pārvalde tiks dažādos leņķos izlocīta arī Malmē, Zviedrijā notiekošajā neformālajā Eiropas Savienības ministru tikšanās par e-pārvaldi un e-pārvaldes ministru konferencē. Šis ir viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumiem, un tā galvenais mērķis ir diskutēt par nākamjiem soļiem atvērtākai Eiropai. Starp citu, vienlaikus notiek arī pirmā populārā Eiropas e-pārvaldes konference, kura notiek ne-konfernces formātā un kurā piedalīties aicināti visi interesenti.
Lūk, arī grāmata.
Kā iestādēm ievietot informāciju internetā?
Posted in dokumenti, IT, mājas lapas, ministrijas, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Zinu, ka šobrīd kaut kur birokrātijas džungļos, cauri labirintam ceļo grozījumi noteikumiem, kas nosaka kārtību, kā informāciju savās mājas lapās jāievieto valsts pārvaldes iestādēm (Ministru kabineta noteikumi nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā").
Diezgan sauss, formāls dokuments, kas nosaka kaut kādu minimumu. Iespējams, jums (entuziastiem un interneta cilvēkiem) ir labi ieteikumi vai kritika (par sīkumiem vai pilnīgi revolucionāri), kas grozījumu procesā varētu noderēt - gaidīšu kometāros!
MK noteikumi nr. 171
Diezgan sauss, formāls dokuments, kas nosaka kaut kādu minimumu. Iespējams, jums (entuziastiem un interneta cilvēkiem) ir labi ieteikumi vai kritika (par sīkumiem vai pilnīgi revolucionāri), kas grozījumu procesā varētu noderēt - gaidīšu kometāros!
MK noteikumi nr. 171
Sociālo mediju dokumentu "garāžas izpārdošana"
Posted in dokumenti, gov2.0, sociālie mediji, valsts pārvalde on by Liena Muraškina
Valdības komunikācijas un mārketinga stratēģiju speciālists Mike Kujawski savā blogā piedāvā diezgan plašu dažādu sociālo mediju dokumentu (pētījumu, prezentāciju, ziņojumu) izlasi, ko aicina lejuplādēt un iepazīt visiem interesentiem. Dokumenti pārsvarā sasaucas ar valsts pārvaldes jomu. Šādu "garāžas izpārdošanu" Maiks uzrīkojis, jo pašam iekrājušies trešo pušu iesūtīti, bez maksas izplatāmi dokumenti, kas var noderēt plašam komunikāciju, mārketinga un valsts pārvaldes speciālistu lokam.
Šeit ir pieejama 2008.gada dokumentu kolekcija. Savukārt šajā saitē ir pirms pāris nedēļām publicētie dokumenti.
Daži āķi, lai ir skaidrs, par ko ir runa -
Ņemot vērā, ka Latvijā šis valdības sociālo mediju lauciņš ir maz apgūts, daudzas atbildes sameklēju šajos dokumentos, arī daudzus argumentus un jaunas idejas par valdības iespējām mūsdienu web 2.0 internetā.
Šeit ir pieejama 2008.gada dokumentu kolekcija. Savukārt šajā saitē ir pirms pāris nedēļām publicētie dokumenti.
Daži āķi, lai ir skaidrs, par ko ir runa -
- The Blogging Revolution: Government in the age of web 2.0 -IBM
- The Secret Guide to Social Media for Organizations – Colin McKay
- Government 2.0: Building Communities with Web 2.0 & Social Networking – Digital Communities
- Concepts and features of Government 2.0 and 3.0 – The National Information Society Agency
- The Social Pulpit: Barack Obama’s Social Media Toolkit – Edelman
- Reinventing Government for the 21st Century – Unknown Author
Ņemot vērā, ka Latvijā šis valdības sociālo mediju lauciņš ir maz apgūts, daudzas atbildes sameklēju šajos dokumentos, arī daudzus argumentus un jaunas idejas par valdības iespējām mūsdienu web 2.0 internetā.
Web 2.0 un nākamās paaudzes publiskā pārvalde
Posted in dokumenti, gov2.0, valsts pārvalde on by Liena MuraškinaInteresanti: Starptautiskā kompānija "Accenture" publicējusi interesantu ziņojumu par web 2.0 un nākamās paaudzes valsts pārvaldi. Ziņojums pieejams Accenture mājas lapā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)


