Lielbritānijā lielā ICT projektu inventarizācija

"Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem", saka Edmunds Sprūdžs par Latvijas valsts pārvaldes IT projektiem. Iespējams, mums būtu jāuztaisa tāda projektu inventarizācija, kādu, taupības režīma diktētu, plāno veikt Lielbritānijā.

Kā ziņo CIO* John Suffolk, jaunā Lielbritānijas valdība uzsākusi vairākas iniciatīvas saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem. Pirmkārt, ir noteikts moratorijs jaunu IKT projektu uzsākšanai - noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes, aģentūras, visi departamenti un citas institūcijas nedrīkst bez saskaņošanas ar Valsts kasi parakstīt jaunus līgumus, grozīt vai pagarināt līgumus, ja tie ir vairāk nekā vienu miljonu mārciņu vērti.

Tāpat ir uzsākta esošo IKT projektu revīzija, kuras mērķis ir pārskatīt vismaz 80% projektu, kuru pamatā ir kāds IKT risinājums. Projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus mārciņas, izskatīs īpaša darba grupa, bet projektus, kuru izmaksas ir mazākas, būs jāizskata pašām iestādēm, kas tos īsteno. Iestādēm jāizvērtē, vai projekts ir būtisks un atbilst valdības prioritātēm, vai tas iekļaujas paredzētajos laika un budžeta rāmjos, vai projektus nav iespējams īstenot efektīvāk (apvienojot ar citiem vai sašaurinot prasības). Pēc projektu revīzijas, rezultātus pārskatīs CIO komanda, vērtējot papildus - kādā veidā visu IKT saimniecību padarīt efektīvāku.

Paredzams, ka būs jāiziet pārrunu fāze ar pakalpojumu sniedzējiem, lai vienotos par iespējām pārtraukt, mainīt vai samazināt projektu apjomus. Paredzams, ka pēc revīzijas tiks slēgti un mainīti projekti, tiks atlaisti darbinieki, un slēgti vai mainīti pavadošie līgumi.

Protams, tiek paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, tādiem projektiem, kā Olimpiskās spēles (kas notiks Londonā 2012. gadā), projektiem, kur būtu nopietni zaudējumi, projekti, kur tiktu pārtraukta pakalpojumu nodrošināšana un tamlīdzīgi.

Lūk tāda Lielbritānijas IKT projektu zoodārza inventarizācija. Redzēs, kā tas īstenosies, bet izskatās, ka briti ar lielu apņemšanos un pašpārliecību ir pieņēmuši izaicinājumu, ko visai Eiropai metusi finanšu krīze.

*Chief Information Officer

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Par labāku dizainu Amerikas valsts pārvaldē

Skaisti, skaisti, skaisti! Neko citu es nevaru izdomāt pateikt par Sunlight Foundation rīkotā konkursa "The Design for America" rezultātiem. Brīnišķīgas idejas valsts pārvaldes interneta vietnēm, skaidrojošas infografikas, vizualizācijas un piedāvājumi pārveidot pakalpojumu dizainu -- tas viss nācis no dizaineriem, māksliniekiem, ciparu vizualizācijas virtuoziem un vienkārši talantīgiem entuziastiem ar mērķi parādīt valsts pārvaldi no cita leņķa, un atklāt jaunus veidus, kā valdība var sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

10 nedēļu laikā (no 8.marta un līdz 17.maijam) visi interesenti iesniedza savus projektus un vizualizācijas par trīs tēmām - datu vizualizācija, procesu caurskatāmība un valsts pārvaldes redizains. Katrai no tēmām bija izvirzītas arī apakštēmas (kopumā astoņas), un konkursa laikā tika saņemti 72 pieteikumi labākam dizainam Amerikas valsts pārvaldei.

Pirms dažām dienām tika publicēti konkursa uzvarētāji, kuru darbus iesaku apskatīt arī es.

Best Redesign of a Government Website:
A Good Company - IRS.gov Redesign (Ieņēmumu dienesta mājaslapa)
Šajā kategorijā iesaku aplūkot arī piedāvājumu sociālās apdrošināšanas administrācijas un nodarbinātības institūcijas mājas lapu pārveidei

Best Illustration of How a Bill Becomes a Law:
Mike Wirth & Dr. Suzanne Cooper Guasco - How Our Laws Are Made

Best Illustration of the Legislative Process:
Mark S. Luckie - US Senate Floor Procedures (Šis ir labs - par to, kā strādā ASV Senāts)

Best Visualization of Community Health Data:
Forum One - County Sin Rankings (Šis ir brīnišķīgs!)

Best Use of Sunlight Data:
Nick Jonas - Cool Kids at the White House
-and-
Matt McKenna - WhoPaidThem (Kas ir politiķu sponsori? Kuri lobiji tērējuši visvairāk?)

Best Use of USASpending.gov Data:
Clay Broga - Is Washington Bankrupting America?
-and-
Pitch Interactive - Government Spending v. Media Coverage

Best Use of Recovery.gov Data:
Iowa State U., Dept. of Statistics - Making a Full Recovery

Best Redesign of a Government Form:
Davvi - US Passport Application



Es esmu patiešām lielā sajūsmā par šādu iniciatīvu, un spēju vien apbrīnot un apskaust amerikāņus par aktīviem uzņēmējiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas šādām lietām pievērš uzmanību un velta savu laiku. Domāju, ka es pati arvien biežāk runāšu un uzrunāšu kolēģus par to, ka mums valsts pārvaldē būtu jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu dizainam. Un arī dizaina domāšanai tā pamatā.

Varu tikai piebilst, ka Latvijā mani no tiesas priecē Jurģa centieni vizualizējot Latvijas valsts pārvaldes datus bogā Ciparu nieze. Ceru, ka tuvākajā laikā atkal varēsim ieraudzīt kādu infografiku vai vizualizāciju.

Bet pagaidām - smeļamies iedvesmu no amerikāņiem!

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.

Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

 

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību. 

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.

Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Ir ideja e-demokrātijas projektam? Ir iespēja to īstenot!

Lielbritānijas sabiedriskā organizācija mySociety šonedēļ izsludinājusi konkursu Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (tajā skaitā Latvijai) interneta projektiem caurskatāmai un demokrātiskai valsts pārvaldei. Dažu mēnešu laikā organizācija gaida pieteikumus projektiem, no kuriem labākos ir gatava atbalstīt gan ar zināšanām, padomiem un savu pieredzi, gan arī ar nepieciešamajiem resursiem.

mySociety līdz šim ir izveidojusi vairākus veiksmīgus interneta projektus Lielbritānijā (TheyWorkForYou , No. 10 Petitions, WriteToThem, FixMyStreet un citus), attīstot demokrātijas un causkatāmības principus interneta vidē. Kā organizācijas pārstāvji norāda savā blogā, interesenti no daudzām pasaules valstīm bieži interesējas par iespējām līdzīgus projektus īstenot arī savā valstī. Nu ir radusies iespējas to izdarīt ar mySociety atbalstu.

Projektus iesniegt ir aicinātas gan nevalstiskās organizācijas ar pieredzi, gan indivīdi, entuziasti un organizācijas, kurām ir labas idejas e-demokrātijas projektiem, bet pietrūkst zināšanu, prasmju vai finanšu. Ir izvirzīti divi kritēriji par projekta pievienoto vērtību, kuriem noteikti jāatbilst - projektam jārada jēgpilna ideja par atvērtību, caurskatāmību vai jāpiedāvā jaunas iespējas demokrātijas īstenošanai; projektam jānodrošina unikālās iespējas, ko piedāvā internets, piemēram, divvirzienu komunikāciju vai vienkāršotu pieeju kādiem datiem. Tāpat projektam jābūt balstītam atvērtā koda risinājumos. Protams, vairāk par to mySociety lapā, kas veltīta tieši Centrāl- un Austrumeiropas projektiem. Pieteikt projektu var pieteikumu sadaļā. Lapā tiks publicēti visi pieteiktie projektu apraksti. Jaunumiem varat sekot arī mySociety Twitter kontā.

Starp citu, kā viens no pirmajiem iesniegts pieteikums no Latvijas - Pauls Irbins piedāvā projekta "OpenBudget" aprakstu.

Ceru, ka šis nebūs vienīgais pieteikums, un idejas, kas klejojušas tepat gaisā, tiks pierakstītas un pa kādai arī īstenotas atvērtākai, caurskatāmākai un cilvēkam draudzīgākai valsts pārvaldei.

Kā iestādēm ievietot informāciju internetā?

Zinu, ka šobrīd kaut kur birokrātijas džungļos, cauri labirintam ceļo grozījumi noteikumiem, kas nosaka kārtību, kā informāciju savās mājas lapās jāievieto valsts pārvaldes iestādēm (Ministru kabineta noteikumi nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā").

Diezgan sauss, formāls dokuments, kas nosaka kaut kādu minimumu. Iespējams, jums (entuziastiem un interneta cilvēkiem) ir labi ieteikumi vai kritika (par sīkumiem vai pilnīgi revolucionāri), kas grozījumu procesā varētu noderēt - gaidīšu kometāros!
MK noteikumi nr. 171    

Google komplekts valsts pārvaldei

Pirms nedēļas tika palaists Valsts kancelejas projekts Valsts pārvaldes dienasgrāmata ar saukli "Piedalies reformā!", lai sociālo partneru, sadarbības partneru, Finanšu ministrijas un pašu ministriju vērtējumam par funkcijām pievienotu arī sabiedrības vērtējumu. Šobrīd jebkurš interesents ir aicināts novērtēt ministriju definētās funkcijas. Šis ir tikai viens solis pretī dienasgrāmatas formātam, kur vienuviet varētu uzzināt par valsts pārvaldes reformām un panākumiem.

Tomēr šoreiz ne par saturu. Par formu. Lai izveidotu blogu, izmantoti Google korporācijas produkti - Blogger, Google Documents, Picasa, Google Analytics. Ar visiem saviem plusiem (savietojamība, bezmaksas..) un mīnusiem (pietrūkst funkciju, elastības, piemērojamības dažās lietās..).

Acīmredzot tendence valsts pārvaldē izmantot Google produktus kļūst tik populāra, ka pats Google ir gatavs iepakot un pasniegt interesējošo produktu līdzņemšanai. Vakar, 15.septembrī, Google savā sabiedriskās politikas blogā iepazīstināja ar Google for Public Sector (Google valsts pārvaldei) komplektu.

This site is a guide to the tools and best practices that can help you reach, communicate and engage with your community. Most of these tools are free, so they can also help you do more with less.

Google piedāvā savus rīkus, kurus var izmantot, lai paaugstinātu sabiedrības zināšanas un iesaisti, vērotu interneta resursus un uzlabotu pārvaldes darbu elektroniskajā un interneta vidē (kartes, video, statistika, blogi, forumi, dokumenti utt). Vietnei pievienotas arī atbilstošas ziņas un video.

Šī ir viena iespēja jebkuram valsts pārvaldes pārstāvim (droši vien visaktuālāk IT, sabiedrisko attiecību, personāla speciālistiem un cilvēkiem, kas sadarbojas ar NVO, ) papētīt, kāds ir piedāvājums un ko var reāli izmantot nekavējoties, lai uzlabotu savstarpējo komunikāciju, darbu un saziņu ar sabiedrību. Protams, jāsagatavojas arī sarunai par visiem drošības, savietojamības ar esošajām sistēmām, esošās prakses, pieredzes un tehniskajiem jautājumiem,

Paplašinātas iespējas sekot Saeimas lēmumiem

Zināšanai piefiksēju - ja nu noder.

Pilnveidojot Saeimas sēžu informācijas sistēmu, paplašinātas iespējas tiešsaistē sekot parlamenta pieņemtajiem lēmumiem. Saeimas interneta mājas lapā tagad pieejama sēdes darba kārtība, kurā pēc katra sēdes laikā pieņemtā lēmuma nekavējoties var iepazīties ar katra deputāta balsojumu, aplūkot debatētāju sarakstu, kā arī ir pieejama saite uz apspriežamā dokumenta tekstu. Tāpat kā līdz šim, ikviens internetā www.saeima.lv var sekot Saeimas sēdes tiešraidei gan video, gan audio formātā.

Deputātu darbs Saeimas sēdēs kļuvis pārskatāmāks arī žurnālistiem, nevalstisko organizāciju un ministriju pārstāvjiem, diplomātiem un citiem parlamenta apmeklētājiem, kuri sēdes norisei seko klātienē. Uz Saeimas sēžu zālē izvietotajiem ekrāniem var redzēt izskatāmo jautājumu, aktuālā balsojuma rezultātu pa deputātu vietām, arī debatētāju sarakstu un debašu ilgumu. Iepriekš displejos bija atspoguļots tikai balsojuma rezultāts, norādot, cik deputāti par konkrēto darba kārtības jautājumu balsojuši par, pret un cik atturējušies.

Pilnveidota arī sēdes vadīšanas funkcija - Saeimas sēdes vadītājam vienkopus tiek atspoguļota visa nepieciešamā informācija un notiek automatizēta debašu laika uzstādīšana un kontrole, tā vairs nav jāveic manuāli.

Jaunā Saeimas sēžu zāles informācijas sistēma savienota ar likumprojektu, lēmumprojektu, pieprasījumu un jautājumu reģistriem, kā arī elektronisko lietvedības sistēmu un deputātu datu bāzi.

Līdzšinējā Saeimas sēžu balsošanas sistēma tika uzstādīta 1997.gadā, un iepriekšējais risinājums bija novecojis un kļuvis izmaksu, laika un cilvēkresursu ziņā neefektīvs. Sistēmai bija virkne būtisku trūkumu - tā neatbilda informācijas tehnoloģiju drošības prasībām un darbojās uz tādas operētājsistēmas bāzes, kurai kopš 2006.gada vairs netiek sniegts oficiāls atbalsts. Tāpat sistēma nebija savienojama ar citām datu bāzēm, tostarp to nevarēja pieslēgt internetam un intranetam, nebija iespējams veidot kvalitatīvas un automatizētas atskaites par debatēm, deputātu balsojumiem, reģistrāciju.

Darbs pie sistēmas pilnveidošanas tika uzsākts jau 2006.gadā un tā nodota ekspluatācijā augusta beigās. Jaunās iespējas jau veiksmīgi izmantotas Saeimas ārkārtas sesijā 20.augustā un 2009.gada rudens sesijas pirmajā sēdē 27.augustā.

Saeimas Preses dienests

ASV atvērtā koda valsts pārvalde: inovāciju galerija

Kandidējot uz ASV prezidenta amatu, Baraks Obama solīja Pārmaiņas. Stājoties amatā, kā vienu no pirmajiem (patiesībā - pašu pirmo) Obama parakstīja memorandu par caurskatāmu un atvērtu pārvaldi, par pamatu pasludinot trīs principus, kas jāievieš dzīvē - causkatāmību (Transparency), līdzdalību (Participation) un sadarbību (Collaboration).

Šiem trim principiem ASV valsts pārvaldē ir jānodrošina lielākas atskaitīšanās iespējas, efektivitāti un ekonomiskas iespējas, padarot pārvaldes datus un darbības atvērtas; jānodrošina iespējas veidot plašāku ekspertīzi valdības lēmumu pieņemšanas procesā; jānodrošina iespēja problēmu risinājumus meklēt, apvienojot dažādu valsts pārvaldes iestāžu, to darbinieku un visas sabiedrības zināšanas.

21.maijā (120 dienas pēc memoranda parakstīšanas) atbildīgās amatpersonas nāca klajā ar savu piedāvājumu, tajā skaitā ar tīmekļa vietni jaunajai iniciatīvai . Izlaidīšu stāstu par atvērtās pārvaldes rīcībpolitikas veidošanu (ar prāta vētrām, diskusijām un melnrakstu rakstīšanu internetā) - šobrīd visiem jaunumiem, iespējām un padarītajiem darbiem var sekot līdzi iniciatīvas blogā.

Šķiet, sekojot padarītajam, nozīmīgākā un interesantākā ir sadaļa "Inovāciju galerija". Šajā galerijā apkopoti valsts pārvaldes servisu spilgtākie piemēri, kur pasludinātie principi ir ieviesti dzīvē. Tās ir vairākas tīmekļa vietnes, kas radītas no jauna vai būtiski uzlabotas, lai valdības datus padarītu pieejamus, lai dotu iespēju izteikt viedokli un veidot diskusijas, kā arī īstenotu jaunus projektus.

Piemēram, viena no jaunajām iniciatvām - Data.gov , nupat atzīta arī par labāko ASV valdības web lapu. Šajā vietnē apkopoti dati no visdažādākajām ASV valsts pārvaldes iestāžu datu bāzēm par visdažādākajām nozarēm - demogrāfiskie rādītāji, vides piesārņojums, budžets, veselības rādītāji, darbaspēks, transports, zinātne... Visi dati tiek piedāvāti atkalizmantojamos formātos, tos var lejuplādēt, uz to pamata var veidot jaunas aplikācijas, veikt datu analīzi vai izmantot saviem pētījumiem. Turklāt Data.gov veidotāji aicina iedzīvotājus ziņot par citiem datiem, kas vēl būtu pievienojami, kā arī citiem ieteikumiem, kas šo tīmekļa vietni padarītu vēl noderīgāku un vērtīgāku caurskatāmai un atvērtai valsts pārvaldei.

Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jau kopš 2003. gada darbojas vietne Regulations.gov, kas savā ziņā ir līdzīga Likumi.lv. Tajā pieejami visi federālie likumi, noteikumi, normas. Iedzīvotājiem ir iespējas meklēt, lasīt, arī komentēt tiesību aktus. Šogad tīmekļa vietne, uzklausot iedzīvotāju ieteikumus un kritiku atsevišķā sadaļā Regulations.gov Exchange, tika atjaunota un papildināta ar jaunām iespējām. Nu Regulations.gov piedāvā iespēju tiešsaistē sniegt priekšlikumus sagatavošanā esošajiem tiesību aktiem, sekot diskusijām par tiem, vērtēt diskusijas - piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Ja iepriekš iedzīvotājiem, lai iesniegtu komentārus par tiesību aktiem, vajadzēja iziet caur garāku procedūru, priekšlikumus sniedzot papīra formā, tagad to var izdarīt no jebkuras vietas pasaulē ar dažu klikšķu palīdzību. Šis ir tikai viens piemērs sadaļā "Līdzdalība".

Savukārt sadaļā "Sadarbība" tapis tāds projekts kā Business.gov, kur mazie uzņēmēji tiek aicināti diskutēt un attīstīt sadarbību gan savā starpā, gan ar valdības pārstāvjiem, gan ar nozares profesionāļiem. Turklāt liels uzsvars tiek likts tieši uz valsts pārvaldes darbiniekiem, aicinot tos iesaistīties diskusijās, uzklausīt mazo uzņēmumu pārstāvjus un palīdzēt atrast tiem labāko risinājumu.

Protams, "Inovāciju galerijā" ir vēl daudzi interesanti projekti, tāpat daudzi projekti vēl tikai tiek attīstīti.

Man šķiet, ka arī Latvijā mēs būtu pelnījuši tādu Data.gov.lv, varbūt premjers varētu iztikt bez tādām rezolūcijām. Par Latvijas versiju Regulations.gov, šķiet, pat ir bijušas runas, bet tā īsti līdz realizācijai nav tikts. Žēl, bet diskusija par iespējām un paveikto citās valstīs arī būtu labs sākums.

Kāpēc valsts pārvaldē (ne)vajadzētu bloķēt pieeju sociālajiem medijiem

Pirms dažām dienām, atsaucoties uz Baltā Nama preses sekretāra Roberta Gibbsa interviju, ieinteresētie mediji ziņoja, ka Baltajā Namā darbiniekiem ir liegta iespēja izmantot Twitter pakalpojumus.

Tajā pašā laikā mediji, kas seko Baltā Nama aktivitātei sociālajos medijos norādīja, ka Baltais Nams tomēr izmanto Twitter - @BarackObama, @WhiteHouse. Kurš atjano tos? MediaITE pašā Baltajā Namā noskaidroja, ka Twitter ir pieejams noteiktiem darbiniekiem, savukārt citiem dažādu iemeslu, piemēram, drošības prasību dēļ, ir liegts. Tāds, lūk, stāsts par Balto Namu un viņu sociālo mediju stratēģiju.

Vairāk gan šajā kontekstā manu interesi piesaistīja Marka (Mark Drapeau) rakstītais par to, kāpēc valsts pārvaldē nevajadzētu bloķēt pieeju sociālajiem medijiem, balstoties kaut vai tajā pašā drošības pamatojumā. Tā kā arī Latvijas valsts pārvaldē dažviet tiek bloķēta pieeja sociālajiem medijiem, arī mūsu IT speciālistiem ir vērts ieklausīties šajos argumentos. Savukārt komunikācijas speciālisti var papildināt savu argumentu klāstu, gatavojoties kārtējai sarunai ar IT departamentu.

Pirmkārt, Marks norāda, ka bloķēšanas politika nevar ilgt mūžīgi - gribot vai negribot būs jāpiedāvā vadlīnijas par to, kādi sociālie mediji tiek lietoti, kā un kas tos lieto. Varu tikai piekrist, ka mainīsies gan pati valsts pārvalde, gan cilvēki, kas tajā strādā.

Otrkārt, atrunāšanās ar nepieciešamo drošību neiztur kritiku - bieži vien iestādē ir bloķēta pieeja Twitter un citu populāro tīmekļa vietņu domēniem. Tajā pašā laikā tie paši servisi ir pieejami caur citām adresēm (Twitter - caur TweetGrid.com, arī civciv.lv, YouTube.com caur videos.Google.com u.t.t.). Tāpat darbinieki var izmantot savus personālos datorus, viedtālruņus un visparastākos mobilos telefons, lai darba laikā piekļūtu sociālajiem medijiem. Galu galā pastāv dažādi alternatīvi servisi, kas darbojas līdzigi jau minētajiem (identi.ca, sekoman.lv u.t.t.) - vai vietējais IT speciālists bloķē pieeju arī visiem šiem kloniem? Bloķējot pieeju dažām tīmekļa vietnēm nevar risināt valsts pārvaldes IT drošības jautājumu.

Treškārt, bloķējot pieeju sociālo mediju platformām, netiek darīts nekas, lai palielinātu valsts pārvaldes efektivitāti, caurspīdīgumu vai pilsoņu līdzdalību. Protams, klīstot pa Twitter, Youtube (vai Draugiem.lv) laiku var neefektīvi notriekt. Tomēr to pašu var teikt par e-pastiem, pļāpāšanu pa telefonu un došanos uz tuvējo kafejnīcu garākā pusdienu pauzē. Tajā pašā laikā, lietojot atbildīgi, sociālie mediji var nodrošināt informāciju, aktuālās ziņas, informāciju par risinājumiem citās nozarēs un līdzīgās jomās, sadarbības partnerus, informāciju par konferencēm savā jomā, sazināties ar pilsoņiem un palīdzēt atrast īsto risinājumu.

Marks min trīs svarīgus soļus, ko valsts pārvaldē vajadzētu spert, lai būtu droši par sociālo mediju izmantošanu. Pirmais - izanalizēt dažādās tīmekļa vietnes un riskus, kas saistās ar to lietošanu. Viest skaidrību par lietošanu, dalot vietnes dažādās kategorijās (piemēram, "Nav pieejams lietošanai uz militārajiem datoriem"). Otrais - veidot atklātu, skaidru, vienotu un pieejamu politiku attiecībā uz dažādu sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē. Trešais - valsts pārvaldes darbiniekus par dažādiem sociālo mediju platformu riskiem ir jāizglīto, tāpat, kā to dara par citiem riskiem interneta vidē.

Protams, es neloloju lielas cerības, ka Latvijas valsts pārvaldē atbildīgie par IT tik drīz aizdomāsies, ka jāizglīto par riskiem, jāanalizē sociālo mediju platformas vai jāpiedāvā vadlīnijas. Tomēr ir jau arī entuziastiski un dedzīgi komunikācijas speciālisti, mājas lapu administratori un arī pa kādam IT speciālistam, kas savā šaurajā lokā un pēc tam plašākā lokā var spriest, runāt un prezentēt jaunas vajadzības, jaunas iespējas, un - jaunus riskus.

Lasiet visu Marka rakstu "The Government Blocks Twitter No It Doesn't".

Interesants skats uz valsts pārvaldi pēc 15 gadiem

Iveta Kažoka savā blogā raksta par ideālu ministriju 2015.gadā, par to, kādu viņa to vēlētos redzēt un kas šai vīzijai traucē. Arī par to, kā ministrija varētu izmantot internetu un tā piedāvātās iespējas.

Jautājumu izskatīšanas process ir pēc iespējas atklāts. Ministrijas Interneta mājaslapā ir izveidota virtuāla darba vide, kur katram uzdevumam/iniciatīvai tiek izveidots īpašs folderis. Tajā glabājas uzdevuma apraksts (piemēram, izdomāt veidus, kā uzlabot X procesa darbību reaģējot uz ziņām tādā un tādā sūdzībā, medijā u.tml.), dokumenti un ir brīvu diskusiju/jaunu dokumentu pievienošanas iespējas. Darbinieks mudina uzteikties tos, kam par attiecīgo jautājumu varētu būt interese - tas ļauj ne tikai iegūt papildus viedokļus, bet arī uzzināt par blakus problēmām, ko varētu "pie reizes" arī atrisināt. (..) Šajā Interneta vietnē līdz ar šiem folderiem uzkrājas informācija par katru funkciju, diskusiju un cilvēkiem, kas ir kompetenti attiecīgajā jautājumā. Tas nodrošina "institucionālās atmiņas" saglabāšanos darbinieki maiņas gadījumā.

Lasiet Ivetas Kažokas blogu "Ideāla ministrija 2015" portālā Politika.lv

Mazliet par IT valsts pārvaldē

Vakar Kārlis publicējis emocionālu burkšķi par valsts parvaldi un dažām IT lietām. Neskatoties uz emocionalitāti, izlasīt ir vērts!

Tātad ideja vienkārša - piekāst Microsoft, ietaupīt vismaz divus miljonus un beidzot likt kaut ko reāli darīt valsts iestāžu IT speciālistiem, kas tikai sēž savā ūķī un neļauj darbiniekiem uzinstalēt pat Firefox!

Lasiet visu rakstu te.