Viens no maniem iecienītajiem autoriem - Marks Drapeau (šobrīd valsts pārvaldes 2.0 lietas bīda kā Microsoft sabiedrības līdzdalības inovāciju direktors, starp citu) pirms kāda laika uzrakstījis jauku rakstiņu par to, kādas fāzes fenomens 'valsts pārvalde 2.0' izdzīvojis ASV.
Marka ieskatā ir trīs fāzes - pārsteiguma fāze, eksperimentu fāze un risinājumu fāze.
Sākotnēji, pārsteiguma fāzē, visas lietas ir jaunas un neparastas. Tviteris ir brīnums. Facebook platformas iespējas valsts pārvaldei - pārsteidzošas. Wiki un blogi atklājas kā darba instrumenti. Vienā brīdī pārsteigums no valsts pārvaldes iemetas arī privātajā sfērā, kur sāk pamanīt, ka daudzas lietas darbotos arī valsts pārvaldē. Ka valsts pārvalde var būt citādāka. ASV šī fāze piedzīvota 2008.gadā, nopietnākas aprises ieguvusi arī ar Baraka Obamas ienākšanu Baltajā namā.
Eksperimentu fāzē arvien jauni un jauni cilvēki iesaistās valsts pārvaldes 2.0 idejas īstenošanās. Arvien uzstājīgāk tiek runāts par atvērtu pārvaldi. Diskusijas un dažādi eksperimenti notiek ap tādiem jautājumiem kā sociālie mediji, sociālie tīkli, sociālās platformas, mākoņskaitļošana, atvērtā koda programmas, atvērtā pārvalde, mobilās tehnoloģijas, arī privātums un kiberdrošība, un tā tālāk. Saistībā ar šo valsts pārvaldē tiek ieviesti dažādi jauni amati. ASV šajā laikā rodas daudzas entuziastu kopienas, virtuālas komūnas un apvienības, kas patiešām profesionāli diskutē par atvērtību, caurskatāmību, sadarbību un kopdarbību valsts pārvaldē.
Trešajā - risinājumu fāzē, tiek analizēti eksperimentu rezultāti, tiek meklēti droši, stabili risinājumi, kas ir atbilstoši un piemēroti valsts pārvaldei. Tiek apzinātas valsts pārvaldes 2.0 iespējas, ka ne vienmēr ir bez maksas, ne vienmēr - pieejamas rokas stiepiena attālumā tiešsaistē, ne vienmēr atvērtā koda risinājumā vai kādu entuziastu vai hakeru izpildījumā. Un nav runa par to, kuram ir vairāk sekotāju tviterī vai fanu feisbukā, bet par to, cik stipra ir komūna, kā sabiedrība tiek iesaistīta, vai valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi ir labāki, pateicoties jaunajām iespējām. Šajā fāzē visdrīzāk iesaistās arī lielās kompānijas (Google, Microsoft u.c.), kas web 2.0 garā piedāvā jaunus produktus un iespējas, kas radītas tieši valsts pārvaldei.
Atgriežoties pie manis pirms pāris dienām rakstītā, man šķiet, ka Latvijā joprojām esam pirmajā fāzē - kad ik pa laikam kā pārsteigums atklājas, ka tāds tviteris, feisbuks vai Draugiem.lv var noderēt, ka ir tādi tvītapi un govcampi, un gribas visu pamēģināt, un gribas savu tviterkontu, un gribas daudz sekotāju. Es ceru, ka mēs nekur nespruksim, izdzīvosimies pa eksperimentiem, un nonāksim pie secinājumiem, un par standartu pieņemsim labas lietas. Drīz. (Lai neteiktu - tagad!)
Rāda ziņas ar etiķeti blogi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti blogi. Rādīt visas ziņas
Trīs 'valsts pārvaldes 2.0' fāzes
Posted in ASV, blogi, gov2.0, sociālie mediji, valsts pārvalde on by
Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi
Posted in ASV, blogi, gov2.0, govcamplv, idejas, IT, politiķi, reformas, sadarbība, sociālie mediji, valdība, valsts pārvalde, vēlēšanas on by
Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).
Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.
Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)
Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.
Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.
Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.
Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.
Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.
Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.
Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.
P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.
Par to, kā es piedalījos Campus Party Europe
Posted in blogi, cilvēki, idejas, projekti on by
Pagājušajā nedēļā izmantoju brīnišķīgu iespēju apmeklēt Spānijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros rīkotu pasākumu - inovāciju, zinātnes un radošuma konferenci Campus Party Europe Madridē.
Uz pasākumu devos galvenokārt profesionālas intereses vadīta - iegūt kādu jaunu ideju, kādu interesantu knifiņu vai piemēru, ko varētu izmantot arī valsts pārvaldē, dažādās iestādēs, jo pasākumā bija paredzētas gan dažādu pieredzes bagātu cilvēku uzstāšanās, gan citu valstu interneta entuziastu projektu prezentācijas. Protams, interesi raisīja arī iespēja uzzināt ko vairāk par Eiropas blogosfēru, tajā skaitā latviešu blogotājiem. Un arī iespēja vienlaikus uzmest aci Spānijas galvaspilsētai Madridei bija gana vilinoša.
Pirmkārt, par to, kas var noderēt darbam. Patiešām interesanta un iedvesmojoša bija kompānijas IDEO radošā direktora Paula Beneta prezentācija par šīs kompānijas darbiem, par to, kā viņi dizainē produktus un pakalpojumus, un kas no tā iznāk. Par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi.
Savukārt, runājot par inovācijām uzņēmumos, interesantas lietas pastāstīja Alcatel un Telefonica pārstāvji. Kā viena no tēzēm, kas man šķiet atkārtošanas vērta ir - ka klienti ir jāpadara par kompānijas faniem un atbalstītājiem. Tā, lai klienti aizstāvētu kompānijas vārdu un savu sajūsmu paustu draugiem un paziņām. Uzklausot klientus ir iespējams veidot labāku produktu, bet reizēm paši klienti nāk klajā ar piedāvājumiem par iemīļotās kompānijas jaunajiem produktiem vai produkta uzlabošanas. Te gan jābilst, ka tas ir liels izaicinājums - valsts pārvaldes klientus padarīt par tās faniem. Tomēr te es redzu, ka jēdziens "valsts pārvalde" neko neizsaka, bet ņemot iestādes atsevišķi, varbūt to vidū var atrast fanošanas vērtas. Piemēram, asinsdonoru centrs, kāda bibliotēka vai aģentūra (fanošanas vērta bija Eiropas Savienības informācijas aģentūra, viņu ES lietu bibliotēka un cilvēki, kamēr to nelikvidēja).
Vīlos Eiropas blogosfēras prezentācijā, jo prezentācijas vadītājs tikai virspusēji pieskārās aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pirms Campus Party EU pasākuma. Plašāka analīze, tendences pēc būtības un kāds insaits izpalika. Protams, laikā, kad blogo gandrīz katrs (tviterī, Dienas blogos vai Draugu dienasgrāmatā) par konkrētu blogosfēru ir samērā grūti runāt, bet varbūt tieši tā arī ir tendence (vai arī pati Eiropas blogosfēra), kuru varētu novērtēt.
Dažas interesantas lietas parādījās arī dalībnieku projektu prezentācijās. Žēl, bet savu projektu prezentēt nebija uzaicināts neviens latvietis.
Šķiet, ka tas man bija vērtīgākais no šajās trijās dienās piedāvātā. Manā ieskatā - bišķi par maz, prasījās mazliet vairāk piedāvāt saturiskos labumus. Man ļoti patiktu arī kādas mazās darba grupas vai diskusijas, kas līdzīgas barcamp formātam. Tā, lai lielo vīru prezentācijas būtu līdzsvarā ar ikdienas entuziastu dalīšanos pieredzē. Iespējams, pietiktu vien ar to, ka visu dalībnieku profili līdz ar viņu projektu aprakstiem būtu pieejami internetā sociālā tīkla formā (galu galā, reģistrējoties visa informācija tika ievietota virtuālā profilā ). Bet tas, droši vien, citā reizē.
Kas attiecas uz latviešu blogeriem, tad jāsaka, ka daži no viņiem pilnībā atbilda priekšstatam, kas man līdz šim bija izveidojies. Piemēram, kā jau man šķita, Krizdabz ir tāds normāls savējais džeks. Par dažiem man radās pilnīgi jauns priekšstats (iespējams arī tāpēc, ka no virtuālā tēlā nevarēja neko īpaši saprast), piemēram, Artūrā ļoti grūti sazīmēt virtuālo Archiju, lai arī abas versijas ir ok. Tāpat arī iepazīties ar Miku bija patiešām patīkami. Ceru, ka blogeri nepaslinkos un uzrakstīs par saviem iespaidiem un ieguvumiem Campus Party EU.
Ja par Madridi, tad jāatzīst, ka kopumā neko īpaši daudz tā mani nesajūsmināja. Bija atsevišķas detaļas, kas man patika, un ko varu ieteikt. Piemēram, Prado muzejā iesaku sameklēt Rubensa "Trīs grācijas", Goija "Apģērbto mahu" un "Kailo mahu", un arī menlo gleznu kolekciju. Bet Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia - Pikaso nodaļu. Pat neko daudz no mākslas nesaprotot, šie mākslas darbi diezgan spēcīgi uzrunāja. Patika.
Centrā iesaku atrast Migela tirdziņu - gan arhitektoniski skaists, gan jauks tirdziņš pats par sevi. Un vēl - apmeklēt Retiro parku, kur cita starpā ļoti skaista ir Kristāla ēka, kas patiesībā varētu būt ziemas dārzs.
Ja par sadzīvisko, - pati dzīvošana, atbilstoši nosaukumā ietvertajām "campus", notika savdabīgā kampusā - lielā tenisa kortā individuālās teltīs. Gandrīz kā dziesmusvētkos ar nakšņošanu sporta zālē,- vienīgi teltis palīdz saglabāt privātumu. Lai arī nebija izcili ērti, nebija arī tā, ka būtu jākapitulē un jādodas uz viesnīcu, kā to uz savu atbildību varēja darīt un darīja daži citi pasākuma dalībnieki.
Un pasākuma nagla, protams, bija Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kura dēļ ceļu mājup cauri visai Eiropai divas ar pusi diennaktis mērojām autobusā. Tas bija once in a lifetime expierinece, kas kopumā nebija tik nepanesama, kā šķita pirms tam (bet atkārtot negrasos, tas gan). Un patiešām prieks, ka pasākuma organizatori darīja visu, lai nodrošinātu mums atgriešanos mājup, un neatstāja lidostā bez kāda padoma.
Tāds lūk Spānijas prezidentūras ES pasākums.
Uz pasākumu devos galvenokārt profesionālas intereses vadīta - iegūt kādu jaunu ideju, kādu interesantu knifiņu vai piemēru, ko varētu izmantot arī valsts pārvaldē, dažādās iestādēs, jo pasākumā bija paredzētas gan dažādu pieredzes bagātu cilvēku uzstāšanās, gan citu valstu interneta entuziastu projektu prezentācijas. Protams, interesi raisīja arī iespēja uzzināt ko vairāk par Eiropas blogosfēru, tajā skaitā latviešu blogotājiem. Un arī iespēja vienlaikus uzmest aci Spānijas galvaspilsētai Madridei bija gana vilinoša.
Pirmkārt, par to, kas var noderēt darbam. Patiešām interesanta un iedvesmojoša bija kompānijas IDEO radošā direktora Paula Beneta prezentācija par šīs kompānijas darbiem, par to, kā viņi dizainē produktus un pakalpojumus, un kas no tā iznāk. Par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi.
Vīlos Eiropas blogosfēras prezentācijā, jo prezentācijas vadītājs tikai virspusēji pieskārās aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pirms Campus Party EU pasākuma. Plašāka analīze, tendences pēc būtības un kāds insaits izpalika. Protams, laikā, kad blogo gandrīz katrs (tviterī, Dienas blogos vai Draugu dienasgrāmatā) par konkrētu blogosfēru ir samērā grūti runāt, bet varbūt tieši tā arī ir tendence (vai arī pati Eiropas blogosfēra), kuru varētu novērtēt.
Dažas interesantas lietas parādījās arī dalībnieku projektu prezentācijās. Žēl, bet savu projektu prezentēt nebija uzaicināts neviens latvietis.
Šķiet, ka tas man bija vērtīgākais no šajās trijās dienās piedāvātā. Manā ieskatā - bišķi par maz, prasījās mazliet vairāk piedāvāt saturiskos labumus. Man ļoti patiktu arī kādas mazās darba grupas vai diskusijas, kas līdzīgas barcamp formātam. Tā, lai lielo vīru prezentācijas būtu līdzsvarā ar ikdienas entuziastu dalīšanos pieredzē. Iespējams, pietiktu vien ar to, ka visu dalībnieku profili līdz ar viņu projektu aprakstiem būtu pieejami internetā sociālā tīkla formā (galu galā, reģistrējoties visa informācija tika ievietota virtuālā profilā ). Bet tas, droši vien, citā reizē.
Kas attiecas uz latviešu blogeriem, tad jāsaka, ka daži no viņiem pilnībā atbilda priekšstatam, kas man līdz šim bija izveidojies. Piemēram, kā jau man šķita, Krizdabz ir tāds normāls savējais džeks. Par dažiem man radās pilnīgi jauns priekšstats (iespējams arī tāpēc, ka no virtuālā tēlā nevarēja neko īpaši saprast), piemēram, Artūrā ļoti grūti sazīmēt virtuālo Archiju, lai arī abas versijas ir ok. Tāpat arī iepazīties ar Miku bija patiešām patīkami. Ceru, ka blogeri nepaslinkos un uzrakstīs par saviem iespaidiem un ieguvumiem Campus Party EU.
Ja par Madridi, tad jāatzīst, ka kopumā neko īpaši daudz tā mani nesajūsmināja. Bija atsevišķas detaļas, kas man patika, un ko varu ieteikt. Piemēram, Prado muzejā iesaku sameklēt Rubensa "Trīs grācijas", Goija "Apģērbto mahu" un "Kailo mahu", un arī menlo gleznu kolekciju. Bet Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia - Pikaso nodaļu. Pat neko daudz no mākslas nesaprotot, šie mākslas darbi diezgan spēcīgi uzrunāja. Patika.
Centrā iesaku atrast Migela tirdziņu - gan arhitektoniski skaists, gan jauks tirdziņš pats par sevi. Un vēl - apmeklēt Retiro parku, kur cita starpā ļoti skaista ir Kristāla ēka, kas patiesībā varētu būt ziemas dārzs.
Ja par sadzīvisko, - pati dzīvošana, atbilstoši nosaukumā ietvertajām "campus", notika savdabīgā kampusā - lielā tenisa kortā individuālās teltīs. Gandrīz kā dziesmusvētkos ar nakšņošanu sporta zālē,- vienīgi teltis palīdz saglabāt privātumu. Lai arī nebija izcili ērti, nebija arī tā, ka būtu jākapitulē un jādodas uz viesnīcu, kā to uz savu atbildību varēja darīt un darīja daži citi pasākuma dalībnieki.
Un pasākuma nagla, protams, bija Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kura dēļ ceļu mājup cauri visai Eiropai divas ar pusi diennaktis mērojām autobusā. Tas bija once in a lifetime expierinece, kas kopumā nebija tik nepanesama, kā šķita pirms tam (bet atkārtot negrasos, tas gan). Un patiešām prieks, ka pasākuma organizatori darīja visu, lai nodrošinātu mums atgriešanos mājup, un neatstāja lidostā bez kāda padoma.
Tāds lūk Spānijas prezidentūras ES pasākums.
Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas
Posted in blogi, idejas, youtube, jaunumi, sociālie mediji, valsts pārvalde on by
Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".
Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).
Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.
Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).
Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.
Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).
Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.
Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).
Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.
2009. - Gov 2.0 gads, vismaz Amerikā
Posted in ASV, blogi, citāti, gov2.0, govcamplv, sabiedrība, sadarbība, sociālie mediji, tweetupgovlv, valsts pārvalde on by
Pavisam nesenajā tweetup "Valsts pārvalde 2.0", kā arī virtuālajās diskusijās pēc tā, izskanēja arī tādas domas kā "ja man sevi jāpārvalda, tad kāda jēga no valdības aparāta?", "Lai iedrošinātu (precīzāk - rosinātu!) līdzdarboties komunikācija nepalīdzēs", tāpat arī neiztrūkstošas provokācijas par to, ka ierēdņi ir visa ļaunuma sakne. Vienvārdsakot - vissirslikti.
Jāsaka, ka, piemēram, ASV, kur visas šīs lietas notiek aktīvi, dažādos līmeņos, ar milzīgu iesaistīto skaitu, joprojām uzpeld šie paši jautājumi.
Amerikānis, sociālo mediju un valsts pārvaldes 2.0 eksperts Stīvs Rediks savā blogā apkopojis galvenās atziņas par Gov2.0, kas nākušas 2009.gadā. Stīva blogā arī laika līnija ar svarīgākajiem Gov2.0 notikumiem ASV - interesanti, iedvesmojoši un rosinoši.
Ja par atziņām.
Pirmkārt, Stīvs norāda, ka Gov2.0 virza sabiedrība/ komūna - valsts iestāžu darbinieki, uzņēmumu, mediju pārstāvji. Nevis valsts pārvalde pati par sevi, bet entuziasti, kas ir "par" valsts pārvaldes 2.0 ideju. Šī komūna dalās ar pieredzi un palīdz īstenot idejas. Šo ideju darbībā var redzēt daudzos un dažādos Gov2.0 projektus visapkārt pasaulei, un viens no Latvijas klupšanas akmeņiem ir ne tikai problēmas pašā valsts pārvaldē, bet arī norobežošanās no valsts pārvaldes darbības, nevēlēšanas jebkādā veidā iesaistīties un līdzdarboties no sabiedrības puses. Ideja dibināt savu partiju nemaz nerunā pretī Gov2.0 idejai. Tieša dalība politikā ir lieliska iespēja darīt lietas!
Otrkārt, Gov2.0 nav tikai "gīkiem" - tie ir tikai stereotipi. "Vecie" sāk tvītot, "konservatīvie" - blogot, "birokrātiskie" - attīstīt mājas lapas, kurās aicina sabiedrību iesaistīties problēmu risināšanā (jā, visā "rietumu" pasaulē sabiedrība nāk talkā valsts pārvaldei pēc savas labas gribas!). Valsts pārvaldē nestrādā tikai sausiņi, vecas mēbeles, čības, uzblīduši birokrāti, bet arī entuziastiski, jauni, ieinteresēti, pieredzējuši cilvēki, kuriem rūp.
Treškārt, sociālie mediji nav tikai par sociālo tīklošanos, nav par pliku komunicēšanu internetā, bet ir par caurskatāmību, darbinieku iesaistīšanos, par jaunu tehnoloģiju izmantošanu un sadarbību. Valsts pārvaldes visos līmeņos uzsāktie un īstenotie projekti maina valsts pārvaldes darbību kopumā ("sistēma jāgrauj no iekšienes"). Es aicinu sākt ar diskusiju, lai pievērstu uzmanību, lai savāktu kopā cilvēkus, kas var darīt, lai izvilktu dienasgaismā jau īstenotus projektus un - kopīgi darbojoties, īstenotu jaunus projektus.
Ceturtkārt, Gov2.0 nav tikai par "taureņiem vēderā", cik viss ir forši, - pastāv dažādi ierobežojumi, izaicinājumi, riski, un arī par tiem ir jādiskutē. Piemēram, neticība, noliegums un vienaldzība no iesaistītajiem, ja runājam par jaunu lietu sākšanu.
Piektkārt, Gov2.0 ir par misiju un virzīšanos uz mērķi. Tāpat kā biznesā, arī valsts pārvaldē ir savi mērķi - izglītot, informēt, palielināt efektivitāti u.tml. Tā nav komunikācija un rosība pašas par sevi - un arī Latvijā iestādēm šie mērķi skaidri jānosprauž.
Šīs ir dažas atziņas pēc pirmā valsts pārvaldes 2.0 gada ASV - joprojām ar daudziem nezināmajiem, pārmaiņām, kļūdām un iespējām. Latvijā šis pirmais gads vēl nav ne sācies, tāpēc mēs katrs - valsts pārvaldē, uzņēmumos, organizācijās un pavisam privāti, varam diskutēt, mēģināt, darīt, skatīties, kas sanāk, vai arī nostāties pozā un mētāties ar provocējošiem saukļiem.
Divi raksti par Latvijas valsts pārvaldi internetā
Posted in blogi, citāti, youtube, mediji, twitter on by
Delfi.lv: Valsts komunicēs ar tautu sociālajos tīklos internetā
Virkne valsts pārvaldes iestāžu saikni ar sabiedrību ir sākušās stiprināt sociālajos tīklos internetā twitter.com, youtube.com un citos, kā arī veidojot savus blogus. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Aile portālam "Delfi" stāsta, ka šāds, visaptverošāks saziņas veids ar sabiedrību, jau agrāk kā viens no vairākiem punktiem bijis oficiāli apstiprināts valdībā. Šobrīd tiek aktīvi realizēts agrāk pieņemts plāns.
Jy.lv: Par to valsti, kas komunicē ar tautu sociālajos tīklos
Un te nāk sociālie mediji. Atnāk Twitteris, atnāk Youtube, atnāk blogi. Pirmkārt mēs daudz vairāk uzzinām, kas tad īsti notiek otrā pusē. Otrkārt mēs mazliet vairāk sajūtam, ka arī otrā pusē ir tikai cilvēki. Treškārt visos šajos mēdijos ir maģiskā podziņa "komentēt". Ar tās palīdzību mēs visi varam izteikt savu viedokli. Protams, muļķīgi iedomāties, ka tagad mainīs likumu, tikai tāpēc, ka es ieburkšķēju komentāru, bet tas ļauj arī viņiem tieši un vienkārši uzzināt tautas viedokli. Ceturtkārt tā ir daļa no PR kampaņas ar kuru "valsts" veido savu tēlu. Un nesakiet, ka tās ir muļķības. Ok, pa lielam tas pie mums joprojām notiek galīgi šķībi (īpaši skarbi vārdi jāvelta Zatlera un Dombrovska PR komandai, kas neprot valsts vadītājus pienācīgi pasniegt un radīt tiem vadoņa tēlu), bet ari viņi vēl tikai apgūst šo veidu.
Saskaitāmies: Latvijas valsts pārvalde sociālajos medijos
Posted in blogi, flickr, gov2.0, govcamplv, youtube, twitter on by
Tā kā pēdējās dienās Twitterī ir saradies tik daudz jaunu valsts pārvaldes iestāžu kontu, laikam ir pēdējais laiks saskaitīties, lai var sekot līdzi tam, kas notiek sociālajos medijos/ platformās Latvijā.
Kamēr govcamps ar diskusijām un vērtējumiem vēl tikai plānojas, tikai īsumā uzskaitīšu:
Twitter (mikroblogošana)
Ministru kabinets/ Valsts kanceleja http://twitter.com/brivibas36
Iekšlietu ministrija http://twitter.com/iem_gov_lv
Tieslietu ministrija http://twitter.com/Tieslietas
Tiesu administrācija http://twitter.com/tiesuadm
Vides ministrija http://twitter.com/Vides_info
Finanšu ministrija http://twitter.com/finmin
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra http://twitter.com/LIAALatvija
Latvijas Institūts http://twitter.com/LatviaInstitute
Latvija 2030 http://twitter.com/Latvija2030
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija http://twitter.com/RAPLMs
Saeima http://twitter.com/Jekaba11
Rīgas pašvaldības policija http://twitter.com/RigasPP
Uzņēmumu reģistrs http://twitter.com/uznemumureg
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra http://twitter.com/siltinam
Startēģiskās analīzes komisija http://twitter.com/StrategyLV
„Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortāls www.likumi.lv http://twitter.com/likumi
„Latvijas Vēstneša” portāls par likumu un valsti Lv.lv http://twitter.com/portals_
„Jurista Vārds”, nedēļas žurnāls tiesiskai domai un praksei (www.juristavards.lv) http://twitter.com/Jurista_
Labklājības ministrija http://twitter.com/Lab_min
Latvijas Banka http://twitter.com/latvijasbanka
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis http://twitter.com/VDombrovskis
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece http://twitter.com/lindamurniece
Ekonomikas ministrs Artis Kampars http://twitter.com/artiskampars
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce http://twitter.com/j_puce
Blogi
Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata http://www.piedaliesreforma.blogspot.com
Ārlietu dienests Latvijas eksportam http://www.db.lv/Default2.aspx?Blog=196c29bc-dd1d-4f99-bf6a-da7d820cbc1e
Valsts asinsdonoru centra blogs http://www.asinsdonors.blogspot.com/
Ministru prezidenta Valda Dombrovska blogs http://www.valdisdombrovskis.lv
Aizsardzības ministra Imanta Lieģa blogs http://www.diena.lv/lat/politics/blog/imants-liegis
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece http://www.diena.lv/lat/politics/blog/linda_muurniece
Youtube (video)
Latvijas valsts pārvaldes video http://www.youtube.com/user/latviavideo
Valsts kanceleja http://www.youtube.com/user/valstskanceleja
Ārlietu ministrija http://www.youtube.com/user/latvianmfa
Latvijas Valsts meži/ Mammadaba http://www.youtube.com/user/Meistarklase
Rīgas pašvaldības policija http://www.youtube.com/user/RigasPP
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra http://www.youtube.com/user/dziesmusvetki2008, http://www.youtube.com/user/Songcelebration
Saeima http://www.youtube.com/user/SaeimaSAB
Latvijas Banka http://www.youtube.com/user/latvijasbanka
Flickr (foto)
Valsts kanceleja http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/
Ārlietu ministrija http://www.flickr.com/photos/latvianmfa/
Saeima http://www.flickr.com/photos/saeima
Ziņojiet, ja ir vēl!
Kamēr govcamps ar diskusijām un vērtējumiem vēl tikai plānojas, tikai īsumā uzskaitīšu:
Twitter (mikroblogošana)
Ministru kabinets/ Valsts kanceleja http://twitter.com/brivibas36
Iekšlietu ministrija http://twitter.com/iem_gov_lv
Tieslietu ministrija http://twitter.com/Tieslietas
Tiesu administrācija http://twitter.com/tiesuadm
Vides ministrija http://twitter.com/Vides_info
Finanšu ministrija http://twitter.com/finmin
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra http://twitter.com/LIAALatvija
Latvijas Institūts http://twitter.com/LatviaInstitute
Latvija 2030 http://twitter.com/Latvija2030
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija http://twitter.com/RAPLMs
Saeima http://twitter.com/Jekaba11
Rīgas pašvaldības policija http://twitter.com/RigasPP
Uzņēmumu reģistrs http://twitter.com/uznemumureg
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra http://twitter.com/siltinam
Startēģiskās analīzes komisija http://twitter.com/StrategyLV
„Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortāls www.likumi.lv http://twitter.com/likumi
„Latvijas Vēstneša” portāls par likumu un valsti Lv.lv http://twitter.com/portals_
„Jurista Vārds”, nedēļas žurnāls tiesiskai domai un praksei (www.juristavards.lv) http://twitter.com/Jurista_
Labklājības ministrija http://twitter.com/Lab_min
Latvijas Banka http://twitter.com/latvijasbanka
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis http://twitter.com/VDombrovskis
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece http://twitter.com/lindamurniece
Ekonomikas ministrs Artis Kampars http://twitter.com/artiskampars
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce http://twitter.com/j_puce
Blogi
Valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata http://www.piedaliesreforma.blogspot.com
Ārlietu dienests Latvijas eksportam http://www.db.lv/Default2.aspx?Blog=196c29bc-dd1d-4f99-bf6a-da7d820cbc1e
Valsts asinsdonoru centra blogs http://www.asinsdonors.blogspot.com/
Ministru prezidenta Valda Dombrovska blogs http://www.valdisdombrovskis.lv
Aizsardzības ministra Imanta Lieģa blogs http://www.diena.lv/lat/politics/blog/imants-liegis
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece http://www.diena.lv/lat/politics/blog/linda_muurniece
Youtube (video)
Latvijas valsts pārvaldes video http://www.youtube.com/user/latviavideo
Valsts kanceleja http://www.youtube.com/user/valstskanceleja
Ārlietu ministrija http://www.youtube.com/user/latvianmfa
Latvijas Valsts meži/ Mammadaba http://www.youtube.com/user/Meistarklase
Rīgas pašvaldības policija http://www.youtube.com/user/RigasPP
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra http://www.youtube.com/user/dziesmusvetki2008, http://www.youtube.com/user/Songcelebration
Saeima http://www.youtube.com/user/SaeimaSAB
Latvijas Banka http://www.youtube.com/user/latvijasbanka
Flickr (foto)
Valsts kanceleja http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/
Ārlietu ministrija http://www.flickr.com/photos/latvianmfa/
Saeima http://www.flickr.com/photos/saeima
Ziņojiet, ja ir vēl!
Google komplekts valsts pārvaldei
Posted in blogi, google, gov2.0, IT, valsts pārvalde on by
Tomēr šoreiz ne par saturu. Par formu. Lai izveidotu blogu, izmantoti Google korporācijas produkti - Blogger, Google Documents, Picasa, Google Analytics. Ar visiem saviem plusiem (savietojamība, bezmaksas..) un mīnusiem (pietrūkst funkciju, elastības, piemērojamības dažās lietās..).
Acīmredzot tendence valsts pārvaldē izmantot Google produktus kļūst tik populāra, ka pats Google ir gatavs iepakot un pasniegt interesējošo produktu līdzņemšanai. Vakar, 15.septembrī, Google savā sabiedriskās politikas blogā iepazīstināja ar Google for Public Sector (Google valsts pārvaldei) komplektu.
This site is a guide to the tools and best practices that can help you reach, communicate and engage with your community. Most of these tools are free, so they can also help you do more with less.
Google piedāvā savus rīkus, kurus var izmantot, lai paaugstinātu sabiedrības zināšanas un iesaisti, vērotu interneta resursus un uzlabotu pārvaldes darbu elektroniskajā un interneta vidē (kartes, video, statistika, blogi, forumi, dokumenti utt). Vietnei pievienotas arī atbilstošas ziņas un video.
Šī ir viena iespēja jebkuram valsts pārvaldes pārstāvim (droši vien visaktuālāk IT, sabiedrisko attiecību, personāla speciālistiem un cilvēkiem, kas sadarbojas ar NVO, ) papētīt, kāds ir piedāvājums un ko var reāli izmantot nekavējoties, lai uzlabotu savstarpējo komunikāciju, darbu un saziņu ar sabiedrību. Protams, jāsagatavojas arī sarunai par visiem drošības, savietojamības ar esošajām sistēmām, esošās prakses, pieredzes un tehniskajiem jautājumiem,
Par Panorāmu un 7guru
Posted in 7guru, blogi, youtube, mediji, Panorāma, twitter on by
Pēdējās dienās šie divi mediji ir darījuši lietas, kas pievērsušas manu uzmanību. Turklāt, ja Panorāmas veikums man liek priecāties, tad 7guru nepatīk gan.
Par Panorāmu. Jau ilgāku laiku Panorāma un tās žurnālisti aktīvi darbojas Twitterī - izmet āķus par paredzētajiem sižetiem, meklē un veido sižetus, kuru idejas radušās Twitterī, pieņem jautājumus intervijām ar amatpersonām, stāsta par aizkulisēm un vienkārši tusē. 10.augustā Panorāma atklājusi savu Youtube kontu, kurā ievieto žurnālistu veidotās reportāžas. Tāpat LTV Ziņu dienests izveidojis Panorāmas blogu, kurā jau ir pāris saturīgi ieraksti.
Ir varbūt daudzi iemesli, kāpēc Latvijā interneta iespējas līdz šim nav īsti novērtētas (bieži var dzirdēt tādas atrunas kā - Latvijas tirgus ir ļoti maz, internetu lietotāju skaits ir nepietiekošs, cilvēkiem nav laiks/prasmes/interese tik daudz uzturēties interneta vidē utt), bet ir prieks, ka beidzot viens ziņu dienests ir sekojis daudzu pasaules mediju praksei. Protams, ka ir vēl daudz ko mācīties un augt, bet visa darbošanās mani iepriecina un liek, hmm, cienīt (ja tā var teikt) Panorāmas komandu.
Par 7guru. Tas piliens, kuru varētu saukt par pēdējo, ir portāla piedāvājums ziņu arhīvu aplūkot par maksu. Maksas arhīvā "tiek apkopota informācija no sadaļām 7GURU pēta, 7GURU intervijas un Case study". Tas, kas mani tracina, ir drausmīgi maza pievienotā vērtība - gan ziņām, gan tā saucamajiem case study, intervijām un pētījumiem. Tas varētu būt saprotams, ja šis saturs būtu unikāls, portāla veidots un vērtīgs bez gala. Tomēr ziņu lentē tiek pārpublicētas preses relīzes, no ārzemju portāliem tulkoti gabaliņi un pārpublicējumi no citiem Lv resursiem. Case study ir tāpat no citiem resursiem tulkots, daži raksti izklausās pašu aģentūru sagatavoti, un portāla pievienotā vērtība tikpat kā nav manāma. Tā saucamie pētījumi ir kopā samesti dažādu ekspertu citāti, bez analīzes vai skaidrojuma - kāpēc šie vai citi eksperti uzrunāti.
Un nav jau tā, ka es man nepatīk pati portāla ideja, bet man prasīties prasās profesionālāka pieeja, pievienotā vērtība un oriģināls saturs, lai es to iztvertu par nopietnu palīgu profesionālajai darbībai. Tur būtu jābūt vēl kādai rozīnītei, lai es pirktu šo saturu pēc tam, kad tas nokļuvis arhīvā.
Tā uzreiz es varu minēt tikai vienu gadījumu, kad ar interesi lasīju 7guru rakstīto - par Ērika Stendzenieka atklāsmēm saistībā ar LPP/LC vēlēšanu kampaņu. Tas arī viss.
Un man nešķiet, ka latiņa ir jānolaiž tkai tāpēc, ka šāda veida portālu Latvijā nav daudz. Vai, ka portālam nepietiek kapacitātes. Lai piepildītu portāla nosprausto mērķi - "Paaugstināt PR, reklāmas un mārketinga nozaru reputāciju" - pavirša attieksme pret portāla saturu nav laba prakse.
Protams, tas ir mans viens ļoti maziņš viedoklis, kas nestāv pretī visiem tiem "esošajiem, topošajiem PR, mārketinga, reklāmas un mediju speciālistiem", kam portāls ir būtisks informācijas avots. Mans informācijas avots tomēr būs mashable un Zigurds Zaķis, un citi lielāki un mazāki blogi un portāli, kas informē, iedvesmo, pamāca un piedāvā viedokli.
Lūk.
Par Panorāmu. Jau ilgāku laiku Panorāma un tās žurnālisti aktīvi darbojas Twitterī - izmet āķus par paredzētajiem sižetiem, meklē un veido sižetus, kuru idejas radušās Twitterī, pieņem jautājumus intervijām ar amatpersonām, stāsta par aizkulisēm un vienkārši tusē. 10.augustā Panorāma atklājusi savu Youtube kontu, kurā ievieto žurnālistu veidotās reportāžas. Tāpat LTV Ziņu dienests izveidojis Panorāmas blogu, kurā jau ir pāris saturīgi ieraksti.
Ir varbūt daudzi iemesli, kāpēc Latvijā interneta iespējas līdz šim nav īsti novērtētas (bieži var dzirdēt tādas atrunas kā - Latvijas tirgus ir ļoti maz, internetu lietotāju skaits ir nepietiekošs, cilvēkiem nav laiks/prasmes/interese tik daudz uzturēties interneta vidē utt), bet ir prieks, ka beidzot viens ziņu dienests ir sekojis daudzu pasaules mediju praksei. Protams, ka ir vēl daudz ko mācīties un augt, bet visa darbošanās mani iepriecina un liek, hmm, cienīt (ja tā var teikt) Panorāmas komandu.
Par 7guru. Tas piliens, kuru varētu saukt par pēdējo, ir portāla piedāvājums ziņu arhīvu aplūkot par maksu. Maksas arhīvā "tiek apkopota informācija no sadaļām 7GURU pēta, 7GURU intervijas un Case study". Tas, kas mani tracina, ir drausmīgi maza pievienotā vērtība - gan ziņām, gan tā saucamajiem case study, intervijām un pētījumiem. Tas varētu būt saprotams, ja šis saturs būtu unikāls, portāla veidots un vērtīgs bez gala. Tomēr ziņu lentē tiek pārpublicētas preses relīzes, no ārzemju portāliem tulkoti gabaliņi un pārpublicējumi no citiem Lv resursiem. Case study ir tāpat no citiem resursiem tulkots, daži raksti izklausās pašu aģentūru sagatavoti, un portāla pievienotā vērtība tikpat kā nav manāma. Tā saucamie pētījumi ir kopā samesti dažādu ekspertu citāti, bez analīzes vai skaidrojuma - kāpēc šie vai citi eksperti uzrunāti.
Un nav jau tā, ka es man nepatīk pati portāla ideja, bet man prasīties prasās profesionālāka pieeja, pievienotā vērtība un oriģināls saturs, lai es to iztvertu par nopietnu palīgu profesionālajai darbībai. Tur būtu jābūt vēl kādai rozīnītei, lai es pirktu šo saturu pēc tam, kad tas nokļuvis arhīvā.
Tā uzreiz es varu minēt tikai vienu gadījumu, kad ar interesi lasīju 7guru rakstīto - par Ērika Stendzenieka atklāsmēm saistībā ar LPP/LC vēlēšanu kampaņu. Tas arī viss.
Un man nešķiet, ka latiņa ir jānolaiž tkai tāpēc, ka šāda veida portālu Latvijā nav daudz. Vai, ka portālam nepietiek kapacitātes. Lai piepildītu portāla nosprausto mērķi - "Paaugstināt PR, reklāmas un mārketinga nozaru reputāciju" - pavirša attieksme pret portāla saturu nav laba prakse.
Protams, tas ir mans viens ļoti maziņš viedoklis, kas nestāv pretī visiem tiem "esošajiem, topošajiem PR, mārketinga, reklāmas un mediju speciālistiem", kam portāls ir būtisks informācijas avots. Mans informācijas avots tomēr būs mashable un Zigurds Zaķis, un citi lielāki un mazāki blogi un portāli, kas informē, iedvesmo, pamāca un piedāvā viedokli.
Lūk.
Par blogiem un ministriem
Posted in blogi, ministrs, ministru prezidents, valdība on by
Pirms pāris dienām lasīju, ka aizsardzības ministrs Imants Lieģis izveidojis blogu. Uzreiz prātā piemetu ministru blogus, kas veidoti līdz šim.
Šķiet, viens no pirmajiem ministriem savu it kā blogu 2008.gada sākumā atvēra nu jau bijušais un bēdīgi slavenais sabiedrības integrācijas ministrs Oskars Kastēns. It kā blogs, jo vienīgie abi divi blogi kā no kāda bukleta norakstīti.
Daudz labāks mēģinājums izdevies arī nu jau bijušajam (un arī bēdīgi slavenajam) zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Viņam gan, diemžēl, arī dažas runas un uzrunas iekļautas, bet uz beigām itin cilvēciski un par tēmu bloga ieraksti.
Jau pieminētajam aizsardzības ministram Lieģim šobrīd tapis vien viens ieraksts, un cenšnās ir jūtama. Vienīgi - vai nav pārcenties? Šis ieraksts pārpublicēts arī Dienā, NRA, Apollo, kas vairāk tā kā velk uz ierasto viedokļrakstu, nevis blogu. Un nosaukt viedokļrakstu par blogu, jo tas ir moderni, tomēr nav modreni.Nu ok, dzīvosim - redzēsim, varbūt tas tikai tāds sākums, kur atsperties.
Viens interesants gadījums ir pašreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska mājas lapa, ko viņš (vai viņa komanda) nosaucis par blogu. Interesants, jo faktiski bloga vietā ir preses ziņas, publikācijas, fotogrāfijas un dažādas saites. Tomēr tajā pašā laikā arī iknedēļas video komentārs, kas ir patiešām svaigs un personīgs veids, kā valdības vadītājs uzrunā sabiedrību. Interesants arī tāpēc, ka šī mājas lapa ar visu, ko tur var iegūt, netiek nekur reklamēta, demonstrēta, promotēta utt. Video komentārus faktiski noskatās ap 50 skatītājiem, jautājumu atbilžu sadaļa, kurai vajadzētu gāzties apkārt no pieprasījumiem, skumīgi prezentē vienu vienīgu jautājumu/ atbildi. Lai arī komentāru pie rakstiem ir maz, neviena atbilde uz tiem nav pievienota.
Man prieks, ka ir ministri, kas atbalsta un tiecas izmantot jaunos medijus, es redzu patiešām labu ieinteresētību izmantot iespējas (Dombrovska mājas lapa ir labs piemērs), bet viņiem un viņu atbalsta cilvēkiem ir jāmācās ne tikai ķeksīša pēc darīt, bet darīt, lai reāli sasniegtu cilvēlus, lai reāli ar viņiem sarunātos, skaidrotu, atbildētu. Šis ir viens labs veids kā paskaidrot lēmumus, padarīt personisku saziņu, kā arī mēģinātu cīnīties par uzticības atgūšanu.
Šķiet, viens no pirmajiem ministriem savu it kā blogu 2008.gada sākumā atvēra nu jau bijušais un bēdīgi slavenais sabiedrības integrācijas ministrs Oskars Kastēns. It kā blogs, jo vienīgie abi divi blogi kā no kāda bukleta norakstīti.
Daudz labāks mēģinājums izdevies arī nu jau bijušajam (un arī bēdīgi slavenajam) zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Viņam gan, diemžēl, arī dažas runas un uzrunas iekļautas, bet uz beigām itin cilvēciski un par tēmu bloga ieraksti.
Jau pieminētajam aizsardzības ministram Lieģim šobrīd tapis vien viens ieraksts, un cenšnās ir jūtama. Vienīgi - vai nav pārcenties? Šis ieraksts pārpublicēts arī Dienā, NRA, Apollo, kas vairāk tā kā velk uz ierasto viedokļrakstu, nevis blogu. Un nosaukt viedokļrakstu par blogu, jo tas ir moderni, tomēr nav modreni.Nu ok, dzīvosim - redzēsim, varbūt tas tikai tāds sākums, kur atsperties.
Viens interesants gadījums ir pašreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska mājas lapa, ko viņš (vai viņa komanda) nosaucis par blogu. Interesants, jo faktiski bloga vietā ir preses ziņas, publikācijas, fotogrāfijas un dažādas saites. Tomēr tajā pašā laikā arī iknedēļas video komentārs, kas ir patiešām svaigs un personīgs veids, kā valdības vadītājs uzrunā sabiedrību. Interesants arī tāpēc, ka šī mājas lapa ar visu, ko tur var iegūt, netiek nekur reklamēta, demonstrēta, promotēta utt. Video komentārus faktiski noskatās ap 50 skatītājiem, jautājumu atbilžu sadaļa, kurai vajadzētu gāzties apkārt no pieprasījumiem, skumīgi prezentē vienu vienīgu jautājumu/ atbildi. Lai arī komentāru pie rakstiem ir maz, neviena atbilde uz tiem nav pievienota.
Man prieks, ka ir ministri, kas atbalsta un tiecas izmantot jaunos medijus, es redzu patiešām labu ieinteresētību izmantot iespējas (Dombrovska mājas lapa ir labs piemērs), bet viņiem un viņu atbalsta cilvēkiem ir jāmācās ne tikai ķeksīša pēc darīt, bet darīt, lai reāli sasniegtu cilvēlus, lai reāli ar viņiem sarunātos, skaidrotu, atbildētu. Šis ir viens labs veids kā paskaidrot lēmumus, padarīt personisku saziņu, kā arī mēģinātu cīnīties par uzticības atgūšanu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
