Lielbritānijā lielā ICT projektu inventarizācija

"Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem", saka Edmunds Sprūdžs par Latvijas valsts pārvaldes IT projektiem. Iespējams, mums būtu jāuztaisa tāda projektu inventarizācija, kādu, taupības režīma diktētu, plāno veikt Lielbritānijā.

Kā ziņo CIO* John Suffolk, jaunā Lielbritānijas valdība uzsākusi vairākas iniciatīvas saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem. Pirmkārt, ir noteikts moratorijs jaunu IKT projektu uzsākšanai - noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes, aģentūras, visi departamenti un citas institūcijas nedrīkst bez saskaņošanas ar Valsts kasi parakstīt jaunus līgumus, grozīt vai pagarināt līgumus, ja tie ir vairāk nekā vienu miljonu mārciņu vērti.

Tāpat ir uzsākta esošo IKT projektu revīzija, kuras mērķis ir pārskatīt vismaz 80% projektu, kuru pamatā ir kāds IKT risinājums. Projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus mārciņas, izskatīs īpaša darba grupa, bet projektus, kuru izmaksas ir mazākas, būs jāizskata pašām iestādēm, kas tos īsteno. Iestādēm jāizvērtē, vai projekts ir būtisks un atbilst valdības prioritātēm, vai tas iekļaujas paredzētajos laika un budžeta rāmjos, vai projektus nav iespējams īstenot efektīvāk (apvienojot ar citiem vai sašaurinot prasības). Pēc projektu revīzijas, rezultātus pārskatīs CIO komanda, vērtējot papildus - kādā veidā visu IKT saimniecību padarīt efektīvāku.

Paredzams, ka būs jāiziet pārrunu fāze ar pakalpojumu sniedzējiem, lai vienotos par iespējām pārtraukt, mainīt vai samazināt projektu apjomus. Paredzams, ka pēc revīzijas tiks slēgti un mainīti projekti, tiks atlaisti darbinieki, un slēgti vai mainīti pavadošie līgumi.

Protams, tiek paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, tādiem projektiem, kā Olimpiskās spēles (kas notiks Londonā 2012. gadā), projektiem, kur būtu nopietni zaudējumi, projekti, kur tiktu pārtraukta pakalpojumu nodrošināšana un tamlīdzīgi.

Lūk tāda Lielbritānijas IKT projektu zoodārza inventarizācija. Redzēs, kā tas īstenosies, bet izskatās, ka briti ar lielu apņemšanos un pašpārliecību ir pieņēmuši izaicinājumu, ko visai Eiropai metusi finanšu krīze.

*Chief Information Officer

Kā veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību?

Par šo jautājumu valsts pārvaldes komunikācijas cilvēkus Apvienotājā Karalistē aicina debatēt Centrālā informācijas aģentūra (Central Office of Information jeb COI)*. Tā decembra sākumā publicējusi ziņojumu "Communications and behaviour change" ("Komunikācija un uzvedības izmaiņas"), kurā autori analizējuši dažādus uzvedības modeļus, uzvedības (biheiviorālās) teorijas, uzvedību ietekmējošos faktorus, kā arī pētījuši, kā uzvedības teorijas var tikt izmantotas plānojot, īstenojot un vērtējot komunikāciju. Ziņojumā tiek piedāvāts piecu soļu plāns, kuru izmantot, veidojot komunikācijas kampaņas. Tas viss tiek skaidrots un ielikts gan teorētiskos rāmjos, gan uzskatāmi rādīts ar piemēriem un paskaidrojumiem no reālās dzīves.

Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?

Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.

Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.

*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...

Behaviour Change Guidelines