Rāda ziņas ar etiķeti idejas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti idejas. Rādīt visas ziņas

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.

Par labāku dizainu Amerikas valsts pārvaldē

Skaisti, skaisti, skaisti! Neko citu es nevaru izdomāt pateikt par Sunlight Foundation rīkotā konkursa "The Design for America" rezultātiem. Brīnišķīgas idejas valsts pārvaldes interneta vietnēm, skaidrojošas infografikas, vizualizācijas un piedāvājumi pārveidot pakalpojumu dizainu -- tas viss nācis no dizaineriem, māksliniekiem, ciparu vizualizācijas virtuoziem un vienkārši talantīgiem entuziastiem ar mērķi parādīt valsts pārvaldi no cita leņķa, un atklāt jaunus veidus, kā valdība var sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

10 nedēļu laikā (no 8.marta un līdz 17.maijam) visi interesenti iesniedza savus projektus un vizualizācijas par trīs tēmām - datu vizualizācija, procesu caurskatāmība un valsts pārvaldes redizains. Katrai no tēmām bija izvirzītas arī apakštēmas (kopumā astoņas), un konkursa laikā tika saņemti 72 pieteikumi labākam dizainam Amerikas valsts pārvaldei.

Pirms dažām dienām tika publicēti konkursa uzvarētāji, kuru darbus iesaku apskatīt arī es.

Best Redesign of a Government Website:
A Good Company - IRS.gov Redesign (Ieņēmumu dienesta mājaslapa)
Šajā kategorijā iesaku aplūkot arī piedāvājumu sociālās apdrošināšanas administrācijas un nodarbinātības institūcijas mājas lapu pārveidei

Best Illustration of How a Bill Becomes a Law:
Mike Wirth & Dr. Suzanne Cooper Guasco - How Our Laws Are Made


Best Illustration of the Legislative Process:
Mark S. Luckie - US Senate Floor Procedures (Šis ir labs - par to, kā strādā ASV Senāts)

Best Visualization of Community Health Data:
Forum One - County Sin Rankings (Šis ir brīnišķīgs!)


Best Use of Sunlight Data:
Nick Jonas - Cool Kids at the White House
-and-
Matt McKenna - WhoPaidThem (Kas ir politiķu sponsori? Kuri lobiji tērējuši visvairāk?)

Best Use of USASpending.gov Data:
Clay Broga - Is Washington Bankrupting America?
-and-
Pitch Interactive - Government Spending v. Media Coverage


Best Use of Recovery.gov Data:
Iowa State U., Dept. of Statistics - Making a Full Recovery

Best Redesign of a Government Form:
Davvi - US Passport Application



Es esmu patiešām lielā sajūsmā par šādu iniciatīvu, un spēju vien apbrīnot un apskaust amerikāņus par aktīviem uzņēmējiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas šādām lietām pievērš uzmanību un velta savu laiku. Domāju, ka es pati arvien biežāk runāšu un uzrunāšu kolēģus par to, ka mums valsts pārvaldē būtu jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu dizainam. Un arī dizaina domāšanai tā pamatā.

Varu tikai piebilst, ka Latvijā mani no tiesas priecē Jurģa centieni vizualizējot Latvijas valsts pārvaldes datus bogā Ciparu nieze. Ceru, ka tuvākajā laikā atkal varēsim ieraudzīt kādu infografiku vai vizualizāciju.

Bet pagaidām - smeļamies iedvesmu no amerikāņiem!

Hāgā diskutēs par policijas vizuālo tēlu Eiropā

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstīm ir daudzas lietas, darbi un ieceres, kas tās vieno, ar vizuālo tēlu nav tik vienkārši. Piemēram, policija - visās valstīs tai ir viena misija, tā pilda līdzīgas funkcijas un arī valstu starpā notiek sadarbība dažādos jautājumos. Tomēr vizuāli katrā valstī mēs redzam pat krasi atšķirīgu pieeju policijas vizuālajam tēlam. Piemēram, itāļiem ir sportīgs haizivīgs lamborgīni, kamēr nīderlandiešiem - samērā neitrāls sarkani-zili strīpots auto.

Domājot par valsts pārvaldes dizainu, par dizainu Eiropas Savienībā un policijas spēkiem, Hāgas dizaina aģentūra Ontwerpwerk un Berlīnes aģentūra Fuenfwerken rosinājuši diskusiju par to, kā Eiropas Savienībā izskatās policijas automašīnas - vai tām vajadzētu izskatīties līdzīgi? vai uz tām būtu jābūt ES simbolikai? kā automašīnu vizuālo tēlu veidot vienlaikus autoritatīvu un pieejamu?

Dizaineri ir gatavi gan diskutēt ar valdību pārstāvjiem, gan piedāvāt savu redzējumu un dizaina paraugus.

Vienlaikus Hāgā paredzēta arī Eiropas Savienības valstu policijas automašīnu parāde, kā arī formastērpu un cepuru izstāde. Vairāk par izstādi un diskusiju var uzzināt šeit.

Būtu interesanti uzzināt par to, kurš ir dizainējis Latvijas policijas automašīnas. Bet pagaidām - turam īkšķus par to, lai arī Latvijas policija pieteiktos parādei :) Un vēl - kamēr mēs gaidām un viņi domā, iesaku noskatīties šo lielisko britu raidījuma Top Gear sižetiņu par dizaineri, kas radījusi Lielbritānijas lielceļu zīmes.

Par dizainu valsts pārvaldē

Bieži vien, kad ir runa par valsts pārvaldi, mēs domājam "birokrātija" "likumi" "robežas" "neefektīvs" "pelēks" "neinteresants" "politiķi" "viņi" un tml. Vismaz, brīdī, kad es pieminu valsts pārvaldi vienalga kādā savienojumā, cilvēku reakcijas bieži vien ietver minētos vārdus. Un šādā sarunā nav vienkārši sarunu ievirzīt tā, lai runātu par "iespējām" "attīstību" "skaistumu" "ērtībām". Tomēr, tomēr citur pasaulē arvien vairāk sarunas, kurās aizskarta valsts pārvaldes, valdības, pārvaldības tēma, notiek par to, ka to var "skaistāk" "efektīvāk" "ērtāk", un noteikti par to, "kā".

Viena daļa no šīm sarunām ir par valsts pārvaldes un tās pakalpojumu dizainu. Pēdējā laikā atkal un atkal manā redzeslokā parādās dizaina tēma valsts pārvaldē. Arī tepat Latvijā. Piemēram, viens citāts, ko izlasīju pirmajā žurnālā ir.lv. Arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte saka:

 Piemēram, Panorāmā jau kuro reizi stāstīja par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm. Var jau pieņemt, ka tie ir medicīnas jautājumi, bet es šeit redzu ļoti aktuālu dizaina problēmu: kā tiek komunicēta šī bezmaksas pārbaude, kas ir ārkārtīgi nozīmīga vēža profilaksē. Vai tu saņem interesantu, saistošu atklātni, vai formālu, pilnīgi nesaprotamu lapeli. Arī es to esmu saņēmusi. Tā ir visnesaprotamākā vēstule pasaulē! (..) Un bērnudārzu rinda? Kāpēc pierakstīšanās nevarētu notikt elektroniski? Tas ir tas pats - tas ir pakalpojumu dizains.*

Savukārt konferencē Campus Party Europe mārketinga kompānijas IDEO radošais direktors Pauls Benets stāstīja par viņa uzņēmuma pieredzi, dizainējot pakalpojumus - gan sabiedriskajai slimnīcai, gan enerģijas uzņēmumam, gan dizaiainējot fēnus, spuldzīšu abažūrus un velosipēdus. Atkal un atkal parādot, cik liela nozīmē ir pakalpojumu dizainam, lai cilvēki būtu laimīgāki, arī, ja mēs runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Pakalpojumu dizains valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā man šķiet viena aizraujoša un interesanta tēma. Tas iet kopā ar tādiem lieliskiem piemēriem, kā Volkswagen iniciatīva Fun Theory vai Zviedrijas pieeja karavīru rekrutēšanai.

Diemžēl es neesmu tik advancēta, lai spētu šo dizaina jautājumu izcelt Latvijas profesionāļu saulītē, bet ceru, ka ar laiku arī pie mums speciālisti paši nāks klajā gan ar kritiku, gan ar vērtīgiem ieteikumiem un risinājumu piedāvājumiem. Jo mēs gribam "atraktīvu" "elastīgu" "noderīgu" rezultātu no valsts pārvaldes, bet, būsim godīgi, valsts pārvaldei trūkst kapacitātes šādiem jautājumiem. Tāpēc speciālistu iesaiste sabiedriskā kārtā šobrīd būtu vienīgais reālais variants.

Un vēl - lieliski noderīgie resursi
Lielbritānijā par dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem var lasīt te.
Nīderlande un vēl piecas Eiropas valstis apvienojušās par labāku dizainu valsts pārvaldē
Par dizainu (arī) valsts pārvaldē janvāra beigās govcampā aizraujoši stāstīja Zigurds Zaķis.

*Lūk arī pieminētais vēža skrīninga video.

Par to, kā es piedalījos Campus Party Europe

Pagājušajā nedēļā izmantoju brīnišķīgu iespēju apmeklēt Spānijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros rīkotu pasākumu - inovāciju, zinātnes un radošuma konferenci Campus Party Europe Madridē.



Uz pasākumu devos galvenokārt profesionālas intereses vadīta - iegūt kādu jaunu ideju, kādu interesantu knifiņu vai piemēru, ko varētu izmantot arī valsts pārvaldē, dažādās iestādēs, jo pasākumā bija paredzētas gan dažādu pieredzes bagātu cilvēku uzstāšanās, gan citu valstu interneta entuziastu projektu prezentācijas. Protams, interesi raisīja arī iespēja uzzināt ko vairāk par Eiropas blogosfēru, tajā skaitā latviešu blogotājiem. Un arī iespēja vienlaikus uzmest aci Spānijas galvaspilsētai Madridei bija gana vilinoša.

Pirmkārt, par to, kas var noderēt darbam. Patiešām interesanta un iedvesmojoša bija kompānijas IDEO radošā direktora Paula Beneta prezentācija par šīs kompānijas darbiem, par to, kā viņi dizainē produktus un pakalpojumus, un kas no tā iznāk. Par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi.

 
Savukārt, runājot par inovācijām uzņēmumos, interesantas lietas pastāstīja Alcatel un Telefonica pārstāvji. Kā viena no tēzēm, kas man šķiet atkārtošanas vērta ir - ka klienti ir jāpadara par kompānijas faniem un atbalstītājiem. Tā, lai klienti aizstāvētu kompānijas vārdu un savu sajūsmu paustu draugiem un paziņām. Uzklausot klientus ir iespējams veidot labāku produktu, bet reizēm paši klienti nāk klajā ar piedāvājumiem par iemīļotās kompānijas jaunajiem produktiem vai produkta uzlabošanas. Te gan jābilst, ka tas ir liels izaicinājums - valsts pārvaldes klientus padarīt par tās faniem. Tomēr te es redzu, ka jēdziens "valsts pārvalde" neko neizsaka, bet ņemot iestādes atsevišķi, varbūt to vidū var atrast fanošanas vērtas. Piemēram, asinsdonoru centrs, kāda bibliotēka vai aģentūra (fanošanas vērta bija Eiropas Savienības informācijas aģentūra, viņu ES lietu bibliotēka un cilvēki, kamēr to nelikvidēja).


Vīlos Eiropas blogosfēras prezentācijā, jo prezentācijas vadītājs tikai virspusēji pieskārās aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pirms Campus Party EU pasākuma. Plašāka analīze, tendences pēc būtības un kāds insaits izpalika. Protams, laikā, kad blogo gandrīz katrs (tviterī, Dienas blogos vai Draugu dienasgrāmatā) par konkrētu blogosfēru ir samērā grūti runāt, bet varbūt tieši tā arī ir tendence (vai arī pati Eiropas blogosfēra), kuru varētu novērtēt.

Dažas interesantas lietas parādījās arī dalībnieku projektu prezentācijās. Žēl, bet savu projektu prezentēt nebija uzaicināts neviens latvietis.

Šķiet, ka tas man bija vērtīgākais no šajās trijās dienās piedāvātā. Manā ieskatā - bišķi par maz, prasījās mazliet vairāk piedāvāt saturiskos labumus. Man ļoti patiktu arī kādas mazās darba grupas vai diskusijas, kas līdzīgas barcamp formātam. Tā, lai lielo vīru prezentācijas būtu līdzsvarā ar ikdienas entuziastu dalīšanos pieredzē. Iespējams, pietiktu vien ar to, ka visu dalībnieku profili līdz ar viņu projektu aprakstiem būtu pieejami internetā sociālā tīkla formā (galu galā, reģistrējoties visa informācija tika ievietota virtuālā profilā ). Bet tas, droši vien, citā reizē.

Kas attiecas uz latviešu blogeriem, tad jāsaka, ka daži no viņiem pilnībā atbilda priekšstatam, kas man līdz šim bija izveidojies. Piemēram, kā jau man šķita, Krizdabz ir tāds normāls savējais džeks. Par dažiem man radās pilnīgi jauns priekšstats (iespējams arī tāpēc, ka no virtuālā tēlā nevarēja neko īpaši saprast), piemēram, Artūrā ļoti grūti sazīmēt virtuālo Archiju, lai arī abas versijas ir ok. Tāpat arī iepazīties ar Miku bija patiešām patīkami. Ceru, ka blogeri nepaslinkos un uzrakstīs par saviem iespaidiem un ieguvumiem Campus Party EU.

 

Ja par Madridi, tad jāatzīst, ka kopumā neko īpaši daudz tā mani nesajūsmināja. Bija atsevišķas detaļas, kas man patika, un ko varu ieteikt. Piemēram, Prado muzejā iesaku sameklēt Rubensa "Trīs grācijas", Goija "Apģērbto mahu" un "Kailo mahu", un arī menlo gleznu kolekciju. Bet Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia - Pikaso nodaļu. Pat neko daudz no mākslas nesaprotot, šie mākslas darbi diezgan spēcīgi uzrunāja. Patika.

Centrā iesaku atrast Migela tirdziņu - gan arhitektoniski skaists, gan jauks tirdziņš pats par sevi. Un vēl - apmeklēt Retiro parku, kur cita starpā ļoti skaista ir Kristāla ēka, kas patiesībā varētu būt ziemas dārzs.


Ja par sadzīvisko, - pati dzīvošana, atbilstoši nosaukumā ietvertajām "campus", notika savdabīgā kampusā - lielā tenisa kortā individuālās teltīs. Gandrīz kā dziesmusvētkos ar nakšņošanu sporta zālē,- vienīgi teltis palīdz saglabāt privātumu. Lai arī nebija izcili ērti, nebija arī tā, ka būtu jākapitulē un jādodas uz viesnīcu, kā to uz savu atbildību varēja darīt un darīja daži citi pasākuma dalībnieki.

Un pasākuma nagla, protams, bija Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kura dēļ ceļu mājup cauri visai Eiropai divas ar pusi diennaktis mērojām autobusā. Tas bija once in a lifetime expierinece, kas kopumā nebija tik nepanesama, kā šķita pirms tam (bet atkārtot negrasos, tas gan). Un patiešām prieks, ka pasākuma organizatori darīja visu, lai nodrošinātu mums atgriešanos mājup, un neatstāja lidostā bez kāda padoma.

 

Tāds lūk Spānijas prezidentūras ES pasākums.

Nīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte

Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.

Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.

Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.


Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.

Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.


Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.

Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.


Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

 

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību. 

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.


Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Pasaules Banka izaicina: izglāb pasauli

Vai Tu esi sevi iedomājies varoņa tēlā, kas izglābj pasauli? Vai Tevi aizrauj slepenās misijas? Neparasti ieroči? Slepenas kopienas ar mistisku līderi? Vai Tu gribi padarīt pasauli labāku? Pieļauju, ka ir ne mazums cilvēku, kuri uz šiem jautājumiem ar pārliecinātu "Jā!". Un tieši šiem cilvēkiem Pasaules Bankas Institūts ir izveidojis virtuālu spēli/ sociālo tīklu Urgent Evoke - kur, izmantojot slepeno aģentu tēmu, sacensību garu, īpašās misijas un uzdevumus, aicina izglābt pasauli ar neierastiem risinājumiem - sociālajām inovācijām.

Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.

Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.

Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.

Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.

Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?

EVOKE trailer (a new online game) from Alchemy on Vimeo.

Mani govcampa iespaidi

Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.

Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.

Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.

Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.

Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.

Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.

Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).

Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.

Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.

Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)

Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka  šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.

Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.

Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.

Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.

Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!

Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Kā veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību?


Par šo jautājumu valsts pārvaldes komunikācijas cilvēkus Apvienotājā Karalistē aicina debatēt Centrālā informācijas aģentūra (Central Office of Information jeb COI)*. Tā decembra sākumā publicējusi ziņojumu "Communications and behaviour change" ("Komunikācija un uzvedības izmaiņas"), kurā autori analizējuši dažādus uzvedības modeļus, uzvedības (biheiviorālās) teorijas, uzvedību ietekmējošos faktorus, kā arī pētījuši, kā uzvedības teorijas var tikt izmantotas plānojot, īstenojot un vērtējot komunikāciju. Ziņojumā tiek piedāvāts piecu soļu plāns, kuru izmantot, veidojot komunikācijas kampaņas. Tas viss tiek skaidrots un ielikts gan teorētiskos rāmjos, gan uzskatāmi rādīts ar piemēriem un paskaidrojumiem no reālās dzīves.

Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?

Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.

Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.

*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...

Behaviour Change Guidelines

Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas

Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".

Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).

Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.

Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).

Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.

Diskusijai par valsts pārvaldi 2.0 jāsākas arī Latvijā


Pagājušajā ceturtdienā tikāmies tweetup jeb tvikšanās par valsts pārvaldi 2.0. Vairāk nekā 50 cilvēku jauši un nejauši bija sapulcējušies, lai klausītos, diskutētu, izteiktu priekšlikumus un vienkārši iepazītos. Tikšanās galvenais mērķis bija savest kopā dažādu jomu un līmeņu cilvēkus, lai uzsāktu diskusiju par valsts pārvaldes iespējām izmantot sociālos medijus savā darbā.

Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.

Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.

Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.

Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.

Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus. 

Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.


Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.


Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.

Tvikšanās: Valsts pārvalde 2.0


Jau vairākus mēnešus - no sākuma tikai manā galvā, tad kopā ar kolēģiem, un nu jau veselai domubiedru grupai līdzdarbojoties - top un tiek īstenota ideja par barcamp garā organizētu nekonferenci, kuras mērķis būtu runāt par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē. Par Govcamp Latvia 2010.

Šis tas jau ir sastrādāts, lai nākamā gada sākumā govcamps notiktu - ir sarunātas telpas, uzrunāti dalībnieki, atrasti info atbalstītāji un arī pa kādam sponsoram (sponsori vēl joprojām ir laipni aicināti atsaukties :)). Ir piefiksētas arī tēmas un idejas, ko varētu apspriest plašākā lokā.

Tomēr, ja barcamp formula Latvijas interneta entuziastiem ir vairāk vai mazāk pazīstama, govcampa mērķauditorijai (lielā mērā valsts pārvaldes iestāžu cilvēkiem, bet ne tikai) koncepts ir svešs. Tāpēc,  lai vienkāršā valodā izstāstītu, kas īsti slēpjas zem vārda govcamps, kur meklēt papildus informāciju un kā piedalīties govcampā, jau 26.novembrī aicinām visus ieinteresētos uz tweetup jeb tvikšanos "Valsts pārvalde 2.0". Tvikšanās laikā iesāksim sarunu arī par to, kas ir valsts pārvalde 2.0, kādi ir labākie pasaules piemēri un ko var Latvijas valsts pārvalde, lai turpinātu diskutēt par šiem jautājumiem gavcampā janvārī.

Tvikšanās es pastāstīšu par pasākuma ideju, Jānis (@janisz, Bibliotēka 2.0), kuram jau ir pieredze campu organizēšanā, svinīgi atvērs govcampa mājas lapu, bet Mārcis (@marcisrubenis) un Reinis (@reynis, Grupatatata.lv) izstāstīs pa piemēram no pasaules pieredzes. Varbūt būs vēl kāda prezentācija, tad jau manīs. Plānojam arī pa kafijai, tējai un saviesīgas sarunas - socializēšanos.

Es patiešām priecājos, ka ideja "valsts pārvalde + jaunie mediji" ir aizķērusi dažus aizrautīgus un gudrus cilvēkus. Arī aizdomīgos un neticīgos. Es ceru, ka ar šiem pasākumiem izdosies pievērst valsts pārvaldes cilvēku un arī interneta entuziastu uzmanību šai tēmai un arī kādai kopīgai iniciatīvai.

Ja ir idejas, atraksti uz govcamplv@gmail.com, bet katrā ziņā - tiekamies ceturtdien!

e-Grāmata: State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards

Šodien neatkarīga, privāta iniciatīva 21.Gov.net - Government for the 21st century internetā publicējusi e-grāmatu "State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards". Grāmatā apkopotas 34 jomas līderu no visas pasaules esejas par tēmu e-pārvalde un valsts pārvalde 2.0.

Dons Tapskots (Don Tapscott), viens no pasaules 50 populārākajiem biznesa domātājiem, grāmatas ievadā raksta:

Every government leader, every elected official and every government employee should read this book and get involved in one of the most exciting challenges of our times – transforming government for effectiveness, relevance and success, enabled by a new medium of communications and required for the emerging citizens of the 21st century. The stakes are very high.

Grāmatā pieejamas pārdomas par tādām tēmām kā inovācija, pārvaldes nākotne, e-pārvalde un kultūra, valsts pārvaldes 2.0 vēsture, atvertība un datu pieejamība, demokrātija 2.0, e-līdzdalība, tehnoloģiju loma pārvaldē un daudzām citām.

Grāmatas publicēšana 18.novembrī nav nejaušība. Šajā dienā tā publicēta, jo tieši šobrīd e-pārvalde tiks dažādos leņķos izlocīta arī  Malmē, Zviedrijā notiekošajā neformālajā Eiropas Savienības ministru tikšanās par e-pārvaldi un e-pārvaldes ministru konferencē. Šis ir viens no nozīmīgākajiem Zviedrijas prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumiem, un tā galvenais mērķis ir diskutēt par nākamjiem soļiem atvērtākai Eiropai. Starp citu, vienlaikus notiek arī pirmā populārā Eiropas e-pārvaldes konference, kura notiek ne-konfernces formātā un kurā piedalīties aicināti visi interesenti.

Lūk, arī grāmata.
State of the eUnion: Government 2.0 and Onwards

Opengov.se - atvērtākai Zviedrijas valsts pārvaldei


Interesants projekts par atvērtāku Zviedrijas valsts pārvaldi - opengov.se. Projekta mērķis ir izcelt ieguvumus, ko var sniegt brīva pieeja valdības datiem, kā arī parādīt, kā tas praktiski notiek. To īsteno kāds Stokholmā dzīvojošs blogeris un aktīvists Pēters Krancs (Peter Krantz).

Ideja ļoti vienkārša - lai parādītu datus, kas pieejami Zviedrijas valsts pāvaldē, lai piedāvātu tos publiskai zināšanai un izmantošanai, kā arī aicinātu uz atvērtāku valsts pārvaldi, vienā vietā apkopota informācija par datiem, iestādēm, formātiem un to pieejamību. Nacionālā Arhīva datubāzes, Karaliskās bibliotēkas krājumi, Parlaments, valdība, statistikas biroja dati, Tiesu administrācijas informācija, Skolu padomes dati un vēl vairāku valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu informācija sakārtota pa tēmām, norādot datu pieejamību (bezmaksas vai maksas pieeja), formātus.

Nekas sarežģīts, tikai pacietība, interese un entuziasms. Tas būtu lieliski, ja arī Latvijas valsts pārvaldē saražotos un pieejamos datus sakārtotu vienā vietnē, turklāt, nekurnot par ierēdņu slinkumu, bet darot to pēc paša iniciatīvas, par spīti! Es būtu gatava piedalīties un atbalstīt!

Jāsaka, ka šī ir privāta iniciatīva un piedāvā tikai informāciju par valsts pārvaldē pieejamajiem datiem (saites un nelielu aprakstu). Tomēr ir vairāki projekti citās valstīs, ko īsteno valsts pārvalde. Iepriekš jau minēju vienu no ASV valdības iniciatīvām - Data.gov, kur apkopoti dati no visdažādākajām ASV valsts pārvaldes iestāžu datu bāzēm, kā arī piedāvāti rīki datu apstrādei. Arī Austrālijā sabiedrības un visu intresentu lietošanai nodota līdzīga vietne - data.australia.gov.au.  Savukārt Lielbritānijas valdība šādu interneta vietni vēl plāno izveidot - viņi šobrīd, kopā ar brīvprātīgajiem interesentiem, strādā pie vietnes Data.gov.uk izveides.

Ir ideja e-demokrātijas projektam? Ir iespēja to īstenot!


Lielbritānijas sabiedriskā organizācija mySociety šonedēļ izsludinājusi konkursu Centrāl- un Austrumeiropas valstīm (tajā skaitā Latvijai) interneta projektiem caurskatāmai un demokrātiskai valsts pārvaldei. Dažu mēnešu laikā organizācija gaida pieteikumus projektiem, no kuriem labākos ir gatava atbalstīt gan ar zināšanām, padomiem un savu pieredzi, gan arī ar nepieciešamajiem resursiem.

mySociety līdz šim ir izveidojusi vairākus veiksmīgus interneta projektus Lielbritānijā (TheyWorkForYou , No. 10 Petitions, WriteToThem, FixMyStreet un citus), attīstot demokrātijas un causkatāmības principus interneta vidē. Kā organizācijas pārstāvji norāda savā blogā, interesenti no daudzām pasaules valstīm bieži interesējas par iespējām līdzīgus projektus īstenot arī savā valstī. Nu ir radusies iespējas to izdarīt ar mySociety atbalstu.

Projektus iesniegt ir aicinātas gan nevalstiskās organizācijas ar pieredzi, gan indivīdi, entuziasti un organizācijas, kurām ir labas idejas e-demokrātijas projektiem, bet pietrūkst zināšanu, prasmju vai finanšu. Ir izvirzīti divi kritēriji par projekta pievienoto vērtību, kuriem noteikti jāatbilst - projektam jārada jēgpilna ideja par atvērtību, caurskatāmību vai jāpiedāvā jaunas iespējas demokrātijas īstenošanai; projektam jānodrošina unikālās iespējas, ko piedāvā internets, piemēram, divvirzienu komunikāciju vai vienkāršotu pieeju kādiem datiem. Tāpat projektam jābūt balstītam atvērtā koda risinājumos. Protams, vairāk par to mySociety lapā, kas veltīta tieši Centrāl- un Austrumeiropas projektiem. Pieteikt projektu var pieteikumu sadaļā. Lapā tiks publicēti visi pieteiktie projektu apraksti. Jaunumiem varat sekot arī mySociety Twitter kontā.

Starp citu, kā viens no pirmajiem iesniegts pieteikums no Latvijas - Pauls Irbins piedāvā projekta "OpenBudget" aprakstu.

Ceru, ka šis nebūs vienīgais pieteikums, un idejas, kas klejojušas tepat gaisā, tiks pierakstītas un pa kādai arī īstenotas atvērtākai, caurskatāmākai un cilvēkam draudzīgākai valsts pārvaldei.

    Kā diennakts laikā tapa ideja "Lielie bērnu slimnīcai"

    Latvijas twitter nu ir izaudzis no smilšu kastes zinātkārajiem par mazu, nopietnu komūnu, mazu pasaulīti - ar saviem priekiem, bēdām, baumām, kašķiem, kaimiņiem, tuviem draugiem, paziņām un savām idejām.

    Vakar tiešsaistē twitter komūna radīja brīnumu. Mazāk nekā diennakts laikā no @Knoks sauciena tumsā vēlā trešdienas vakarā izauga jauns labdarības - kopdarbības un savstarpējās palīdzības projekts, kas balstās entuziasmā, ticībā savām spējām un dzīvespriekā.

    Runa ir par Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, un skumjo stāvkoli tajā. Īsā laikā acu priekšā no idejas iegādāties termometrus slimnīcai vai vākt ziedojumus, izauga doma par atbalstu slimnīcas prioritātēm un lielākajām sāpēm (piemēram,Vecāku mājas pabeigšana - 50 000 ls). Tika sazināti cilvēki, kas varētu atbalstīt akciju - televīzijā, radio, laikrakstos, ieskicēts logo, izdomāts akcijas nosaukums, tiek veidota mājas lapa. Vienā mirklī, sadarbojoties, top projekts, kas citkārt varētu prasīt mūžību.

    Sasaukušies twitterī @knoks, @rolsteins, @ArtaG, @martakrivade, @jemberga, @mieerszemsaules, @verners un daudzi citi ir likuši prātus kopā un nu idejas pārtop projektā - "Lielie bērnu slimnīcai", ar domu, ka mēs - lielie, viņiem - mazajiem.
    Šī prāta vētra vakar made my day. Tas tomēr ir tik oosam - ja twitterī ir tik daudz pozitīvu cilvēku, arī citur (es ticu) ir jābūt proporcionālam skaitam entuziastu. Nepieciešams tikai iesākt, un lietas notiek. Muļķīgi cerēt, ka šo valsti no nepatikšanām var izvest mūsu politiķi. Un pat ne Starptautiskais Valūtas fonds. Tikai un vienīgi cilvēki.

    Es gaidu "Lielie bērnu slimnīcai" īstenošanos, lai varu pielikt arī savu roku. Un sekoju projekta attīstībai twitterī.

    Te Latvijas Radio un Gints Knoks par projektu.

    Un vēl mazliet - vēsturei un antropoloģiskiem pētījumiem - daži tvīti jeb kā diennakts laikā tapa Ideja.

    Back to Home Back to Top Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām. Theme ligneous by pure-essence.net. Bloggerized by Chica Blogger.