Lūdzu, abonējiet Rīgas Laiku

Kad es braucu mājās, parasti trolejbusā... Patiesībā, kāpēc "parasti"? Es zinu, ka šovakar, mājupceļā, trolejbusā, pārvarēju slinkumu sevī, un tā vietā, lai telefonā atvērtu adiktīvo dusmīgo putnu spēlīti, atvēru jauno Rīgas Laika numuru. Es diezgan labi atceros, ka tajā parasti nav izdevēja slejas, un mani pārņēma sajūta, ko varētu mēģināt aprakstīt kā pateicību un bailes. Es zinu, ka dažādu iemeslu dēļ žurnāls turpmāk varētu neiznākt, vai iznākt tikai elektroniskā formā. Tas mani baida. Es priecājos, ka saņēmu aicinājumu abonēt, un abonēt divtik. Es labi zinu, ka katram, kas raksta Rīgas Laikā, katram stāsta varonim, vienlaikus ir sava, man nezināma dzīve, kuras mazu daļu, dažas vērtīgas stundas, žurnāls ir aizdevis, un es nevaru neizjust pateicību, ka viņi tam ziedo savu laiku. Man patīk, ka nevar teikt, ka Rīgas Laiks atsauktos uz aktualitātēm, rakstītu par to, kas ir "visiem svarīgs", kas "cilvēkus interesē" - ne tādā nozīmē, ka par to visu nevarētu rakstīt, bet tādā, ka rakstītais, manuprāt, ir kāds iekšējās godīgās pieredzes rezultāts, kas nenovēršami atstāj savu iespaidu gan uz stilu, gan uz pateiktā dziļumu. Man patīk, kā rakstos izpaužas tas, ka rakstītājs vai runātājs ir daudz domājis. Rīgas Laiks man ir kā instruments, ar kuru nolaisties savā nesaprastajā pieredzē, savā zaudētajā laikā. Tieši tur, kur var nonākt ar saprasta vārda palīdzību, es satiekos ar Rīgas Laika autoriem un stāstu varoņiem. Es nejūtos vientuļa.

 

Paldies Arnim Rītupam un Uldim Tīronam par Rīgas Laiku (un īpaši par tiem vārdiem, ko aizņēmos šim ierakstam :))

Pasaules līderi Tviterī: atjaunots

Digitālā aģentūra (?) Digital Daya, kuras pētījums par pasaules līderiem pavasarī sasniedza arī Latvijas tvitosfēru un medijus, papildinājusi pasaules līderu sarakstu, un sagatavojusi atjaunotu vīterojošo valsts vadītāju topu. Šobrīd tvīto jau 33 pasaules līderi -  to skaits kopš pavasara ir turpat dubultojies. Ja tā padomājam, hmm, nu kaut kas tajā tviterī ir, ja 33 pasaules valstu vadītāji grib būt tajā pārstāvēti..

Premjers Valdis Dombrovskis joprojām tuvāk beigu galam - 26. vietā (salīdzinot ar 15. no 19 pavasarī), bet pirmās vietas ieņem ASV, Lielbritānijas un Jordānijas vadītāji. 

Lūk arī pētījums:

World Leaders on Twitter

Bet te - pirmais izdevums.

Trīs lietas par Helovīnu

Pirmā lieta - jau kopš vārdadienas manā īpašumā ir šī ļoti jaukā ķirbīšu virtenīte, kas beidzot ir sagaidījusi savu sezonu. Boo! :)

Otrā lieta - ja šogad 31.oktobrī jums ir noskaņojums atzīmēt Helovīnu, varat ielūkoties Dinner Explorer tematisko ballīšu lapā - tā pateiks priekšā, ko sagatavot uzkodās, kādu mūziku piemeklēt, kādus tērpus izvēlēties un kā izgreznot māju. Pat iepirkumu liste ir sagatavota! Kā būtu ar vienu asiņainu zpiņ'?

Trešā lieta - ja spēlējaties ar Foursquare, un esat nozīmīšu krājēji, tad šobrīd par godu Helovīnam varat saņemt unikālu un vienreizēju bedžiņu. Šajā vīkendā, iečekojoties, ierakstiet "Happy Haloween", un spocīgs ķirbītis pievienosies jusu nozīmīšu kolekcijai ;)

 

Lielbritānijā lielā ICT projektu inventarizācija

"Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem", saka Edmunds Sprūdžs par Latvijas valsts pārvaldes IT projektiem. Iespējams, mums būtu jāuztaisa tāda projektu inventarizācija, kādu, taupības režīma diktētu, plāno veikt Lielbritānijā.

Kā ziņo CIO* John Suffolk, jaunā Lielbritānijas valdība uzsākusi vairākas iniciatīvas saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem. Pirmkārt, ir noteikts moratorijs jaunu IKT projektu uzsākšanai - noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes, aģentūras, visi departamenti un citas institūcijas nedrīkst bez saskaņošanas ar Valsts kasi parakstīt jaunus līgumus, grozīt vai pagarināt līgumus, ja tie ir vairāk nekā vienu miljonu mārciņu vērti.

Tāpat ir uzsākta esošo IKT projektu revīzija, kuras mērķis ir pārskatīt vismaz 80% projektu, kuru pamatā ir kāds IKT risinājums. Projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus mārciņas, izskatīs īpaša darba grupa, bet projektus, kuru izmaksas ir mazākas, būs jāizskata pašām iestādēm, kas tos īsteno. Iestādēm jāizvērtē, vai projekts ir būtisks un atbilst valdības prioritātēm, vai tas iekļaujas paredzētajos laika un budžeta rāmjos, vai projektus nav iespējams īstenot efektīvāk (apvienojot ar citiem vai sašaurinot prasības). Pēc projektu revīzijas, rezultātus pārskatīs CIO komanda, vērtējot papildus - kādā veidā visu IKT saimniecību padarīt efektīvāku.

Paredzams, ka būs jāiziet pārrunu fāze ar pakalpojumu sniedzējiem, lai vienotos par iespējām pārtraukt, mainīt vai samazināt projektu apjomus. Paredzams, ka pēc revīzijas tiks slēgti un mainīti projekti, tiks atlaisti darbinieki, un slēgti vai mainīti pavadošie līgumi.

Protams, tiek paredzēti arī izņēmumi. Piemēram, tādiem projektiem, kā Olimpiskās spēles (kas notiks Londonā 2012. gadā), projektiem, kur būtu nopietni zaudējumi, projekti, kur tiktu pārtraukta pakalpojumu nodrošināšana un tamlīdzīgi.

Lūk tāda Lielbritānijas IKT projektu zoodārza inventarizācija. Redzēs, kā tas īstenosies, bet izskatās, ka briti ar lielu apņemšanos un pašpārliecību ir pieņēmuši izaicinājumu, ko visai Eiropai metusi finanšu krīze.

*Chief Information Officer

Trīs 'valsts pārvaldes 2.0' fāzes

Viens no maniem iecienītajiem autoriem - Marks Drapeau (šobrīd valsts pārvaldes 2.0 lietas bīda kā Microsoft sabiedrības līdzdalības inovāciju direktors, starp citu) pirms kāda laika uzrakstījis jauku rakstiņu par to, kādas fāzes fenomens 'valsts pārvalde 2.0' izdzīvojis ASV.

Marka ieskatā ir trīs fāzes - pārsteiguma fāze, eksperimentu fāze un risinājumu fāze.

Sākotnēji, pārsteiguma fāzē, visas lietas ir jaunas un neparastas. Tviteris ir brīnums. Facebook platformas iespējas valsts pārvaldei - pārsteidzošas. Wiki un blogi atklājas kā darba instrumenti. Vienā brīdī pārsteigums no valsts pārvaldes iemetas arī privātajā sfērā, kur sāk pamanīt, ka daudzas lietas darbotos arī valsts pārvaldē. Ka valsts pārvalde var būt citādāka. ASV šī fāze piedzīvota 2008.gadā, nopietnākas aprises ieguvusi arī ar Baraka Obamas ienākšanu Baltajā namā.

Eksperimentu fāzē arvien jauni un jauni cilvēki iesaistās valsts pārvaldes 2.0 idejas īstenošanās. Arvien uzstājīgāk tiek runāts par atvērtu pārvaldi. Diskusijas un dažādi eksperimenti notiek ap tādiem jautājumiem kā sociālie mediji, sociālie tīkli, sociālās platformas, mākoņskaitļošana, atvērtā koda programmas, atvērtā pārvalde, mobilās tehnoloģijas, arī privātums un kiberdrošība, un tā tālāk. Saistībā ar šo valsts pārvaldē tiek ieviesti dažādi jauni amati. ASV šajā laikā rodas daudzas entuziastu kopienas, virtuālas komūnas un apvienības, kas patiešām profesionāli diskutē par atvērtību, caurskatāmību, sadarbību un kopdarbību valsts pārvaldē.

Trešajā - risinājumu fāzē, tiek analizēti eksperimentu rezultāti, tiek meklēti droši, stabili risinājumi, kas ir atbilstoši un piemēroti valsts pārvaldei. Tiek apzinātas valsts pārvaldes 2.0 iespējas, ka ne vienmēr ir bez maksas, ne vienmēr - pieejamas rokas stiepiena attālumā tiešsaistē, ne vienmēr atvērtā koda risinājumā vai kādu entuziastu vai hakeru izpildījumā. Un nav runa par to, kuram ir vairāk sekotāju tviterī vai fanu feisbukā, bet par to, cik stipra ir komūna, kā sabiedrība tiek iesaistīta, vai valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi ir labāki, pateicoties jaunajām iespējām. Šajā fāzē visdrīzāk iesaistās arī lielās kompānijas (Google, Microsoft u.c.), kas web 2.0 garā piedāvā jaunus produktus un iespējas, kas radītas tieši valsts pārvaldei.

Atgriežoties pie manis pirms pāris dienām rakstītā, man šķiet, ka Latvijā joprojām esam pirmajā fāzē - kad ik pa laikam kā pārsteigums atklājas, ka tāds tviteris, feisbuks vai Draugiem.lv var noderēt, ka ir tādi tvītapi un govcampi, un gribas visu pamēģināt, un gribas savu tviterkontu, un gribas daudz sekotāju. Es ceru, ka mēs nekur nespruksim, izdzīvosimies pa eksperimentiem, un nonāksim pie secinājumiem, un par standartu pieņemsim labas lietas. Drīz. (Lai neteiktu - tagad!)

Noķert valsts pārvaldes dizainu

Kāda fotogrāfe vāciete noķērusi kadrus ar vācu valsts pārvaldes dizainu. Dažas durvis, dažas plāksnītes, norādes, kādus kabinetus, veidlapas. Neko daudz, bet pietiekoši, lai ar savu galeriju radītu kādu priekšstatu par vāciešu valsts pārvaldi. Domāju, ka nav reprezentatīvi visai Vācijas pārvaldei, bet interesanti.

No šī man radās ideja, ka ko līdzīgu varētu izveikt Latvijā. Vai tā būtu kāda atvērto durvju diena un uzdevums skolēniem, vai arī kādas dizaina dienas, kur cita starpā parunājas par dizainu valsts pārvaldē. Kā mēs ģērbjamies, kā mēs noformējam savas telpas, kā mēs iekārtojam kabinetus, kā mūs var vai nevar atpazīt. Kā mēs izskatāmies no malas. Man šķiet, tas varētu būt interesanti. It sevišķi pašai valsts pārvaldei, un noderīgi.

Deklarācija par Austrālijas atvērto valsts pārvaldi

Apmēram pirms gada rakstīju, kas stimulēja valsts pārvaldes 2.0 ienākšanu ASV straujā solī - tas bija jaunā Prezidenta Baraka Obamas pats pirmais memorands - par caurskatāmību, līdzdalību un sadarbību.

Pirms dažām dienām ar savu atvērtās pārvaldes deklarāciju klajā nākusi Austrālijas valdība. "Declaration of Open Government" paredz trīs principus - informēšanu (Informing), iesaistīšanu (Engaging) un līdzdalību (Participating).

Pirmais princips - informēšana - paredz stiprināt pilsoņu tiesības uz informāciju, nodrošinot valsts pārvaldes atvērtību, izmantojot tiešsaistes iespējas, kā arī padarot pārvaldes informāciju pieejamāku un izmantojamāku. Šī principa īstenošanu paredz arī jau uzsāktie Austrālijas informācijas atklātības likuma grozījumi.

Iesaistīšanas princips paredz sadarboties ar sabiedrību rīcībpolitiku un pakalpojumu sniegšanas jautājumos, lai uzlabotu pārvaldes procesus. Pie šī jautājuma jau iepriekš strādāja īpaša darba grupa - Government 2.0 Taskforce, kas maijā valdībai snieguši priekšlikumus par valsts pārvaldes 2.0 principu izmantošanu. (Par šo darba grupu es vēlētos izstāstīt vairāk, jo vislaik sekoju tās darbam, - katrā ziņā, te ir viņu blogs.)

Savukārt līdzdalības princips nodrošinātu atvērtāku, konsultācijām pieejamāku valsts pārvadi. Šis princips, kā viens no svarīgākajiem, ietverts arī sagatavotajā ziņojumā par Austrālijas valsts pārvaldes reformu.

Jāsaka gan, ka deklarācija drīzāk ir izvēlētā virziena un jau esošās darbības nostiprināšana augstākās politiskās vadības līmenī. Tādā veidā valdība tieši un nepārprotami valsts pārvaldi un ierēdņus aicina un iedrošina būt atvērtiem un inovatīviem, bet internetu uztvert par būtisku sava darba instrumentu.

Redzot šādus piemērus, man, vēl vairāk nekā parasti, duras acīs tas, ka Latvijā neviens tā īsti nav uzsācis nopietnu sarunu par valsts pārvaldi 2.0, par atvērtību, informācijas pieejamību un caurskatāmību, kā to dara daudzviet citur pasaulē. Nemaz nerunājot par mērķiem, ko nosprauduši briti savā Digitālajā Britānijā, kas runā ne vien par efektivitāti un inovācijām, bet par digitālo ekonomiku, kas ir būtiska valstij, konkurētspējas saglabāšanai.

Jā, mēs esam sākuši izmantot tviteri, mazliet Draugus, mums pat ir bijis Govcamps, un esam vienā darbīgo ierēdņu līmenī sākuši nākt kopā, lai domātu un dalītos pieredzē, kā efektīvāk izmantot internetu (komunikācijas un arī e-pārvaldes jomā), bet augstākajā līmenī nav atskanējis sauciens un iedrošinājums, ka šis ir labi, un ka šo vēl nopietnāk un pamatīgāk būtu jādara visiem valsts pārvaldē.

Man šķiet būtiski, ka šobrīd par to nerunā neviens no politiķiem, turklāt idejas par valsts pārvaldi 2.0 neparādās arī priekšvēlēšanu diskusijās (ja ar to saprotam tās informācijas druskas, ko partijas par lietu būtību ir minējušas, nelieku lielas cerības arī uz partiju programmām - divās pieejamajās neatradu nevienu vārdu par šo). Es domāju, ka, runājot par valsts pārvaldes reformām, daudz nopietnāk vajadzētu paraudzīties uz to, ko mēs varam mācīties un aizņemties no citām valstīm. Nevis spiegt aiz sajūsmas par kārtējā politiķa samocīto tvītu.

Mani dara bažīgu, ka Latvijas IT, interneta, blogosfēras prātīgākie un aktīvākie dalībnieki neiebilst, neuzdod jautājumus, neanalizē valsts stratēģiju un redzējumu viņiem vistuvākajos jautājumos. Tāpēc mani iepriecināja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas mēģinājums politiķu uzmanību pievērts IT lietām, rosinot pārdomātāk un koordinētāk pieiet IT resursu pārvaldei. Es ceru, ka šādas sarunas varētu atvērt diskusijas arī par valsts pārvaldes 2.0. jautājumiem kopumā.

Priecē arī tas, ka ik pa laikam valsts pārvaldes 2.0 idejas uziet un sev atklāj arvien jauni cilvēki (gan NVO sektorā, gan pašvaldībās, gan individuāli). Es ceru, ka vienā brīdī šim atklājēju pulciņam pievienosies arī kāds valdības pārstāvis, kas būs gatavs iniciēt plašāku diskusiju, kā arī vest aiz sevis uz gaišajām tālēm arī valsts pārvaldes darba rūķus.

P.S. Starp citu, viens pasākums, kurā atkal būs iespēja sev atklāt valsts pārvaldes 2.0 idejas, briest uz augusta sākumu, papildinformācija sekos, saausieties.