Par to, kā es piedalījos Campus Party Europe

Pagājušajā nedēļā izmantoju brīnišķīgu iespēju apmeklēt Spānijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros rīkotu pasākumu - inovāciju, zinātnes un radošuma konferenci Campus Party Europe Madridē.



Uz pasākumu devos galvenokārt profesionālas intereses vadīta - iegūt kādu jaunu ideju, kādu interesantu knifiņu vai piemēru, ko varētu izmantot arī valsts pārvaldē, dažādās iestādēs, jo pasākumā bija paredzētas gan dažādu pieredzes bagātu cilvēku uzstāšanās, gan citu valstu interneta entuziastu projektu prezentācijas. Protams, interesi raisīja arī iespēja uzzināt ko vairāk par Eiropas blogosfēru, tajā skaitā latviešu blogotājiem. Un arī iespēja vienlaikus uzmest aci Spānijas galvaspilsētai Madridei bija gana vilinoša.

Pirmkārt, par to, kas var noderēt darbam. Patiešām interesanta un iedvesmojoša bija kompānijas IDEO radošā direktora Paula Beneta prezentācija par šīs kompānijas darbiem, par to, kā viņi dizainē produktus un pakalpojumus, un kas no tā iznāk. Par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi.

 
Savukārt, runājot par inovācijām uzņēmumos, interesantas lietas pastāstīja Alcatel un Telefonica pārstāvji. Kā viena no tēzēm, kas man šķiet atkārtošanas vērta ir - ka klienti ir jāpadara par kompānijas faniem un atbalstītājiem. Tā, lai klienti aizstāvētu kompānijas vārdu un savu sajūsmu paustu draugiem un paziņām. Uzklausot klientus ir iespējams veidot labāku produktu, bet reizēm paši klienti nāk klajā ar piedāvājumiem par iemīļotās kompānijas jaunajiem produktiem vai produkta uzlabošanas. Te gan jābilst, ka tas ir liels izaicinājums - valsts pārvaldes klientus padarīt par tās faniem. Tomēr te es redzu, ka jēdziens "valsts pārvalde" neko neizsaka, bet ņemot iestādes atsevišķi, varbūt to vidū var atrast fanošanas vērtas. Piemēram, asinsdonoru centrs, kāda bibliotēka vai aģentūra (fanošanas vērta bija Eiropas Savienības informācijas aģentūra, viņu ES lietu bibliotēka un cilvēki, kamēr to nelikvidēja).


Vīlos Eiropas blogosfēras prezentācijā, jo prezentācijas vadītājs tikai virspusēji pieskārās aptaujas rezultātiem, kas tika veikta pirms Campus Party EU pasākuma. Plašāka analīze, tendences pēc būtības un kāds insaits izpalika. Protams, laikā, kad blogo gandrīz katrs (tviterī, Dienas blogos vai Draugu dienasgrāmatā) par konkrētu blogosfēru ir samērā grūti runāt, bet varbūt tieši tā arī ir tendence (vai arī pati Eiropas blogosfēra), kuru varētu novērtēt.

Dažas interesantas lietas parādījās arī dalībnieku projektu prezentācijās. Žēl, bet savu projektu prezentēt nebija uzaicināts neviens latvietis.

Šķiet, ka tas man bija vērtīgākais no šajās trijās dienās piedāvātā. Manā ieskatā - bišķi par maz, prasījās mazliet vairāk piedāvāt saturiskos labumus. Man ļoti patiktu arī kādas mazās darba grupas vai diskusijas, kas līdzīgas barcamp formātam. Tā, lai lielo vīru prezentācijas būtu līdzsvarā ar ikdienas entuziastu dalīšanos pieredzē. Iespējams, pietiktu vien ar to, ka visu dalībnieku profili līdz ar viņu projektu aprakstiem būtu pieejami internetā sociālā tīkla formā (galu galā, reģistrējoties visa informācija tika ievietota virtuālā profilā ). Bet tas, droši vien, citā reizē.

Kas attiecas uz latviešu blogeriem, tad jāsaka, ka daži no viņiem pilnībā atbilda priekšstatam, kas man līdz šim bija izveidojies. Piemēram, kā jau man šķita, Krizdabz ir tāds normāls savējais džeks. Par dažiem man radās pilnīgi jauns priekšstats (iespējams arī tāpēc, ka no virtuālā tēlā nevarēja neko īpaši saprast), piemēram, Artūrā ļoti grūti sazīmēt virtuālo Archiju, lai arī abas versijas ir ok. Tāpat arī iepazīties ar Miku bija patiešām patīkami. Ceru, ka blogeri nepaslinkos un uzrakstīs par saviem iespaidiem un ieguvumiem Campus Party EU.

 

Ja par Madridi, tad jāatzīst, ka kopumā neko īpaši daudz tā mani nesajūsmināja. Bija atsevišķas detaļas, kas man patika, un ko varu ieteikt. Piemēram, Prado muzejā iesaku sameklēt Rubensa "Trīs grācijas", Goija "Apģērbto mahu" un "Kailo mahu", un arī menlo gleznu kolekciju. Bet Museo Nacional Centro de Arte Reina Sofia - Pikaso nodaļu. Pat neko daudz no mākslas nesaprotot, šie mākslas darbi diezgan spēcīgi uzrunāja. Patika.

Centrā iesaku atrast Migela tirdziņu - gan arhitektoniski skaists, gan jauks tirdziņš pats par sevi. Un vēl - apmeklēt Retiro parku, kur cita starpā ļoti skaista ir Kristāla ēka, kas patiesībā varētu būt ziemas dārzs.


Ja par sadzīvisko, - pati dzīvošana, atbilstoši nosaukumā ietvertajām "campus", notika savdabīgā kampusā - lielā tenisa kortā individuālās teltīs. Gandrīz kā dziesmusvētkos ar nakšņošanu sporta zālē,- vienīgi teltis palīdz saglabāt privātumu. Lai arī nebija izcili ērti, nebija arī tā, ka būtu jākapitulē un jādodas uz viesnīcu, kā to uz savu atbildību varēja darīt un darīja daži citi pasākuma dalībnieki.

Un pasākuma nagla, protams, bija Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums, kura dēļ ceļu mājup cauri visai Eiropai divas ar pusi diennaktis mērojām autobusā. Tas bija once in a lifetime expierinece, kas kopumā nebija tik nepanesama, kā šķita pirms tam (bet atkārtot negrasos, tas gan). Un patiešām prieks, ka pasākuma organizatori darīja visu, lai nodrošinātu mums atgriešanos mājup, un neatstāja lidostā bez kāda padoma.

 

Tāds lūk Spānijas prezidentūras ES pasākums.

Google atklāj datus par valdību pieprasīto informāciju un pieprasījumiem izņemt informāciju

Šonedēļ kompānija Google laidusi klajā interesantu rīku - "Government requests" jeb "Valdības pieprasījumi", kurā piedāvā iepazīties ar datu pieprasījumiem par Google servisos izvietoto informāciju, pakalpojumiem un to lietotājiem, ko veikušas dažādu valstu pārvaldes iestādes un tiesībsargājošās instances.


Google atklāj gan kopējo informācijas pieprasījumu gadījumu skaitu, gan datus par gadījumiem, kad pieprasīts informāciju izvākt no konkrētiem servisiem (Youtube, Blogger, Street View, meklēšanas). Dati atklāti par laiku no 2009.gada jūlijam līdz 2009.gada decembrim - ar norādi, ka dati arī turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem tiks atjaunoti.

Pamatojot šo rīcību, kompānija uzsver, ka lielāka caurskatāmība un informācijas atklātība varētu mazināt cenzūru. Turklāt Google cer, ka viņu rīcība mudinās arī citu tehnoloģiju un komunikācijas industrijas pārstāvjus kļūt caurskatāmākiem.

Google gan norāda, ka publicētie dati nav pilnīgi, piemēram, nav pieejami dati par valstīm, kurās pieprasījumu skaits bijis mazāks par 10, tāpat arī nav pieejama informācija par valstīm, kurās Google servisi ir bloķēti. Starp citu, vairāk par Google pieeju datiem un cenzūrai var lasīt viņu blogā.


Jaunais rīks atklāj, ka visvairāk datu pieprasījumi nākuši no Brazīlijas, ASV, Lielbritānijas. Arī attiecībā uz pieprasījumiem izņemt datus Brazīlija ir pirmajā vietā, tad - Vācija un Indija.

Latvija šajā kartē neparādās - nezinu, vai tas liecina par kaut ko labu, vai arī tieši otrādāk. :)

Valsts prezidentam jauna mājaslapa un Youtube kanāls

Šodien Valsts prezidenta kanceleja atklājusi savas mājaslapas jauno versiju, lai par Valsts prezidenta Valda Zatlera gaitām ziņotu laika garam piemērotākā veidā. Kā nojaušams no preses relīzes, izmaiņas pamatā ir saistītas ar dizainu, bet uzlabotas arī atsevišķas funkcionalitātes detaļas.


Jāsaka kā ir - salīdzinot ar iepriekšējo versiju, kas bija veidota tieši četrus gadus atpakaļ - 2006.-tajā, šī ir acij mazliet tīkamāka un draudzīgāka. Mājaslapā kārtīgi sakārtota un aprakstīta informācija par Valsts prezidenta un prezidenta kancelejas darbību, informācija par komisijām un padomēm, rezidencēm, arī Prezidenta dzīvesbiedres sabiedriskajām aktivitātēm un tamlīdzīgi. Lapai pieejama RSS plūsma. Iespēja rakstīt Prezidentam.  Foto galerija, kas sakārota ne vien hronoloģiski, bet arī pa tēmām (piemēram, Aizkulises).

 

Pieejams arī Prezidenta kancelejas piedāvātais jaunums - Valsts prezidenta video konts Youtube, kurā apkopoti jaunāki un vecāki video ar Valsts prezidenta Valda Zatlera dažādām uzrunām, apsveikumiem, preses konferencēm, un arī pavisam svaigs Prezidenta komentārs par tikko notikušo tikšanos ar ASV Prezidentu Baraku Obamu. Prieks, ka Prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju video kanālam piešķirt savu vizuālo identitāti (būs izmantojuši manis aprakstīto iespēju? :)).

 

Tomēr tajā pašā laikā ir apvāršņi, pēc kuriem vajadzētu tiekties (un žēl, ka pie šīs lapas pārveides nav izdevies). Lapa šobrīd ir diezgan statiska un informatīva - kā bukletiņš, kuru pašķirstīt un atstāt uz palodzes. Pie ziņām un fotogrāfijām es liktu klāt kādu no Share pogām, ar iespēju informāciju padot tālāk uz sociālajiem tīkliem vai e-pastu, piemēram, kolēģim.

Noteikti neaprobežotos ar Youtube kanālu. Man, kā kolēģim, protams, mazliet skauž, ka Valsts prezidenta kancelejai ir cilvēks, kas nodrošina video ierakstus, tomēr es neticu, ka komandā nav arī neviena paša, kas varētu par Prezidenta gaitām pastāstīt tviterī (kā to dara, piemēram, Baraka Obama preses sekretārs). Un Prezidenta komandas blogs par aktuālajiem iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem varētu būt lieliska iespēja ne vien paust savu viedokli, bet arī sagaidīt kādu reakciju no tautas.


Un viena lieta man šķita arī gluži aplama, - tie ir fotogrāfiju lietošanas noteikumi ar norādi, ka "daļa aktuālo fotogrāfiju 2 nedēļas no to publicēšanas brīža ir pieejamas arī lejuplādēšanai". Faktiski tas nozīmē, ka lielākā izšķirtspējā pieejamas tikai atsevišķas fotogrāfijas un tikai ierobežotu laika periodu. Es īsti neredzu šāda ierobežojuma pamatojumu, jo kāpēc gan ierobežot mediju pārstāvjus, Prezidenta pasākumu dalībniekus vai citu interesentu iespējas bildes paņemt arī divas nedēļas, divus mēnešus un varbūt pat divus gadus pēc notikuma. Būtu interesanti dzirdēt kolēģu motivāciju.

Tomēr galu galā es priecājos, ka Valsts prezidenta kanceleja atradusi iespēju atjaunot mājaslapu, kā arī pievienot dažas jaunas iespējas, sekojot laika garam.

Nīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte

Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.

Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.

Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.


Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.

Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.


Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.

Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.


Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

 

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību. 

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.


Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Valda Dombrovska gads - krokodili toreiz un tagad

Pagājis jau gads, kopš Ministru prezidenta amatā stājies Valdis Dombrovskis. Lūk, divas ilustrācijas, kas izvēlētas laikrakstos - Dienas Biznesā pirms gada un Latvijas Avīzē pirms dažām dienām. Meklē nu atšķirības, kā V.Dombrovska gads aizvadīts! :)

Dienas Bizness, 05.03.2009.


Latvijas Avīze, 12.03.2010.

Pasaules Banka izaicina: izglāb pasauli

Vai Tu esi sevi iedomājies varoņa tēlā, kas izglābj pasauli? Vai Tevi aizrauj slepenās misijas? Neparasti ieroči? Slepenas kopienas ar mistisku līderi? Vai Tu gribi padarīt pasauli labāku? Pieļauju, ka ir ne mazums cilvēku, kuri uz šiem jautājumiem ar pārliecinātu "Jā!". Un tieši šiem cilvēkiem Pasaules Bankas Institūts ir izveidojis virtuālu spēli/ sociālo tīklu Urgent Evoke - kur, izmantojot slepeno aģentu tēmu, sacensību garu, īpašās misijas un uzdevumus, aicina izglābt pasauli ar neierastiem risinājumiem - sociālajām inovācijām.

Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.

Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.

Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.

Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.

Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?

EVOKE trailer (a new online game) from Alchemy on Vimeo.

Back to Home Back to Top Ierēdnis 2.0: Uz interneta malām. Theme ligneous by pure-essence.net. Bloggerized by Chica Blogger.