Vai tiešām nestāstīt mums par tviteri?

Šodien E-prasmju nedēļas ietvaros bija iespēja ministriju augstākajām amatpersonām - valsts sekretāriem - noorganizēt iedvesmojošu un motivējošu prezentāciju "Tikai nestāstiet mums par tviteri" no Ulda Pāvula. Mērķis un ideja bija iesēt tādu kā mazu iedvesmas dzirksti par sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes darbā. Gan apstiprināt, ka izvēlēts pareizais ceļš tiem, kuri jau pamazām ministrijas darbā sāk lietot tviteri, youtube, flickr, gan iedrošināt tos, kuriem nav bijis laiks šim pievērsties. Mana cerība ir arī, ka šis ir viens mazs puzles gabaliņš, lai ministrijās rastos stabils pamats jaunām idejām un risinājumiem komunikācijas jomā, sabiedrības līdzdalības jomā, klientu apkalpošanā, tiesību aktu gatavošanā, arī ministrijas ikdienas darbā.

Tomēr galvenais, ko gribēju pateikt, ir, ka Uldis ir lielisks iedvesmotājs un prezentācijas vadītājs. Viņš patiesi ir eksperts un profesionālis. Viņš ir piedomājis par to, kas ir mērķauditorija, kas ir tās lietas, kas mums būs interesantas, bet galvenais - reāli noderīgas turpmākajā darbā. Par to man liels prieks.

Ja sociālo platformu iespējas valsts pārvaldē saista, rīt, 5.martā, vēl var pagūt E-prasmju nedēļas ietvaros piedalīties diskusijā par sabiedrības iesaistīšanu un konsultēšanu digitālajā vidē. Pulksten 14.30 Satori grāmatnīcā.

Bet lūk arī Ulda prezentācija.

Tikai nestāstiet mums par Tviteri... v.2.0

View more presentations from Uldis Pavuls.

Otrs cilvēks, ko es iesaku kā patiešām ekspertu, ir Zigurds Zaķis. Arī viņš mani ir iedvesmojis uz daudzām lietām. Te arī viņa prezentācija no govcampa. Var noderēt.

Dizaina domāšana un sociālās platformas efektīvā valsts pārvaldē

View more presentations from Zigurds Zakis.

Par pašvaldībām 2.0

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki. 

Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.

Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.

Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?

Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.

Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.

Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.

Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?

E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.

Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.

Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.

Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.

Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.

Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.

Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.

Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.

Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.

Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.

Par tviter lietotājiem Latvijā

Šodien SIA Soon ir publiskojusi datus par tviter lietotājiem un to paradumiem Latvijā. Šī informācija varētu būt saistoša arī valsts pārvaldes un pašvaldību sabiedrisko attiecību cilvēkiem, kuri (ne)plāno eksperimentēt ar sociālajiem medijiem un tviteri to skaitā.

Manuprāt, šis ir lielisks darbs, ko Soon ir paveikuši, un paldies viņiem par to!

Es domāju, ka būtu jāpaplašina un jāturpina apkopot idejas par to, kas strādā un kas nestrādā, ko var panākt ar tviteri, un ko - ne mazākajā mērā. Aprakstīt trikus, ko Latvijas tvitera advancētie lietotāji izmanto ikdienā - gan pašiem mācīties, gan prast atšķirt kvalitatīvo ziņu no lietotāja viltībiņām personības pašreklāmai. Labos piemērus, un gaužās izgāšanās...

Starp citu, SIA Soon piedāvā arī divus interesantus rīkus, ar kuriem var paspēlēties, pētot tendences tviterī - http://televizors.soon.lv – statistika par Tvitera Latvijas komūnu un http://radio.soon.lv – rīks, kas ļauj sekot līdzi tendencēm un aplūkot dažādus atslēgasvārdus uz laika skalas nedēļas un diennakts griezumā.


Latvijas Tviterversa apskats, 2010. gada februāris, SIA Soon

Iespēja pieteikties stipendijai studiju vizītei Ziemeļvalstīs

Vēlos pievērst kolēģu uzmanību Ziemeļvalstu Ministru padomes vadītajai Ziemeļu - Baltijas mobilitātes programmai valsts pārvaldes iestādēm, un šīs programmas ietvaros piedāvātajām stipendijām apmācību un pieredzes apmaiņas braucieniem uz Ziemeļvalstīm.

Nosacījumi ir pavisam vienkārši - ir jāizvēlas joma un tēma studiju vizītei, jāsameklē iespējamie sadarbības partneri kādā no Ziemeļvalstīm un/ vai Baltijas valstīm (projektā jāsadarbojas ar vismaz divām valstīm, no kurām viena - Skandināvijas valsts), jāuzraksta pieteikums atbilstoši formai un līdz 30.martam jānosūta pa e-pastu uz Ziemeļvalstu Ministru padomes Igaunijas biroju.

Programma sedz līdz 70% no vizītes izmaksām (transporta, viesnīcas izdevumus), savukārt pašam jāsedz 30% (dienas nauda, apdrošināšana, vietējais transports). Ņemot vērā šī brīža valsts pārvaldes iestāžu iespējas piedāvāt apmācības vai komandējumus (šādas iespējas ir pietuvojušās nullei), šī ir lieliska iespēja ar nelielu (iestādes vai arī paša) ieguldījumu izrauties no ierastās vides, tikties ar kolēģiem Ziemeļvalstīs, dibināt kontaktus un uzzināt ko jaunu.

Programmas mērķi ir zināšanu, pieredzes un labākās prakses apmaiņa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā, starpsektoru sadarbības veicināšana, starpministriju sadarbības veicināšana, ilgtermiņa projektu atbalsts un citi.

Piedalīties var gan centrālās administrācijas, gan reģionālās un vietējās iestādes un to darbinieki, neatkarīgi no darbības jomas. Pieteikties stipendijai var gan individuāli, gan grupās.

Ceru, ka izmantosiet iespējas! :)

Mani govcampa iespaidi

Nepagāja ne divas nedēļas, kā es beidzot esmu nobriedusi uzrakstīt par neformālo konferenci Govcamp Latvija 2010, kuras organizēšanā esmu piedalījusies no idejas rašanās kaut kad pagājušajā pavasarī līdz pat tās norisei 23.janvārī.

Ja par to, kas un kā notika, tad kopsavilkumu varat atrast govcamp mājas lapā (prezentācijas, video, saites uz ziņu sižetiem un citiem blogu ierakstiem). Šeit es par to, kas man subjektīvi patika, nepatika un kādas pārdomas radušās.

Pirmkārt, par visnotaļ pozitīvo. Piepildījās mana nojausma, ka pasākuma ideja aizraus cilvēkus, - ir īstais laiks un ir sasniegta kaut kāda kritiskā masa interesei par sociālajām platformām un to iespējām ne tikai šaurā entuziastu lokā, bet mazliet plašākā dažādu nozaru ekspertu lokā. Mēs daudz esam dzirdējuši apkārt runājam par sociālo platformu fenomenu dažādos kontekstos (kaut vai Obamas panākumi, piesaistot atbalstītājus kampaņai caur sociālajiem tīkliem), mēs esam atklājuši tviteri, iemēģinājuši roku kādā no interaktīvajiem medjiem. Un govcamps, kā arī vēlme padiskutēt par valsts pārvaldes iespējām sociālajās platformās, ir tikai loģisks iznākums. Un es ceru, ka tāds kā starta šāviens par visām šīm lietām ne tikai diskutēt, bet arī eksperimentēt praksē.

Atskatoties uz pašu pasākumu, pie pozitīvā pieskaitu norisi sestdienā, jo uz to ir ieprogrammēts atslēgties no ikdienas darba rutīnas. Plus, lielākā daļa darba ļaužu šo dienu var plānot pēc saviem ieskatiem, un vēlmi piedalīties piepildīt bez īpaša darba devēja akcepta. Man patika iespēja aprunāties un iepazīties, veidot un stiprināt kontaktus ar daudziem ekspertiem savā jomā, kā arī kolēģiem no citām valsts pārvaldes iestādēm. Iespēja veidot savu profesionālo ekspertu tīklu, kas nepieciešams dažādu projektu īstenošanai. Ne-konference ir ideāla vieta iedvesmas noķeršanai - idejas cirkulē gaisā, tās saskaras, deformējas un transformējas, un reizēm nogulsnējas apziņā, lai pamazām nobriestu īstenošanai. Turklāt pasākums iedvesmo pat skeptiķus un neticīgos. Šādas ideju vētras, entuziastiski cilvēki, kuri paši aiz labas gribas sanākuši, rada milzīgu pozitīvu enerģijas lādiņu, kas uzlādē klātesošos uz kādu laiku pozitīvai darbībai. Un, protams, provokācijas. Jo tās vienmēr liek padomāt par kādu lietu vai ideju no pilnīgi citas puses, un neļauj zaudēt modrību.

Kas man ne visai patika, ir fakts, ka daļai pat entuziastisko un ieinteresēto dalībnieku nebija sajūtas, ka mums nav jāgaida uz mistiskiem "viņiem", kas izdarīs to vai citu lietu. Joprojām pārsvarā bija - "es gribu, lai viņi beidzot izdara tā..", "nesaprotu, kāpēc vēl nav izdarīts tas.." un tml. Diemžēl vai par laimi tieši mums katram pašam ir iespēja īstenot kādu ideju, negaidot ne uz vienu citu. Nu, un tā kā šī apziņa, ka darām paši, nav, rodas arī daudz ļoti utopiskas idejas, kuras par mērķi uzstāda ja ne mieru pasaulē, tad vismaz visas valsts pārvaldes uzlabošana. Manuprāt, varētu sākt ar maziem solīšiem, īstenojot pavisam vienkāršus projektus, bez milzīgām ambīcijām. Kaut gan daudzās idejas par to, kā valsti padarīt tuvāku tautai, droši vien norāda uz to, kas lielos vilcienos sāp tautai - lielā atsvešinātība un sajūta, ka to neņem vērā.

Un vēl viena lieta, kas man tā kā sagādāju vilšanos, tā kā mazliet kremt, ir tas, ka pasākumā piedalījās vien neliela saujiņa valsts pārvaldes iestāžu darbinieku. Nekas daudz. Lai arī pasākums bija pilnīgi bez maksas, vērsts lielā mērā tieši uz šo auditoriju, izziņots laicīgi un piedāvāja unikālu iespēju padiskutēt par samērā jaunu tēmu valsts pārvaldē, tomēr atsaucība nebija milzīga. Tajā pašā laikā, protams, prieks par katru kolēģi, kurš bija atnācis.

Ja par prezentācijām, tad es apmeklēju piecas no tām. Kā jau tas bija iecerēts. Sāku ar Microsoft pārstāvja Mihaila stāstu par uzņēmuma piedāvājumu gov 2.0 rīku klāstā. Galvenais, kas aizķēries no prezentācijas ir fakts, ka daudzās iestādēs ir dažādi Microsoft produkti, ko iespējams izmantot gov 2.0 vides attīstīšanai. Galvenā problēma ir, ka mēs bieži vien neizmantojam ne ceturtdaļu no iespējām - tādu vai citādu iemeslu dēļ (nezināšana, pieredzes trūkums, varbūt slinkums).

Kā vienmēr ar lielu prieku apmeklēju Zigurda Zaķa prezentāciju. No viņa prezentācijām vienmēr var smelties labas idejas. Kaut vai par to, ka nav vērts katrai lietai, projektam, varbūt pat iestādei veidot atsevišķu mājas lapu. Varbūt prātīgāk ir doties sociālajās platformās, kur jau ir cilvēki, un savu ziņu nodot pa tiešo mērķauditorijai Par to, ka ne velti cilvēkam ir divas ausis un viena mute - jāklausās ir divreiz vairāk, kā jārunā. Un tad - jādara.

Noklausījos idejas par attīstību projektam, kura vērtība manās acīs ar laiku arvien pieaug - par e-pakalpojumu portālu Latvija.lv. Izveidots 2006.gadā kā portāls - saišu katalogs un portāls - Latvijas vizītkarte, kādu brīdi nīkuļojis un grāvis uz sevis liktās cerības, portāls Latvija.lv nu jau kādu brīdi pārtop un veidojās par (jau sen apsolīto) portālu - pakalpojumu katalogu un portālu - e-pakalpojumu vienotas pieejas punktu. Portāla veidotāji attīsta projektu un strādā pie tā, lai pakalpojumu katalogā būtu aprakstīti visi valsts pārvaldē saņemamie pakalpojumi, savukārt tie pakalpojumi, kas pilnībā saņemami elektroniski, būtu pieejami šajā portālā. Turklāt e-pakalpojumu saņemšana vairs nav ierobežota tikai ar e-paraksta laimīgajiem īpašniekiem, bet arī vairāku banku interneta banku lietotājiem. Man šķiet, ka tieši iespēja izmantot pakalpojumus bez dārgā e-paraksta ir viena lieliska iespēja, ko vajadzētu popularizēt un atgādināt iedzīvotājiem. To pierāda arī portāla statistika, kura nozīmīgi pieaug.

Par Rīgas domes projektu Apkaimes.lv zināju jau iepriekš, un diskusija par projektu, šķiet deva dažas labas ierosmes arī projekta veidotājiem. Ceru, ka Marija Ābeltiņa no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta neņems ļaunā, ja pastāstīšu viņas stāstu. Par to, ka viņa pirms dažām dienām bija ar kolēģēm norunājusi, ka visi tviteri-šmiteri, kuri it kā nāk virsū no dažādām pusēm, tomēr nav priekš viņām, un kādu brīdi visām tām sociālo mediju izdarībām vēl nepievērsīs uzmanību. Bet rau, dažas dienas vēlāk viņa saņēma manu meilu ar aicinājumu piedalīties pasākumā par sociālajiem medijiem, kas bija tikai kārtējais atgādinājums, ka norobežoties no šīm jaunajām vēsmām nevar, pat gribot. :)

Savukārt galvenais, ko vēlētos nodot tālāk no Ulda Pāvula iedvesmojošās prezentācijas, ir norāde par nepieciešamību mācīties pašiem arī ārpus darba laika, ārpus ikdienas rutīnas, kas saucas "no deviņiem līdz pieciem". Šķiet, ka  šī vēlme pilnveidoties un attīstīties ir būtiska, lai gūtu panākumus jebkurā jomā. Otra man noderīgā lieta, no šīs prezentācijas, ir ideja par vairāku soļu programmu nesāpīgai integrācijai sociālajās platformās. Ievilkt potenciālo lietotāju soli pa solim - it sevišķi domājot par tradicionāli konservatīvajiem valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Domājot par nākamajiem pasākumiem, redzu, ka ir vērts nospraust konkrētākas tēmas, par ko diskutēt, noteiktus aspektus vai šķērsgriezumus, kas dalībniekiem liek koncentrēties uz konkrētu lietu, konkrētām problēmām. Iespējams, ka prāta vētras vai kādu tvītapu par konkrētu problēmu izdosies sarīkot, negaidot gadu uz nākamo govcampu.

Pāris dienu laikā pēc ne-konferences pie manis atnākušas arī dažas idejas, kuras es vēlētos īstenot. Piemēram, vietne, kurā apkopota informācija par kontrolējošajām institūcijām, kurām var sūdzēties par pakalpojumu, produktu kvalitāti, kā arī iesniegumu templeiti un e-pasta adreses, kur savu sūdzību var nosūtīt. Par patērētāju tiesību aizsardzību, izložu un loteriju uzraudzību, veselības aprūpes kvalitāti, personas datu aizsardzību un tamlīdzīgām lietām. Lai es varu ieiet vienā vietnē, atbilstoši savai problēmai izvēlēties iesnieguma templeitu, aizpildīt to un nosūtīt uz vajadzīgo adresi. Lai man nav jāmin un jālozē, kur un kā man pasūdzēties par spamu, manuprāt, negodīgu izlozi vai kafejnīcu, kurā nav ievērotas higiēnas prasības.

Vai arī izveidot nelielu vietni Riga-for-free, kur apkopot lietas ārzemju tūrista zināšanai, kas mūsu galvaspilsētā pieejamas bez maksas. Man šādas vietnes ir ļoti noderējušas, plānojot vizīti uz Islandi, un nu arī uz Londonu. Ir taču tik daudz lietas, ko var darīt, ja vien ir kāds, kas pasaka priekšā.

Mans sapnis ir arī labākas valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas, kurās ievēroti labie dizaina un lietojamības principi. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo mājas lapu uzlabošanai, atjaunošanai, veidošanai no jauna pietrūkst finansējuma. Nav arī kopīgas politikas attiecībā uz mājas lapu attīstību.

Vēl par govcampa organizēšanu gribēju pateikt to, ka bija neizsakāms prieks par uzņēmumiem, kas daudz nedomājot un nekavējoties atsaucās uz aicinājumu piedalīties un atbalstīt pasākumu. Rīgas ekonomikas augstskola telpas uzticēja bez maksas, Microsoft nosedza lielo vairumu izdevumu ne tikai govcampam, bet jau pirms tam notikušajam tvītapam, TE Alise ziedoja kādu daļu govcamp dalībnieku komforta nodrošināšanai. Un vairāki portāli (Delfi.lv, Kakao.lv, Politika.lv, Lv.lv) atbalstīja gan izplatot informāciju par pasākumu, gan ziņojot par to, gan nodrošinot, piemēram, video iespējas. Paldies par to!

Nu lūk. Lai arī pirmais plācenis bieži vien sametas kunkulī, ceru, ka govcamps bija gana labs, lai nenorakstītu to kā nederīgu. Un ceru, ka turpmāk tiešām izdosies labāk (ātrāk, tālāk, augstāk), un ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Melnabltās fotogrāfijas dresētājs

Jau pirms kāda laika rakstīju, ka ierēdņu rindās ir daudz radošu, aizrautīgu un interesentu cilvēku, ar kuriem ir vērts lepoties. Piemēram, grupas TāTāTā mūziķis Reinis.

Savukārt pirms kādām pāris nedēļām laikrakstā "Diena" ar prieku lasīju par kolēģi (mājas lapu administratoru) no Ārlietu ministrijas - Andreju Kovaļovu. Viņa aizraušanās, kā izrādās, ir melnbaltā fotogrāfija. Skaisti. Vien žēl, ka neielūdza uz savu izstādi! :)

(Klikšķini uz bildes, lai palielinātu)

Tieši šādi cilvēki izglābs pasauli (un varbūt valsts pārvaldi, pie reizes).

Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā

Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju. 

Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas,  vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)

Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)

Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.

Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.

Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.

Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!

Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).

Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.

Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot  Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.

Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.

Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.

Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.

No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?

* Foto: CC Antonio Martínez's