Par labākām mājas lapām

Aizsākoties ar mudinājumu pārskatīt valsts pārvaldes mājas lapu Eiropas Savienībai veltītās sadaļas, lēmām kopā sasaukt ministriju cilvēkus, kas atbild par mājas lapu administrēšanu, kā arī veikt plašāku auditu. Radās ideja apskatīt formālo prasību izpildi, kā arī apkopot labāko praksi, meklēt kopīgus risinājumus problēmām, diskutēt par jaunām iniciatīvām.

Šonedēļ kopā sanāca lielākā daļa ministriju mājas lapu administratoru, lai iepazītos, vienotos par iespējamo auditu un vienotos par to, vai tiekamies arī turpmāk.

Liels prieks, ka kopā sanākšanai atsaucās kupls pulks ministriju cilvēku. Ir prieks, ka liela daļa ir savas lietas entuziasti, un skatās tālāk par preses relīžu ievietošanu mājas lapā. Daudzas ministrijas pievērš uzmanību rss ieviešanai, foto un video informācijai, iespējai pierakstīties ziņu saņemšanai, iespējai ministrijai nosūtīt ziņu, uzdot jautājumu forumā, notikumu kalendāram. Ir ministrijas, kuras arvien apgūst un izmanto esošās lapas iespējas. Citas, savukārt, meklē papildus iespējas ārpus savas lapas (Google maps, Google analytics, Google video, Youtube, Flickr, Twitter).

Diemžēl ministriju cilvēki atzīst, ka lielai daļai mājas lapu pietrūkst elastības un šobrīd jau elementāras iespējas - nav rss, ierobežotas foto un video pievienošanas iespējas, bez iespējas embedēt objektus, neērts lapas izkārtjums, nelietojami meklētāji, vāji statistikas rīki.

Daudzām lietām būtu nepieciešams papildus finansējums, kas šobrīd nav pieejams, savukārt dažas lietas var mēģināt uzlabot un papildināt, izmantojot dažādus papildus rīkus.

Vienojāmies, ka nākamajās tikšanās dalīsimies pieredzē par foto servisu (piemēram, Flickr) izmantošanu, par to, kā savu ziņu nodot Twitter auditorijai, iepazīsimies ar Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas pieredzi viņu mājas lapu projektos.

Man šķiet, ka šādas tikšanās, skaļa domāšana, pieredzes un ideju apmaiņa ir ļoti vērtīga. It sevišķi šajā brīdī, kad iemeslu motivācijai un iedvesmai darbā nav tik daudz. Kopīgi atklājumi, kopīgas ieceres un iniciatīvas liek saņemties, sapurināties un darboties. Redzēs, kā mums veiksies.

Tā paiet pasaules godība

Lai arī tie nav mani iecienītie produkti, es pat neesmu iedziļinājusies, kas un kā, bet kaut kā skumji paliek, kad pazīstamais Herkules zīmols pamazām, bet nepārprotami tiek rebrendēts.

Par blogiem un ministriem

Pirms pāris dienām lasīju, ka aizsardzības ministrs Imants Lieģis izveidojis blogu. Uzreiz prātā piemetu ministru blogus, kas veidoti līdz šim.

Šķiet, viens no pirmajiem ministriem savu it kā blogu 2008.gada sākumā atvēra nu jau bijušais un bēdīgi slavenais sabiedrības integrācijas ministrs Oskars Kastēns. It kā blogs, jo vienīgie abi divi blogi kā no kāda bukleta norakstīti.

Daudz labāks mēģinājums izdevies arī nu jau bijušajam (un arī bēdīgi slavenajam) zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Viņam gan, diemžēl, arī dažas runas un uzrunas iekļautas, bet uz beigām itin cilvēciski un par tēmu bloga ieraksti.

Jau pieminētajam aizsardzības ministram Lieģim šobrīd tapis vien viens ieraksts, un cenšnās ir jūtama. Vienīgi - vai nav pārcenties? Šis ieraksts pārpublicēts arī Dienā, NRA, Apollo, kas vairāk tā kā velk uz ierasto viedokļrakstu, nevis blogu. Un nosaukt viedokļrakstu par blogu, jo tas ir moderni, tomēr nav modreni.Nu ok, dzīvosim - redzēsim, varbūt tas tikai tāds sākums, kur atsperties.

Viens interesants gadījums ir pašreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska mājas lapa, ko viņš (vai viņa komanda) nosaucis par blogu. Interesants, jo faktiski bloga vietā ir preses ziņas, publikācijas, fotogrāfijas un dažādas saites. Tomēr tajā pašā laikā arī iknedēļas video komentārs, kas ir patiešām svaigs un personīgs veids, kā valdības vadītājs uzrunā sabiedrību. Interesants arī tāpēc, ka šī mājas lapa ar visu, ko tur var iegūt, netiek nekur reklamēta, demonstrēta, promotēta utt. Video komentārus faktiski noskatās ap 50 skatītājiem, jautājumu atbilžu sadaļa, kurai vajadzētu gāzties apkārt no pieprasījumiem, skumīgi prezentē vienu vienīgu jautājumu/ atbildi. Lai arī komentāru pie rakstiem ir maz, neviena atbilde uz tiem nav pievienota.

Man prieks, ka ir ministri, kas atbalsta un tiecas izmantot jaunos medijus, es redzu patiešām labu ieinteresētību izmantot iespējas (Dombrovska mājas lapa ir labs piemērs), bet viņiem un viņu atbalsta cilvēkiem ir jāmācās ne tikai ķeksīša pēc darīt, bet darīt, lai reāli sasniegtu cilvēlus, lai reāli ar viņiem sarunātos, skaidrotu, atbildētu. Šis ir viens labs veids kā paskaidrot lēmumus, padarīt personisku saziņu, kā arī mēģinātu cīnīties par uzticības atgūšanu.

Balso vai mirsti..

Šādi savus apmeklētājus uzrunā Pirātu Līča administratori, aicinot nepalikt malā un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pirātu Līča uzturētāji norāda uz jauniem, satraucošiem likumiem un ES direktīvām, kas ietekmē visu dalībvalstu iedzīvotājus, un aicina nepalikt malā. Galu galā balsošana aizņem tikai dažas minūtes laika.

The 4-7th of june it's time for elections to the European parliament again. Some say it doesn't matter if you vote, some say it's just an election between a douche and a turd* and all the politicians try to convice you that they all know whats best for you.

No matter what you think of the above, we have seen a lot of new very disturbing laws and directives from the EU these last years (telecom package, ipred, the data retention directive). Laws that each member country then are obliged to follow. So yes, it does matter who we elect! We at The Pirate Bay have our different political views and don't want to shove any politics down your throat, but we want you to vote! After all, it only takes a few minutes of your time.

Latvijā Eiropas Parlamenta vēlēšanas paredzētas 6.jūnijā, un tās notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.

Balso vai mirsti!

*Dienvidparks: Vote or Die

Lietuvas celmlauži - kā pa celmiem

Šodien saņēmu ziņu par to, ka Lietuvas valdība, pasludinot sevi par jauno mediju celmlaužiem, ir viena no pirmajām Eiropā, kas darbam valdības namā, tieši tāpat kā tradicionālo mediju reportierus, nu akreditē arī blogerus. Ziņā tiek uzsvērts, ka sociālie mediji un to pieejamība valdībai ir prioritāte komunikācijas jomā. Tiek piesaukts Lietuvas premjera Andriusa Kubiļusa blogs, Lietuvas valdības Facebook un MySpace profils, Twitter un Youtube kanāli.

Celmlauži, protams, skan lepni. Droši vien ir vērts apsveikt aktīvos blogerus Lietuvā, lai kas viņi arī nebūtu, par iespēju valdības acīs tikt pielīdzinātiem mediju pārstāvjiem. Arī Lietuvas valdības Komunikācijas departamentam pienākas uzslava par to, ka dara, apgūst jaunus apvāršņus un reklamējas arī ārpus savas valsts.

Tomēr, pievēršoties Lietuvas valdības jauno mediju projektiem, sapratu, ka visas taciņas uzpucētajā dārziņā tomēr nav izravētas!

Pirmkārt - es esmu saņēmusi valdības preses relīzi par celmlauzību jauno mediju jomā, bet (!) netiek dota neviena aktīvā saite -- neviena saite vai lietotāja konta nosaukums vispār! Tas nozīmē, ka es ne tikai nevaru uzreiz uzklikšķināt un apskatīt, bet man nav pat ne mazākās norādes par to, kā un kur sameklēt Lietuvas valdības superīgos jauno mediju projektus.

Protams, protams, neesmu jau mazais bērns. Pēc nelielas Lietuvas valdības mājas lapas un Google uzrakšanas, nonācu pie atbilstošajām saitēm.

Otrkārt, apsekojot minētos projektus, skats nebija tik iedvesmojošs, kā no preses ziņas šķita. Premjera blogs nav papildināts kopš janvāra (tā kā līdz janvārim blogs pusotru gadu aktīvi papildināts, izskatās, ka premjera pienākumi, kurus viņam uzticēja decembrī, dara savu). Youtube arī mēnešus divus nekas jauns nav klāt nācis.

Feisbukā mēneša laikā 643 fani, Tviterī piecu dienu laikā - pirmie 115 sekotāji, bet Maispeisā - 17 draugi. Varētu teikt, ka pašķidri.

Treškārt, visa informācija minētajos sociālajos kanālos ir tikai un vienīgi lietuviski. Arī atrast kanālus var, tikai mežģījoties lietuviski. Protams, protams, atbalstot nacionālo identitāti un saprotot galveno mērķauditoriju, tas ir tikai saprotami, bet prasās, prasās mazliet info starptautiskajā-laikam-jau angļu mēlē (starptautiskos kanālos - starptautisku saziņu, bet nu - galu galā, mums taču ir pieejams Google Translate, lai vismaz gūtu priekšstatu par lietām).

Secinājumam - no vienas puses vai jāplīst no skaudības par Lietuvas valdības entuziastisko darbību un vēlmi apgūt jaunus komunikācijas laukus. No otras puses - pietrūkst tās dzīvības dzirksts, un jaunā medija darbībā, kuru pēc preses relīzes saņemšanas domāju ieraudzīt. Galu galā - ja jau šobrīd reklamējas, tad tur būtu jābūt dzīvībai un jaunumiem.

Tagad atliek pavērot, kā lietas attīstīsies, kā Lietuvas valdības Komunikācijas departamentam izdosies saganīt savas jauno mediju avis un sasniegt iecerēto - paplašināt sasniedzamo mērķauditoriju, uzrunāt aktīvo interneta sabiedrību un iesaistīt to valdības lēmumu sagatavošanā.