Kāpēc valsts pārvaldē (ne)vajadzētu bloķēt pieeju sociālajiem medijiem

Pirms dažām dienām, atsaucoties uz Baltā Nama preses sekretāra Roberta Gibbsa interviju, ieinteresētie mediji ziņoja, ka Baltajā Namā darbiniekiem ir liegta iespēja izmantot Twitter pakalpojumus.

Tajā pašā laikā mediji, kas seko Baltā Nama aktivitātei sociālajos medijos norādīja, ka Baltais Nams tomēr izmanto Twitter - @BarackObama, @WhiteHouse. Kurš atjano tos? MediaITE pašā Baltajā Namā noskaidroja, ka Twitter ir pieejams noteiktiem darbiniekiem, savukārt citiem dažādu iemeslu, piemēram, drošības prasību dēļ, ir liegts. Tāds, lūk, stāsts par Balto Namu un viņu sociālo mediju stratēģiju.

Vairāk gan šajā kontekstā manu interesi piesaistīja Marka (Mark Drapeau) rakstītais par to, kāpēc valsts pārvaldē nevajadzētu bloķēt pieeju sociālajiem medijiem, balstoties kaut vai tajā pašā drošības pamatojumā. Tā kā arī Latvijas valsts pārvaldē dažviet tiek bloķēta pieeja sociālajiem medijiem, arī mūsu IT speciālistiem ir vērts ieklausīties šajos argumentos. Savukārt komunikācijas speciālisti var papildināt savu argumentu klāstu, gatavojoties kārtējai sarunai ar IT departamentu.

Pirmkārt, Marks norāda, ka bloķēšanas politika nevar ilgt mūžīgi - gribot vai negribot būs jāpiedāvā vadlīnijas par to, kādi sociālie mediji tiek lietoti, kā un kas tos lieto. Varu tikai piekrist, ka mainīsies gan pati valsts pārvalde, gan cilvēki, kas tajā strādā.

Otrkārt, atrunāšanās ar nepieciešamo drošību neiztur kritiku - bieži vien iestādē ir bloķēta pieeja Twitter un citu populāro tīmekļa vietņu domēniem. Tajā pašā laikā tie paši servisi ir pieejami caur citām adresēm (Twitter - caur TweetGrid.com, arī civciv.lv, YouTube.com caur videos.Google.com u.t.t.). Tāpat darbinieki var izmantot savus personālos datorus, viedtālruņus un visparastākos mobilos telefons, lai darba laikā piekļūtu sociālajiem medijiem. Galu galā pastāv dažādi alternatīvi servisi, kas darbojas līdzigi jau minētajiem (identi.ca, sekoman.lv u.t.t.) - vai vietējais IT speciālists bloķē pieeju arī visiem šiem kloniem? Bloķējot pieeju dažām tīmekļa vietnēm nevar risināt valsts pārvaldes IT drošības jautājumu.

Treškārt, bloķējot pieeju sociālo mediju platformām, netiek darīts nekas, lai palielinātu valsts pārvaldes efektivitāti, caurspīdīgumu vai pilsoņu līdzdalību. Protams, klīstot pa Twitter, Youtube (vai Draugiem.lv) laiku var neefektīvi notriekt. Tomēr to pašu var teikt par e-pastiem, pļāpāšanu pa telefonu un došanos uz tuvējo kafejnīcu garākā pusdienu pauzē. Tajā pašā laikā, lietojot atbildīgi, sociālie mediji var nodrošināt informāciju, aktuālās ziņas, informāciju par risinājumiem citās nozarēs un līdzīgās jomās, sadarbības partnerus, informāciju par konferencēm savā jomā, sazināties ar pilsoņiem un palīdzēt atrast īsto risinājumu.

Marks min trīs svarīgus soļus, ko valsts pārvaldē vajadzētu spert, lai būtu droši par sociālo mediju izmantošanu. Pirmais - izanalizēt dažādās tīmekļa vietnes un riskus, kas saistās ar to lietošanu. Viest skaidrību par lietošanu, dalot vietnes dažādās kategorijās (piemēram, "Nav pieejams lietošanai uz militārajiem datoriem"). Otrais - veidot atklātu, skaidru, vienotu un pieejamu politiku attiecībā uz dažādu sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē. Trešais - valsts pārvaldes darbiniekus par dažādiem sociālo mediju platformu riskiem ir jāizglīto, tāpat, kā to dara par citiem riskiem interneta vidē.

Protams, es neloloju lielas cerības, ka Latvijas valsts pārvaldē atbildīgie par IT tik drīz aizdomāsies, ka jāizglīto par riskiem, jāanalizē sociālo mediju platformas vai jāpiedāvā vadlīnijas. Tomēr ir jau arī entuziastiski un dedzīgi komunikācijas speciālisti, mājas lapu administratori un arī pa kādam IT speciālistam, kas savā šaurajā lokā un pēc tam plašākā lokā var spriest, runāt un prezentēt jaunas vajadzības, jaunas iespējas, un - jaunus riskus.

Lasiet visu Marka rakstu "The Government Blocks Twitter No It Doesn't".