Nīderlandes valsts pārvaldei - viens logo, viena identitāte

Lai uzlabotu komunikāciju un veidotu noteiktu valsts pārvaldes tēlu, Nīderlande īstenojusi projektu par vienotu logo un vienotu vizuālo identitāti visā centrālajā valsts pārvaldē. Tas ir - tā vietā, lai katrai ministrijai, katrai iestādei un aģentūrai būtu savs logo un vizuālais stils, visiem ir vienots, skaidri definēts un noteikts grafiskais standarts.

Grafiskais standarts aptvers visus valsts pārvaldes izpausmes veidus - sākot no veidlapām un prezentāciju veidnēm, mājas lapām, telpu norādēm un beidzot ar dienesta transportu un darba apģērbu.

Nīderlandes valsts pārvaldes komunikatori saskaitījuši, ka kopumā tiek lietoti vairāk nekā 200 dažādi logo, līdz ar to iedzīvotājam nav grūti apjukt - kurā brīdī viņam ir darīšanas ar valsts pārvaldi, un kurā - ar kādu sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu vai kādu privātu nodibinājumu. Lai radītu iedzīvotājam vienotu valsts pārvaldes tēlu, noteiktu "seju", kuru var mirklī atpazīt, tiek piedāvāts viens logo visām valsts pārvaldes iestādēm.

Nīderlandieši uzsver - valsts pārvaldes iestāžu misija ir strādāt visas sabiedrības labā, tāpēc starp tām nebūtu jāpastāv konkurencei vai norobežošanās un vizuālai atšķirībai. Vienotās vizuālās identitātes projekts tiek īstenots kā daļa no valsts pārvaldes reformas, padarot to kvalitatīvāku un efektīvāku, turklāt, nodrošinot vienotu grafisko standartu, tiek taupīti arī budžeta līdzekļi.

Šajā video vēl par ideju un izpildījumu.

Līdzīgi vienota vizuālā identitāte visai valsts pārvaldei tiek piemērota Šveicē, Kanādā, ministriju līmenī - arī Norvēģijā.

Jāsaka, ka ideja par vienotu grafisko standartu centrālajām valsts pārvaldes iestādēm ir aktualizēta arī Latvijā. Šobrīd ideja ir minēta arī Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc).

Cenralizētas valdības mājas lapas - vai arī Latvijā?

Pavisam nesen man bija iespēja klātienē iepazīties ar Norvēģijas valdības pieeju ministriju mājas lapām - tās visas apvienotas zem viena jumta un atrodamas vienā adresē - regjeringen.no jeb government.no (angliski). Arī Latvijā jau pasen tiek domāts par līdzīgu pieeju, un, iespējams, dažādu apstākļu sakritības dēļ, par šo pavisam drīz pie mums notiks diskusijas.

Norvēģijā vienota interneta vietne (uz vienas tehniskās platformas un vienotā dizainā) visām ministrijām izveidota jau 1995. gadā, savukārt šī brīža versija darbojas no 2007.gada. Portālu tehniski uztur un attīsta Administratīvo pakalpojumu aģentūra (šī aģentūra atbild par dažādu atbalsta pakalpojum nodrošināšanu), un kopumā pie portāla strādā 15 cilvēki - gan štata darbinieki, gan piesaistītie eksperti no privātā sektora. Turklāt ekspertiem no malas parasti tiek uzticēts "melnais darbs" - garlaicīgais, vienveidīgais, tīri tehniski izdarāmais.

Savukārt pie portāla saturiskās un konceptuālās attīstības strādā pastāvīga darba grupa, kurā ietilpst premjerministra biroja cilvēki, Administratīvo pakalpojumu aģentūras pārstāvji, kā arī trīs ministriju pārstāvji. Šī darba grupa uzklausa kolēģu vajadzības, lemj par nepieciešamajiem uzlabojumiem, un ziņo tehniskajam personālam.

Vienotajā valdības portālā informāciju var ievietot vairāk nekā 300 komunikatori no visām ministrijām. Pirmās lapas ziņas un īpašos topikus nosaka premjerministra biroja komunikatori - izvēloties tās no ministriju sagatavotajām. Katra ministrija savā sadaļā var izvēlēties krāsas, pievienot banerus un dažādus dizaina elementus. Tiem gan jābūt saskaņotiem ar kopējām dizaina vadlīnijām. Katru mēnes notiek arī visu ministriju komunikatoru un web administratoru sanāksmes, kur cita starpā runā par nepieciešamajām izmaiņām vienotajā portālā.

 

Portāla izstrādātāji lielu uzmanību pievērš tā testēšanai, web administratoru apmācībai un detalizētas dokumentācijas izstrādei, lai nodrošinātu gan lietotājiem, gan darbiniekiem draudzīgu portāla darbību. 

Ar ko šāda pieeja atšķiras no pieejas, kad katrai ministrijai ir sava lapa? Iedzīvotājiem nav jāmeklē informācija dažādās mājas lapās (nav jāmin, kuras ministrijas atbildībā varētu būt jautājums, kas interesē). Meklēt interesējošo informāciju var gan atbilstoši tēmai (alfabētiskā tēmu, jomu sarakstā), gan izmantojot meklētājprogrammas palīdzību (visā portālā vai konkrētās sadaļās). Lai arī katrai ministrijai nav sava atsevišķa lapa, tām katrai ir sava sadaļa. Apmeklētājs var izvēlēties konkrētas ministrijas sadaļu, ja zina, kas tieši viņu interesē.

Vienots dizains atvieglo arī informācijas meklēšanu dažādu ministriju sadaļās. Piemēram, Latvijā katra ministrija sadaļas sakārto un nosauc atšķirīgi, un bieži vien to, ko mēs varam atrast vienas ministrijas lapā, nekādi neizdodas atrast kādā citā. Vienotā portālā informācija tiek kārtota līdzīgi, tādējādi, ja lapas apmeklētājs zina, kā informācija izkārtota vienas ministrijas sadaļā, viņam nebūs jāapgūst izkārtojums citā sadaļā no jauna. Arī piedāvāt vienotus pakalpojumus un, piemēram, iespējas digitālai līdzdalībai, efektīvāk iespējams ir vienotā vietnē.

Savukārt no lapas uzturēšanas viedokļa, vienots portāls dod iespēju efektīvi izmantot vienotus tehniskos risinājumus. Tāpat tiek nodrošināti vienoti drošības risinājumi. Uzturot vienu portālu tiek centralizēts tehniskais atbalsts ministrijām, kā arī optimizēti un samazināti izdevumi. Ja jāuzlabo un jāatjauno tikai viens portāls, tā vietā, lai atjaunotu 18 lapas, ir tikai loģiski, ka patērētie resursi mazinās.

Protams, šādam vienotam risinājumam ir arī savi mīnusi. Tā kā tehnisko jauninājumu ieviešana notiek caur saskaņojumiem un centralizēti, process ir samērā lēns un neelastīgs. Tāpat arī katrai ministrijai nav sava viegli atpazīstama web adrese. Arī dizaina un formāta ziņā nav daudz variāciju - ir jāpieskaņojas gan portāla iespējām, gan dizaina vadlīnijām. Jāsaka gan, ka Norvēģijā ir ne tikai vienots portāls ministrijām, bet arī vienotas dizaina vadlīnijas (veidlapām, dažādām veidnēm, suvenīriem u.tml.), līdz ar to dizaina variācijas kopumā nav pieļaujamas pārāk lielas.

Līdzīgi centralizētas ir arī Zviedrijas un Islandes ministriju mājas lapas.

Ja atgriežamies pie idejas par vienotu valdības portālu Latvijā, jāsaka, ka jau šobrīd Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam (saite uz dokumentu .doc) nosaka, ka šāda interneta vietņu centralizācija būs. Līdz šim diskusijas par idejas īstenošanu nav notikušas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr šobrīd šī tēma kļuvusi ļoti aktuāla - gan informatīvajā ziņojumā par Microsoft infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs (saite), gan Funkciju audita komisijas viena no darba grupām (saite), gan dažādi ekonomikas izaugsmes un optimizācijas plāni vērš uzmanību uz iespēju centralizēt resursus, tajā skaitā mājas lapu uzturēšanai paredzētos. Protams, būs jātiek skaidrībā un jāvienojas, vai ņemt par piemēru Ziemeļvalstu pieredzi, vai centralizēt resursus kā citādāk, vai centralizēt ministriju mājas lapas, vai zināmā veidā un mērā centralizēt resursus visām centrālās valsts pārvaldes interneta vietnēm, vai mainām visu uz reiz, vai pārejam uz centralizāciju pamazām utt.

Es esmu par centralizāciju, protams, pārdomāti un nesasteidzot. Galvenais, lai mērķis nebūtu centralizācija pati par sevi vai naudas taupīšana, bet gan mūsdienīga, interaktīva, iedzīvotājiem pārskatāma un ērta, administratoriem viegli pārvaldāma un piemērojama vietne.

Valda Dombrovska gads - krokodili toreiz un tagad

Pagājis jau gads, kopš Ministru prezidenta amatā stājies Valdis Dombrovskis. Lūk, divas ilustrācijas, kas izvēlētas laikrakstos - Dienas Biznesā pirms gada un Latvijas Avīzē pirms dažām dienām. Meklē nu atšķirības, kā V.Dombrovska gads aizvadīts! :)

Dienas Bizness, 05.03.2009.


Latvijas Avīze, 12.03.2010.

Pasaules Banka izaicina: izglāb pasauli

Vai Tu esi sevi iedomājies varoņa tēlā, kas izglābj pasauli? Vai Tevi aizrauj slepenās misijas? Neparasti ieroči? Slepenas kopienas ar mistisku līderi? Vai Tu gribi padarīt pasauli labāku? Pieļauju, ka ir ne mazums cilvēku, kuri uz šiem jautājumiem ar pārliecinātu "Jā!". Un tieši šiem cilvēkiem Pasaules Bankas Institūts ir izveidojis virtuālu spēli/ sociālo tīklu Urgent Evoke - kur, izmantojot slepeno aģentu tēmu, sacensību garu, īpašās misijas un uzdevumus, aicina izglābt pasauli ar neierastiem risinājumiem - sociālajām inovācijām.

Tā vietā, lai veidotu lekcijas, bukletus vai informatīvas interneta vietnes, institūcija aicina jaunos cilvēkus kļūt par slepenajiem aģentiem, lai 10 nedēļu laikā mācītos par sociālajām inovācijām un sarežģītām problēmām meklētu jaunus, radošus risinājumus, kā arī iemēģināt katram pašam roku sociālo inovāciju īstenošanā.

Apkarot nabadzību, rast neparastus risinājumus pārtikas un ūdens trūkumam, meklēt iespējas apturēt globālus un lokālus konfliktus un neparastas iespējas izglītībai - šie ir tikai daži uzdevumi, par kuriem saistošā un aizraujošā veidā aicina domāt Pasaules Banka. Spēles gaitā aģenti tiek rosināti novērtēt paši savas iespējas un mērķus dzīvē, meklēt cilvēkus, kuriem vēlas līdzināties, apvienot spēksu ar citiem dalībniekiem, dalīties ar saviem atklājumiem un pārdomām, kā arī savas idejas iemēģināt dzīvē - pašam savā ģimenē, lokālajā komūnā vai pilsētā.

Spēles gaitā dalībnieki krāj nosacītus punktus, bet tās noslēgumā visi, kas būs piedalījušies misijās un izpildījuši uzdevumus, saņems sertifikātu no Pasaules Bankas Institūta par apgūtu kursu sociālajās inovācijās.

Šis man šķiet lielisks piemērs, kā izmantot digitālo vidi un digitālās līdzdalības iespējas, lai vairotu zināšanas, prasmes un līdzdalību arī reālajā dzīvē. Varbūt līdzīgu spēli var veidot, lai īstenotu, piemēram, stratēģiju Latvija 2030? Iesaistīt misijās, piedāvāt risināt uzdevumus un domāt, kā veidot savu un valsts nākotni? Bet, kamēr šādas spēles Latvijā nav tapušas, Pasaules Bankas Institūta piedāvātā iespēja, manuprāt, varētu noderēt kādas skolas/ augstskolas programmā jau tagad.

Šobrīd jau turpat 10 tūkstoši dalībnieku ir pieteikušies aģentu rindās. Varbūt arī Tu vēlies kļūt par vienu no viņiem?

EVOKE trailer (a new online game) from Alchemy on Vimeo.

Vai tiešām nestāstīt mums par tviteri?

Šodien E-prasmju nedēļas ietvaros bija iespēja ministriju augstākajām amatpersonām - valsts sekretāriem - noorganizēt iedvesmojošu un motivējošu prezentāciju "Tikai nestāstiet mums par tviteri" no Ulda Pāvula. Mērķis un ideja bija iesēt tādu kā mazu iedvesmas dzirksti par sociālo platformu izmantošanu valsts pārvaldes darbā. Gan apstiprināt, ka izvēlēts pareizais ceļš tiem, kuri jau pamazām ministrijas darbā sāk lietot tviteri, youtube, flickr, gan iedrošināt tos, kuriem nav bijis laiks šim pievērsties. Mana cerība ir arī, ka šis ir viens mazs puzles gabaliņš, lai ministrijās rastos stabils pamats jaunām idejām un risinājumiem komunikācijas jomā, sabiedrības līdzdalības jomā, klientu apkalpošanā, tiesību aktu gatavošanā, arī ministrijas ikdienas darbā.

Tomēr galvenais, ko gribēju pateikt, ir, ka Uldis ir lielisks iedvesmotājs un prezentācijas vadītājs. Viņš patiesi ir eksperts un profesionālis. Viņš ir piedomājis par to, kas ir mērķauditorija, kas ir tās lietas, kas mums būs interesantas, bet galvenais - reāli noderīgas turpmākajā darbā. Par to man liels prieks.

Ja sociālo platformu iespējas valsts pārvaldē saista, rīt, 5.martā, vēl var pagūt E-prasmju nedēļas ietvaros piedalīties diskusijā par sabiedrības iesaistīšanu un konsultēšanu digitālajā vidē. Pulksten 14.30 Satori grāmatnīcā.

Bet lūk arī Ulda prezentācija.

Tikai nestāstiet mums par Tviteri... v.2.0

View more presentations from Uldis Pavuls.

Otrs cilvēks, ko es iesaku kā patiešām ekspertu, ir Zigurds Zaķis. Arī viņš mani ir iedvesmojis uz daudzām lietām. Te arī viņa prezentācija no govcampa. Var noderēt.

Dizaina domāšana un sociālās platformas efektīvā valsts pārvaldē

View more presentations from Zigurds Zakis.

Par pašvaldībām 2.0

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki. 

Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.

Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.

Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?

Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.

Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.

Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.

Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?

E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.

Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.

Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.

Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.

Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.

Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.

Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.

Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.

Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.

Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.