Daudzās pasaules valstīs līdz ar interneta un jauno tehnoloģiju attīstību ļoti strauji attīstās sociālo mediju izmantošana valsts pārvaldes darbā. Īstenoti daudz un dažādi projekti gan komunikācijai ar iedzīvotājiem, gan iesaistot iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, gan iesaistot iedzīvotājus problēmu risināšanā utt. ASV idejai par sociālo mediju izmantošanu valsts pārvaldē dots apzīmējums "government 2.0" jeb "gov 2.0", kas latviski varētu būt "valsts pārvalde 2.0", "pārvaldība 2.0" vai "valdība 2.0", atkarībā no konteksta.
Šobrīd Latvijā nav pat īsti sākušās diskusijas par valsts pārvaldi 2.0. Arī sabiedrisko attiecību un IT cilvēku vidū valsts pārvaldē nav zināšanu un izpratnes par iespējām, ko piedāvā jaunie mediji, kur nu vēl citiem tās darbiniekiem. Tomēr, sekojot citu valstu pieredzei, Latvijā ir nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, sākt diskusiju par iespējām, riskiem, plusiem un mīnusiem, runāt par jau esošiem projektiem, kā arī domāt par jaunu projektu izveidošanu.
Uzreiz vēlos norādīt, ka notikušās tvikšanās un paredzētā govcamp mērķis nav risināt un labot visas aplamības un trūkumus Latvijas valsts pārvaldē, tas vienkārši nav iespējams. Mērķis nekādā gadījumā nav veidot publisko tēlu, vai izmantot šos pasākumus politiķu publiskā tēla komunikācijai. Valsts pārvalde 2.0 nav par politiķu tēlu, politiskajiem komentāriem vai priekšvēlēšanu cīņu. Valsts pārvalde 2.0 ir par cilvēkiem, kas ikdienā strādā pie dažādu dokumentu sagatavošanas, kas strādā ar valsts pārvaldes klientiem dažādās institūcijās, par iedzīvotāju iespēju iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Valsts pārvalde 2.0 ir par efektīvāku komunikāciju, par papildus iespējām līdzdalībai, par valsts pārvaldes atvērtību un caurskatāmību, par sadarbību un kopdarbību, un arī e-pārvaldi.
Protams, lai sāktu īstenot projektus, izmantojot sociālos medijus, ir nepieciešamas zināšanas dažādos valsts pārvaldes līmeņos, atbalsts no dažādu līmeņu vadības, ieinteresētība no sabiedrības puses. Lai vairotu šīs zināšanas, atbalstu un ieintersētību, grupa entuziastu (valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju entuziasti) uzņēmusies organizēt neformālu konferenci Govcemp Latvija 2010 nākamā gada janvārī. Nekonferences mērķis ir plašāk diskutēt par valsts pārvaldes 2.0 konceptu, par iespējām, par jau īstenotajiem projektiem un jaunu projektu idejām. Nekonferencē aicināti piedalīties valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji, pētnieki un akadēmiķi, studenti, jauno mediju eksperti, entuziasti un visi interesenti, lai kopīgi meklētu atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo mediju izmantošanu.
Lai sāktu šo diskusiju, tikāmies tvikšanās, kuras laikā bija iespēja uzzināt vairāk par valsts pārvaldi 2.0, par ASV, Austrālijā un arī Latvijā īstenotiem projektiem, bija iespēja iepazīties un dibināt kontaktus.
Lūk arī mana prezentācija, ko izmantoju ceturtdienas pasākumā.
Bildes no pasākuma var aplūkot Govcamp Latvija Picasa kontā.
Papildus informācija, kā arī iespēja reģistrēties 2010.gada 23.janvārī paredzētajai nekonferencei Govcamp Latvija 2010, pieejama interneta vietnē www.govcamp.lv. Jaunumi arī tviter kontā govcamplv.
1 komentāri:
Liena, kā jau es minēju savā blogā, nav jēgas no instrumentu izmantošanas, ja nav noteikts mērķis- kāpēc to vajag? Un kam to vajag? Kā cilvēks x ciematā y uzlabos savu stāvokli, ja šis projekts tiks realizēts? Vai viņu sadzirdēs? Kas viņu sadzirdēs? Kas notiks, ja viņš izteiksies un kāds viņu sadzirdēs?
Ja tikai koncentrējas uz soc.mediju izmantošanu un galvenais mērķis ir, lai valsts pārvalde to izmanto, tad tas kļūs par kārtējo dārgo (mēs visu protam padarīt dārgu, ja kāds uz to nopelna) produktu, kas Latvijā šodien nav nepieciešams un nevienam nebūs vajadzīgs. Tā visdrīzāk var nogalināt labu komunikācijas kanālu, jo pēc pusgada nekas nebūtu mainījies un visi varētu teikt- nu, re.. tur jau neviens neizsakās un nevienam to nevajag...
Ja par mērķi izvirzām valsts pārvaldes un politiskās elites komunikācijas uzlabošanu, tad sākumā, arī kā jau minēju, ir vērts pētīt, vai valsts pārvaldes augstākajiem darbiniekiem ir vēlēšanās un saprašana, kādas iespējas dod šie instrumenti. Un tikai tad (ja nu gadījumā ir mērķis uzlabot komunikāciju), vērsties pie viņiem ar domu, ka tas ir ļoti labs veids..
Leave a Comment