Kā diennakts laikā tapa ideja "Lielie bērnu slimnīcai"

Latvijas twitter nu ir izaudzis no smilšu kastes zinātkārajiem par mazu, nopietnu komūnu, mazu pasaulīti - ar saviem priekiem, bēdām, baumām, kašķiem, kaimiņiem, tuviem draugiem, paziņām un savām idejām.

Vakar tiešsaistē twitter komūna radīja brīnumu. Mazāk nekā diennakts laikā no @Knoks sauciena tumsā vēlā trešdienas vakarā izauga jauns labdarības - kopdarbības un savstarpējās palīdzības projekts, kas balstās entuziasmā, ticībā savām spējām un dzīvespriekā.

Runa ir par Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, un skumjo stāvkoli tajā. Īsā laikā acu priekšā no idejas iegādāties termometrus slimnīcai vai vākt ziedojumus, izauga doma par atbalstu slimnīcas prioritātēm un lielākajām sāpēm (piemēram,Vecāku mājas pabeigšana - 50 000 ls). Tika sazināti cilvēki, kas varētu atbalstīt akciju - televīzijā, radio, laikrakstos, ieskicēts logo, izdomāts akcijas nosaukums, tiek veidota mājas lapa. Vienā mirklī, sadarbojoties, top projekts, kas citkārt varētu prasīt mūžību.

Sasaukušies twitterī @knoks, @rolsteins, @ArtaG, @martakrivade, @jemberga, @mieerszemsaules, @verners un daudzi citi ir likuši prātus kopā un nu idejas pārtop projektā - "Lielie bērnu slimnīcai", ar domu, ka mēs - lielie, viņiem - mazajiem.
Šī prāta vētra vakar made my day. Tas tomēr ir tik oosam - ja twitterī ir tik daudz pozitīvu cilvēku, arī citur (es ticu) ir jābūt proporcionālam skaitam entuziastu. Nepieciešams tikai iesākt, un lietas notiek. Muļķīgi cerēt, ka šo valsti no nepatikšanām var izvest mūsu politiķi. Un pat ne Starptautiskais Valūtas fonds. Tikai un vienīgi cilvēki.

Es gaidu "Lielie bērnu slimnīcai" īstenošanos, lai varu pielikt arī savu roku. Un sekoju projekta attīstībai twitterī.

Te Latvijas Radio un Gints Knoks par projektu.

Un vēl mazliet - vēsturei un antropoloģiskiem pētījumiem - daži tvīti jeb kā diennakts laikā tapa Ideja.