Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.
Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.
Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.
Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.
Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.
Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.
Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.
Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.
21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.
2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.
Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".
Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.
Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!
0 komentāri:
Leave a Comment