Aizvadītais gads valsts pārvaldes komunikācijā

Kā jau gada nogalē pienākas - pārdomas (manas personīgās, nesakārtotas) par aizvadīto 2009. un valsts pārvaldes komunikāciju. 

Krīze
Protams, krīzes budžets iecirtis zobus arī ministriju un iestāžu sabiedrisko attiecību cilvēku ciskās. Komunikācijas departamenti pārtop nodaļās, nodaļas pabāztas apakš zem vispārīgām administratīvajām struktūrvienībām, apvienotas ar citām nodaļām, kam vien attāls sakars ar komunikāciju. Lai iegūtu atbalstu kādam sabiedrības informēšanas pasākumam, jāpārliecina visdažādāko jomu un līmeņu priekšnieki, jādabū visu šo cilvēku vīzas un piekrišanas apliecinājumi, jāsaskaņo projekti un jāatrod kompromiss ar daudz lielāku skaitu cilvēku, nekā tas patiešām būtu nepieciešams, turklāt, nevajadzīgi patērējot laiku. Sabiedrisko attiecību cilvēku skaits rūk - laikā, kad sabiedrība arvien vairāk sūdzas, ka ir pārāk maz informācijas par valdības īstenotajām rīcībpolitikām, patiešām kvalificētu cilvēku, kas varētu šo informāciju sniegt, paliek arvien mazāk. Tā vietā, lai nopietni analizētu, plānotu un tārgetētu komunikāciju, laika un spēka sanāk vien preses ziņu sagatavošana par aktuālajiem Ministru kabinetā izskatāmajiem jautājumiem (un būsim godīgi, lielākā daļa preses relīžu aiziet copy+paste režīmā ziņu aģentūru ziņu lentās), reaģējošiem pasākumiem, atsaucoties uz kādām aktualitātēm un krīzes situācijām (to šogad - ne mazums), informācijas sagatavošanai uz žurnālistu pieprasījumiem (cilvēku skaits sarūk, atbildes laiks ceturtajai varai stiepjas garumā), mājas lapu informācijas aktualizēšanai un šādiem tādiem administratīvajiem sīkumiem. Visam pa vidu labi cilvēki tiek palūgti atstāt darba telpas,  vai arī labi cilvēki paši piesakās atstāt darba telpas - uz visiem laikiem. (Es, protams, sabiezinu krāsas, bet labāk valsts pārvaldes komunikācijas lauciņā nepaliek, ticiet man)

Protams, protams, atlikušie cīnās zobus sakoduši un jostas savilkuši. :)

Valsts pārvalde 2.0
Valdības komunikācijas koordinācijas padomes paspārnē pēc Valsts kancelejas iniciatīvas gada vidū sāka darboties ministriju mājas lapu administratoru neformāla darba grupa. Sākotnēji ar mērķi parunāties par to, kā ministrijas ievieto informāciju savās mājas lapās, ikmēneša sanāksmes pārtapa par iespēju dalīties ar labo praksi, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un dibināt ciešākas koleģiālās saites. Šādas tikšanās iedvesmoja iemēģināt arī jauno mediju lauciņu - Valsts kancelejas eksperimentiem youtube, flickr un twitter nevilcinoties sekoja Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, Vides ministrija un citi. Ar labākām un sliktākām sekmēm, protams.

Un tieši, lai runātu par šīm sekmēm, lai diskutētu par un pret jaunajiem medijiem, lai kritizētu un dotu priekšlikumus, kopā ar entuziastiem no ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, 23.janvārī aicinām visus interesentus pievienoties Govcamp Latvija 2010 - nekonferencei par sociālo mediju un jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē Latvijā un citur pasaulē. Šī ir viena lieliska iecere, ko nesis 2009.gads un ar kuru sāksies nākamais. Tikai pirmie soļi un taustīšanās pa tumsu, bet, tiekoties un kopīgi diskutējot, varam dot pienesumu labākai valsts pārvaldei.

Jau tagad ir ieplānots paplašināt mājas lapu administratoru tikšanās e-pakalpojumu un citu e-pārvaldes jautājumu virzienā. Redzēs, kā veiksies.

Eiropas Savienība un komunikācija
Viena tendence, kas iezīmējās šogad, bet noteikti turpināsies arī nākamo gadu, ir dažādas informatīvās kampaņas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, šogad tā tapušas Valsts darba inspekcija kampaņas Strādā vesels (Video) un Tavas darba tiesības (Video). Ņemot vērā, ka komunikācijas (informēšanas, līdzdalības) pasākumiem atsevišķs budžets ministrijām nekad nav bijis, bet pie krīzes budžeta komunikācijas pasākumi vispār ir pirmie, kurus īsina, šāda eironaudiņas tērēšana nav janoskauž. Un, ja Eiropas Savienības projektu īstenošanas daļa ir komunikācija, kāpēc lai to neizmantotu?!

Tāpat vairāki pasākumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību (uz Eiropas Komisijas rēķina), jau šogad notika un turpmākos trīs gadus notiks tā saucamās vadības partnerības ietvaros (vadības partnerības mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu Eiropas Savienības komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts). Tā ir iespēja gan popularizēt diskusiju par Eiropas Savienību, gan ļaut vietējiem uzņēmumiem nopelnīt (informācijai par projektiem, iepirkumiem un projektu īstenošanu no 2010.gada janvāra sekojiet Ārlietu ministrijas mājas lapā ;) ).

Dažādi
Kas vēl? Valsts kanceleja izmēģināja spēkus bezmaksas rīku pielietošanā, sadarbībai ar iedzīvotājiem - izveidojot blogu Piedalies reformā: Valsts pārvaldes dienasgrāmata. Jūs jau zināt, kā izdodas pirmās pankūkas, tāpēc pēdējo vārdu teikt pāragri.

Interesantas lietas, svinot armijas 90.-to gadadienu, darījusi Aizsardzības ministrija. Pirmkārt, izmantojot  Latvijai - 90 (www.lv90.lv) mājas lapas karkasu, uzbliezusi lapu www.armijai90.lv, kur atrodamas nenoliedzami interesantas lietas, it sevišķi, ja tu esi aizsardzības jomas entuziasts. Otra lieta ir Latvijas Brīvību cīņu (1918. - 1920.) piemiņas vietu interaktīvā karte un Brīvības cīņu pieci posmi for dummies (tādiem, kuriem mūždien jūk, kura armija, kurā brīdī un kur atradās, būsim godīgi, tādiem kā man). Vienkārši un saprotami. Ceru, ka skolēni un pilsonības kandidāti zinās un izmantos, iegaumējot sarežģītās Latvijas vēstures detaļas.

Kas vēl? Iekšlietu ministrija paguvuši ielēkt ejošā vilcienā un, pirms visas bremzes norautas, atjaunojuši savu mājas lapu. Apskaužami, ko lai saka.

Viena no vairāk skatītajām un runātājām kampaņām šogad - CSDD Ātrums. Nāvīgi viltīgs (Video). Lai arī neiztika bez skandāliņa, tās sagatavošanas posmā.

Vēl daži 2009.gada kampaņu video: Kļūstiet par audžuģimeni, Labklājības ministrija Video; Nodarbinātības valsts aģentūra (pašreklāma) Video; Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009, CVK Video; Lielā Talka 2009 Video; Latvijas Dzelzceļam - 90, Latvijas Dzelzceļš Video; Neļauj sevi pazemot internetā, E-lietu sekretariāts, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Interneta asociācija Video; Vēža monitoringa programma, Veselības ministrija Video). Protams, īstenotas arī daudzas citas kampaņas, piemēram, Ārlietu ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!, kā arī citas. Ne par tām, šoreiz.

No manas puses pagaidām viss. Kas jums nāk prātā?

* Foto: CC Antonio Martínez's

Kā veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību?

Par šo jautājumu valsts pārvaldes komunikācijas cilvēkus Apvienotājā Karalistē aicina debatēt Centrālā informācijas aģentūra (Central Office of Information jeb COI)*. Tā decembra sākumā publicējusi ziņojumu "Communications and behaviour change" ("Komunikācija un uzvedības izmaiņas"), kurā autori analizējuši dažādus uzvedības modeļus, uzvedības (biheiviorālās) teorijas, uzvedību ietekmējošos faktorus, kā arī pētījuši, kā uzvedības teorijas var tikt izmantotas plānojot, īstenojot un vērtējot komunikāciju. Ziņojumā tiek piedāvāts piecu soļu plāns, kuru izmantot, veidojot komunikācijas kampaņas. Tas viss tiek skaidrots un ielikts gan teorētiskos rāmjos, gan uzskatāmi rādīts ar piemēriem un paskaidrojumiem no reālās dzīves.

Kādā veidā pārliecināt atmest smēķēšanu? Kā pārliecināt par dzer-un-brauc negatīvajām sekām? Kā iedzīvotājus iesaistīt noziegumu novēršanā, nevis biedēt ar iespējamo noziedzību? Kā ietekmēt/ mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu un ēšanas paradumus?

Kā tad veidot komunikāciju, lai mainītu cilvēku uzvedību? Visupirms - izprast pašu uzvedību! Izpētīt, noteikt, kas ietekmē mērķgrupas uzvedību, kas ir tie faktori, kas šo uzvedību veido tādu, kāda tā ir. Atrast kopīgās iezīmes, saprast, kuri no faktoriem ir spēcīgākie. Saprast komunikācijas lomu un vietu citu instrumentu vidū (likumdošana, finanses, līdzdarbības iespējas utt), iespējamo ietekmi. Noteikt komunikācijas mērķus. Tikai tad izveidot komunikācijas stratēģiju un kampaņas plānu.

Šis varētu būt ļoti labs materiāls valsts pārvaldes komunikāciju cilvēku treniņam, apmācībai, lai, plānojot kādu jaunu kampaņu vai informatīvo akciju, būtu zināšanas analizēt mērķauditorijas uzvedību un iespējas to mainīt. Lai galvenais mērķis nav vien informēšana un izglītošana, bet konkrētu pozitīvu izmaiņu mērķauditorijas uzvedībā veicināšana.

*Central Office of Information (Centrālā informācijas aģentūra) jeb COI ir valsts aģentūra Apvienotajā Karalistē, kas darbojas ar valsts pārvaldes komunikācijas un mārketinga aktivitātēm. Aģentūra sniedz padomus, konsultē, organizē iepirkumus un vada sabiedrības informēšanas projektus. Galvenais tās mērķis ir palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm sasniegt to rīcībpolitikas mērķus, izmantojot efektīvākos komunikācijas veidus un nodrošinot efektīvu finanšu izlietojumu. Par aģentūru un tās darbības principiem vien varētu stāstīt un stāstīt, bet šoreiz ne par to...

Behaviour Change Guidelines

Valsts pārvaldes iestādēm Youtube piedāvā papildus iespējas bez maksas

Pirms trim nedēļām kādā manis iecienītā Kanādas blogā, pēc tam arī Austrālijas blogā izlasīju par Google jauno piedāvājumu valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz Youtube.com video kanāliem. Pavisam vienkārši - nosūtot pieprasījumu, var bez maksas paaugstināt attiecīgās iestādes konta statusu uz "branded" jeb "ar zīmolu".

Šis statuss nodrošina virkni papildus iespēju, kas nav pieejamas parastam lietotājam. Visvienkāršākā, bet ļoti noderīgā, ir - iespēja ievietot video, kas ir garāki par 10 minūtēm. Tāpat ir iespēja pievienot papildus vizuālo noformējumu. Vēl arī virkne citu iespēju saistībā ar savas informācijas izvietošanu, papildus iespējas apmeklētāju informācijas analīzei, sasaistīšana ar citiem Youtube video kanāliem un tml. Vairāk par iespējām šajā Youtube info-lapā (.pdf).

Šādu iespēju, kā runā, ieinteresētās puses (parasti uzņēmumi) var nopirkt sākot ar 50 000$, tāpēc šāda bezmaksas iespēja valsts pārvaldes iestādēm ir ļoti pievilcīga.

Arī es uzrakstīju e-pastu ar nepieciešamo informāciju, un nu divi manā atbildībā esoši konti saņēmuši "branded" statusu - konts, kurā apkopoju dažādu sociālo kampaņu video http://youtube.com/user/latviavideo un Valsts kancelejas kanāls, kurā šobrīd pieejamas dažādas premjera uzrunas http://www.youtube.com/user/valstskanceleja. Ceru, ka ar laiku apgūšu visas iespējas, jo dažām man rokas tomēr ir par īsu (varbūt kāds mākslinieks var palīdzēt ar vizuālo noformējumu? :)).

Ceru, ka arī citas Latvijas valsts iestādes, kas jau izmanto Youtube, nepaslinkos uzrakstīt kompānijai, lai iegūtu papildus iespējas saviem video.

Likumu līkumotājs un Tildes tulkotājs

Šodien, pārskrienot ar acīm jaunumiem un dažādām preses relīzēm tepat Latvijā, uzdūros divām interesantām ziņām, - varbūt arī jums noder un būs interesanti - par jaunām iespējām Likumi.lv un Tildes automātisko tulkotāju.

Vortālā "Likumi.lv" vienkopus pieejami republikas pilsētu saistošie noteikumi

"Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls www.likumi.lv papildināts ar jaunu sadaļu "Pašvaldību saistošie noteikumi", kurā vienkopus pieejami saistošie noteikumi aktuālajās redakcijās.

Lai sabiedrībai sniegtais pakalpojums būtu maksimāli kvalitatīvs, vortāls aicina pašvaldības un iedzīvotājus uz sadarbību un ierosināt vēlamos uzlabojumus, kā arī informēt par pamanītajām nepilnībām sadaļā "Pašvaldību saistošie noteikumi" (e-pasts: likumi@lv.lv).

Vēl viens iedzīvotājiem noderīgs vortāla jaunums - likumiem un MK noteikumiem (skat. atvērtam dokumentam pievienoto norādi "Saistītie dokumenti") ir izveidots jauns sasaistes veids "Tulkojums", kurā pievienotas saites uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā, kas pieejami Valsts valodas centra mājaslapā.

Likumi.lv attīstība, manuprāt, ir ļoti apsveicama. Ņemot vērā, ka vortālā  ir pieejamas konsolidētās tiesību aktu versijas (arī visas iepriekšējās redakcijas, un pat t.s. nākotnes konsolidētās versijas), šis ir viens vērtīgs resurss ikvienam iedzīvotājam.

"Tilde" internetā atver latviešu valodai paredzētu tulkošanas sistēmu

Sabiedrība Tilde izveidojusi internetā pieejamu tulkošanas sistēmu, kas spēj angļu valodas tekstus pārtulkot latviski. Adresē translate.tilde.lv ikviens var izmēģināt automatizētās tulkošanas iespējas latviešu valodā. Tildes sistēma apliecina, ka latviešu pētnieki spēj radīt pasaules līmeņa inovācijas valodu tehnoloģiju jomā.

Tildes automatizētās tulkošanas sistēmas beta versija ir pieejama adresē translate.tilde.lv

Pamēģinu, salīdzināju ar Google Translate - jāsaka, ka Google man iztulkoja saprotamāk. Es biju cerējusi, ka Tildei būs izdevies atkost latviešu valodas automatizēto tulkošanu augstākā līmenī.

Divi valsts pārvaldes 2.0 attīstības scenāriji

Uzgāju ļoti interesantu novembrī publicētu Eiropas Komisijas pētījumu centrā tapušu pētījumu/ ziņojumu "Public Services 2.0: The Impact of Social Computing on Public Services" - plašāks skatījums uz to, kā "social computing" (sociālā datorika? sociālā skaitļošana? - lietotāja radīts saturs, sabiedrības kopīga darbošanās iekš un caur tehnoloģijām, arī tie paši sociālie mediji) ietekmē, ietekmēs un mainīs valsts pārvaldi.

Pētījumā ir apskatītas gan šī brīža tendences (valsts pārvaldē, veselības aprūpē, izglītības sistēmā, līdzdalības politikā), gan iespējamās ietekmes (uz politikas veidošanu, sabiedrisko kultūru, tiesiskajiem aspektiem u.c.), analizēta nozares literatūra, kā arī vairāki konkrēti gadījumi (Wikileaks, PatientLikeMe u.c.), kā arī izspēlēti divi attīstības scenāriji.

Es patiešām ar interesi izlasīju lielāko daļu pētījuma, un noteikti iesaku to darīt arī jums, ja šī tēma interesē. Iespējams, par šo pašu varētu rakstīt vairākus ierakstus pēc kārtas. Šoreiz es gribu atstāstīt tos divus attīstības scenārijus, ko gluži kā mūsu pašu profesors Ķīlis sacerēja Latvijai 2030, ir sacerējuši autori valsts pārvaldei 2.0.

Tātad - scenārijs nr.1: "Jā, mēs varam!"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji aktīvi iesaistās publiskajā pārvaldē un sociālā datorika ir spēcinājusi visas indivīdu grupas sabiedrībā. Pilsoņi izmanto sociālos medijus, lai mobilizētos un veidotu politiku. Publiskos pakalpojumus sniedz decentralizētas sabiedriskās organizācijas ciešā sadarbībā ar privāto sektoru un sabiedrību.

Iedzīvotāji ir optimistiski par nākotni un tic, ka paši var daudz darīt tās labā. "Mēs to varam izdarīt kopā" ir viens no vadošajiem saukļiem, kas apvieno iedzīvotājus, valsts pārvaldi un uzņēmējus. Iedzīvotāji ir cieši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un dažādas interaktīvas aplikācijas ir neatņemama politikas veidošanas sastāvdaļa.

Ap 2015.gadu ir sākusies strauja tehnoloģiska un ekonomiska attīstība, kas balstās sabiedriskajā līdzdarbībā. Sabiedrībai izvirzot mērķus un darbojoties kopā ar valsts pārvaldi, notiek ilgtspējīga attīstība, vērsta uz resursu saglabāšanu.

Izveidojas stipras, stabilas iedzīvotāju komūnas, kurās cilvēki apvienojas atbilstoši savām interesēm, dzīvesveidam un filozofijai. Pašorganizējoties, iedzīvotāji iesaistās arī veselības aprūpes, izglītības, tiesiskās aizsardzības sistēmu darbībā.


Scenārijs nr.2: "Wall-E"
Eiropa 2025.gads. Iedzīvotāji ir vienaldzīgi, un valdība varu ir deleģējusi komplicētai tehnoloģiskai sistēmai. Sabiedrībai un valsts pārvaldei ir samērā pasīva loma. Sabiedrību vada tehnoloģijas.

Kopumā iedzīvotāji dzīvo ekonomiskā pārticībā un harmonijā. Dzīve ir komfortabla, paredzama un caurspīdīga. Mākslīgais intelekts un biometriskās tehnoloģijas ir attīstītas, tās optimizē ikdienas dzīvi. Web 2.0 attīstījusies par autonomu web balstītu servisu, kas apvienots ar detalizētu datu bāzi - tas nodrošina pilnībā personalizētu publisko servisu. Privātums, līdz ar milzīgo datu kolekciju, vairs nav aktuāls.

21.gadsimta sākumā, dziļas ekonomiskās krīzes laikā, Eiropas valdības lielākoties cīnījās par ekonomikas atveseļošanu. Administratīvo izdevumu samazināšana noveda pie vājām valdībām, kuru galvenā atbildība bija ekonomiskā izaugsme un tehnoloģiju inovācijas. Valdību loma mazinājās, tika paralizēta valsts pārvaldes darbība.

2010. - 2015.gados strauji pieauga iedzīvotāju iniciatīvas, izmantojot sociālo datoriku, - tas noveda pie milzīgas informācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu pārslodzes. Iedzīvotāji bija noguruši no iniciatīvu haosa, un pievērsās labklājības atgūšanai, paliekot vienaldzīgi pret sabiedriskajām norisēm. Pēc krīzes un valsts pārvaldes paralīzes, lielie uzņēmumi novērtēja lielo plaisu starp valdību un sabiedrību, un sāka piedāvāt viņu radītus "publiskos pakalpojumus" - izglītību, veselības aprūpi, drošību, sabiedrisko transportu utt. Valdība zaudēja cīņā par attīstību.

Lielās kompānijas lielā mērā nosaka ekonomisko un tehnoloģisko attīstību, neatstājot daudz iespēju sabiedrības līdzdalībai. Ideālismu nomainīja pragmatisms, kas koncentrējas uz ekonomisko un zinātnes attīstību. Kamēr tiek nodrošināta labklājība, iedzīvotāji nejūt vajadzību iesaistīties. Lēmumi ir caurskatāmi un atklāti, tie pārsvarā balstās uz zinātniskiem faktiem un tehnoloģijām. Iedzīvotāju moto ir: "Viņi droši vien zina, ko viņi dara".

Tehnoloģiskā sistēma seko iedzīvotāju darbībām, publiskajai informācijai, iedzīvotāju veselībai, izglītībai. Veselības un personiskais profils tiek sastādīts uzreiz pēc dzimšanas, bet veselības problēmas tiek noteiktas jau piedzimstot, pat arī jau pie ieņemšanas.

Lūk tādi divi scenāriji. Ne-ko teikt, vai ne?!

Valsts pārvalde sociālajos medijos - pezentācija no Kanādas

Turpinot tēmu "Valsts pārvalde 2.0" - viena prezentācija no Kanādas. Gov 2.0 ir aktuāls visapkārt pasaulei, un kas noder Kanādai, kāpēc gan lai nenoderētu arī mums.

Getting started in the social web: Government 2.0

View more presentations from Tamera Kremer.