Par blogiem un ministriem

Pirms pāris dienām lasīju, ka aizsardzības ministrs Imants Lieģis izveidojis blogu. Uzreiz prātā piemetu ministru blogus, kas veidoti līdz šim.

Šķiet, viens no pirmajiem ministriem savu it kā blogu 2008.gada sākumā atvēra nu jau bijušais un bēdīgi slavenais sabiedrības integrācijas ministrs Oskars Kastēns. It kā blogs, jo vienīgie abi divi blogi kā no kāda bukleta norakstīti.

Daudz labāks mēģinājums izdevies arī nu jau bijušajam (un arī bēdīgi slavenajam) zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Viņam gan, diemžēl, arī dažas runas un uzrunas iekļautas, bet uz beigām itin cilvēciski un par tēmu bloga ieraksti.

Jau pieminētajam aizsardzības ministram Lieģim šobrīd tapis vien viens ieraksts, un cenšnās ir jūtama. Vienīgi - vai nav pārcenties? Šis ieraksts pārpublicēts arī Dienā, NRA, Apollo, kas vairāk tā kā velk uz ierasto viedokļrakstu, nevis blogu. Un nosaukt viedokļrakstu par blogu, jo tas ir moderni, tomēr nav modreni.Nu ok, dzīvosim - redzēsim, varbūt tas tikai tāds sākums, kur atsperties.

Viens interesants gadījums ir pašreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska mājas lapa, ko viņš (vai viņa komanda) nosaucis par blogu. Interesants, jo faktiski bloga vietā ir preses ziņas, publikācijas, fotogrāfijas un dažādas saites. Tomēr tajā pašā laikā arī iknedēļas video komentārs, kas ir patiešām svaigs un personīgs veids, kā valdības vadītājs uzrunā sabiedrību. Interesants arī tāpēc, ka šī mājas lapa ar visu, ko tur var iegūt, netiek nekur reklamēta, demonstrēta, promotēta utt. Video komentārus faktiski noskatās ap 50 skatītājiem, jautājumu atbilžu sadaļa, kurai vajadzētu gāzties apkārt no pieprasījumiem, skumīgi prezentē vienu vienīgu jautājumu/ atbildi. Lai arī komentāru pie rakstiem ir maz, neviena atbilde uz tiem nav pievienota.

Man prieks, ka ir ministri, kas atbalsta un tiecas izmantot jaunos medijus, es redzu patiešām labu ieinteresētību izmantot iespējas (Dombrovska mājas lapa ir labs piemērs), bet viņiem un viņu atbalsta cilvēkiem ir jāmācās ne tikai ķeksīša pēc darīt, bet darīt, lai reāli sasniegtu cilvēlus, lai reāli ar viņiem sarunātos, skaidrotu, atbildētu. Šis ir viens labs veids kā paskaidrot lēmumus, padarīt personisku saziņu, kā arī mēģinātu cīnīties par uzticības atgūšanu.