Par pašvaldībām 2.0

Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās. Saistībā ar Govcamp Latvija rīkošanu, biju uzaicināta par sociālo platformu iespējām valsts pārvaldei pastāstīt arī pašvaldību cilvēkiem. Lai arī neesmu eksperts, un man nav atbilžu uz visiem jautājumiem, vēlos padalīties ar dažām idejām, ko savā darbā var ņemt vērā pašvaldību darbinieki. 

Kāpēc sociālās platformas pašvaldībās?
Pirmkārt, atbilstoši TNS datiem, interneta lietotāju skaits arvien aug. Šobrīd internetu ikdienā lieto ~ 57% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt jaunākajās respondentu grupās procenti pieaug līdz 70, 80 un par 90% (jaunieši, vecumā no 15 līdz 19 atbilstoši TNS). Kas būtiski, tieši jaunākās respondentu grupas jau ir vai drīzumā būs aktīvie Latvijas pilsoņi, kas ir pašvaldību viena no svarīgākajām mērķgrupām. Un tas runā par labu sociālo mediju izmantošanai - pirmkārt, jo tieši jauniešus ir grūtāk uzrunāt tradicionālajos veidos, otrkārt, viņi ir interneta iedzimtie (digital natives) un ar internetu ir uzauguši, kamēr vecākas paaudzes ir digitālie imigranti, kuriem sociālie mediji ir jāmācās. Būtu pilnīgi nepareizi jau laikus negatavoties interneta paaudzes pieprasījumam pēc pakalpojumiem digitālajā vidē, vai - vēl ļaunāk, pilnībā ignorēt to.

Otrkārt, pašvaldība ir tuvākā valsts pārstāvniecība iedzīvotājiem, tieši pašvaldības iestāžu darbinieki vislabāk zina katra iedzīvotāja rūpes un priekus. Pašvaldības cilvēki ir tie, kuri zina savu teritoriju uz vietas, un viņi vislabāk varētu zināt, kādus pakalpojumus un iespējas savējiem būtu jāpiedāvā tiešsaistē.

Treškārt, pašvaldības ir pakalpojumu sniedzējs, un iedzīvotājiem lielākoties nav iespējas izvēlēties - iet pēc pakalpojuma pie pašvaldības vai neiet - pašvaldība ir vienīgā izvēle. Līdz ar to pašvaldībām ir jābūt maziem pakalpojumu sniegšanas ekselences centriem. Un, ja privātas kompānijas klientu apkalpošanai izmanto sociālās platformas, - kāpēc lai to nedarītu pašvaldības?

Kādas iespējas sociālās platformas piedāvā?
Komunikācija. Sociālās platformas, dažādi servisi un mediji piedāvā plašas iespējas savu informāciju nodot iedzīvotājiem - pa dažādiem kanāliem, dažādās formās, tieši un nepastarpināti, turklāt - arī saņemot atgriezenisko saiti no lasītājiem. Tā var būt darba dienasgrāmata vai blogs, kurā pašvaldības vadītājs dalās pārdomās un ziņo par pašvaldību darbu, tas var būt tviteris, kurā saviem iedzīvotājiem ziņot par aktuālāko, vai vienkārši prasmīgi veidota mājas lapas, no kuras ziņas var saņemt arī ar RSS plūsmas palīdzību. Tāpat, bieži vien sociālā platforma var būt vienīgā saikne ar savu pašvaldību - piemēram, ja runājam par latviešiem ārzemēs.

Līdzdalība. Pļāpājot viesībās vai kādā saviesīgā pasākumā, atklājas daudzas interesantas iedzīvotāju idejas kāda pašvaldības darba uzlabošanai, bet uz domes rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm sanāk tikai saujiņa aktīvistu? Iespējams, piedāvājot idejas samest digitālā priekšlikumu kastītē, atsaucība būs lielāka. Un tam klāt vēl varētu piedāvāt iespēju katram nobalsot par viņaprāt labāko ideju, un īstenošanu sākt tieši ar labāk novērtētajām. Protams, jāsāk ar vienkāršāko - kaut vai publicējot svarīgu lēmumu/ noteikumu projektus, ar aicinājumu sniegt savus komentārus. Vai piedāvāt un rosināt diskusijas par pašvaldībā aktuāliem jautājumiem.

Kopdarbība. Tūrisma maršrutu kartes, foto kopiena, virtuāla kopiena, kura palīdz atbildēt uz jautājumiem par noteiktu teritoriju, pilsētu, vai konkrētu objektu - šīs ir tikai dažas iespējas, kā jebkurš entuziasts var pielikt roku savas dzīvesvietas un iecienītās pašvaldības popularizēšanā. Saliekot kopā dažādu iestāžu, sabiedrisko organizāciju, atsevišķu entuziastu prātus un veiklos pirkstus, var panākt daudz, un digitālā vide paver jo plaša iespējas šādai kopdarbībai.

Atklātība. Internets paver plašas iespējas iestāžu informāciju padarīt brīvi pieejamu jebkuram interesentam. Pašvaldības budžeta dati, dati par izglītības jomu, par satiksmi un ceļiem, par vidi... Varbūt kopdarbībā var piedāvāt arhīvu un vēsturisko materiālu digitalizāciju, piedāvājot unikālas vēsturiskās liecības, kurās katrs var sameklēt savas saknes?

E-pārvalde. Pat nesarežģījot ar e-parakstu un dažādām smalkām e-pakalpojumu sistēmām, pašvaldības var izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt papildus iespēja pieteikties, iesniegt dokumentus, nokārtot kādas formalitātes kaut vai vienkārši pa e-pastu.

Ko pašvaldība iegūs?
Samērā vienkāršu un lētu veidu kā paplašināt savas iespējas. Iespēju veidot saikni ar iedzīvotājiem, ar pašvaldības un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem savā teritorijā, citu pašvaldību kolēģiem, kā arī mediju pārstāvjiem. Iespēju informāciju nodot tieši, bez mediju filtra. Esošās ziņas papildināt ar viedokli, detaļām. Iespēju vairot zināšanas un izpratni par pašvaldības ikdienas darbiem un funkcijām. Iespēju veidot pašvaldības darbinieku un arī tās vadītāja tēlu – individualitāti, personību – izcelt cilvēkus, pie kā var vērsties problēmu gadījumā. Saziņu ar iedzīvotājiem veidot personiskāku, atklātāku.

Ar ko jārēķinās?
Sociālās platformas ir tikai daļa no komunikācijas kanāliem, kas labi darbosies tikai kopā ar citiem komunikācijas veidiem. Turklāt internetu ikdienā arvien nelieto vismaz 40% iedzīvotāju. Nepieciešams papildus laiks un resursi, lai veidotu ilgtermiņa kvalitatīvas attiecības tiešsaistē. Jābūt drosmei eksperimentēt, jābūt gataviem krist un krist uz priekšu* (*kā es esmu iemācījusies no eksperta Zigurda Zaķa). Internets ir nosacīti anonīma vide, kur cilvēki mēdz attīrīt savu karmu no visa negatīvā.

Ar ko sākt?
Veiciet izpēti. Novērojiet. Apziniet, cik liels procents interneta lietotāju varētu būt jūsu pašvaldībā. Apziniet interneta vietnes, kur jūsējie jau pulcējas. Vai jūs esat Draugos? Vai esat izpētījuši sadaļu Domubiedri/ Pilsētas & valstis? Iespējams, tur pašvaldības iedzīvotāji jau ir izveidojuši virtuālu komūnu, kur apmainīties jaunumiem, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem un izteikt dažādas idejas. Iesaistieties! Pārmeklējiet tviteri - ko par jums runā tieši šobrīd lielākajā virtuālajā tirgus placī? Palasiet komentārus vai forumu sava reģiona laikraksta lappusē.

Izpētiet citu valstu pieredzi, mācieties, uzziniet par labo praksi citur pasaulē, paņemtie labāko no īstenotajām idejām.

Novērtējiet. Pirms mesties komentēt, aizstāvēt savu viedokli, appludināt kādas virtuālas kopienas dalībniekus ar informācijas un saišu gūzmu, novērtējiet, cik lielā mērā nepieciešams iesaistīties. Varbūt reizēm ir nepieciešams ignorēt kādu komentāru. Varbūt varat dot norādes par interesējošo informāciju. Ja nepieciešams - esiet aktīvi, veidojiet savu piedāvājumu.

Novērtējiet savas iespējas, izvēlieties atbilstošākos risinājumus. Jo - kas der vienam, var nederēt citam. Un nav jākļūst par vāciņu katram podiņam.

Iesaistieties. Sāciet personiskajā līmenī - pamēģiniet tviterot, rakstīt blogu, vai veidot savu foto albumu. Piedalieties sarunā kādā no forumiem par jums interesējošu tēmu. Uzziniet par sociālajām platformām, tās ikdienā lietojot. Tikai iesaistoties un praktiski darbojoties ir iespējams atklāt iespējas, ko sociālās platformas piedāvā, kā arī labāk izprast to darbības pamatus.

Sāciet ar savu mājas lapu - piedāvājiet papildus iespējas (komentārus, forumu, iespēju uzdot jautājumu amatpersonai, iespēju iesūtīt priekšlikumu, notikumu kalendāru), izrevidējiet esošo informāciju un piedāvājiet jaunu, katram iedzīvotājam un viesim nepieciešamo. Un tad skatieties, kuru no platformām pamēģināt nākamo.

Lūk.
Protams, protams, tam visam vēl ir daudz dažādu šķautņu. Kā jau katrai monētai - divas puses. Kāda darvas karote medus mucā. Reizēm pa kaķim maisā. Bet mana pārliecība ir, ka nevar stāvēt, domāt, minēt un gaidīt. Ir jāmēģina. Un jādomā par to, kā savas pašvaldības iedzīvotāju darīt laimīgāku.