Par labāku dizainu Amerikas valsts pārvaldē

Skaisti, skaisti, skaisti! Neko citu es nevaru izdomāt pateikt par Sunlight Foundation rīkotā konkursa "The Design for America" rezultātiem. Brīnišķīgas idejas valsts pārvaldes interneta vietnēm, skaidrojošas infografikas, vizualizācijas un piedāvājumi pārveidot pakalpojumu dizainu -- tas viss nācis no dizaineriem, māksliniekiem, ciparu vizualizācijas virtuoziem un vienkārši talantīgiem entuziastiem ar mērķi parādīt valsts pārvaldi no cita leņķa, un atklāt jaunus veidus, kā valdība var sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

10 nedēļu laikā (no 8.marta un līdz 17.maijam) visi interesenti iesniedza savus projektus un vizualizācijas par trīs tēmām - datu vizualizācija, procesu caurskatāmība un valsts pārvaldes redizains. Katrai no tēmām bija izvirzītas arī apakštēmas (kopumā astoņas), un konkursa laikā tika saņemti 72 pieteikumi labākam dizainam Amerikas valsts pārvaldei.

Pirms dažām dienām tika publicēti konkursa uzvarētāji, kuru darbus iesaku apskatīt arī es.

Best Redesign of a Government Website:
A Good Company - IRS.gov Redesign (Ieņēmumu dienesta mājaslapa)
Šajā kategorijā iesaku aplūkot arī piedāvājumu sociālās apdrošināšanas administrācijas un nodarbinātības institūcijas mājas lapu pārveidei

Best Illustration of How a Bill Becomes a Law:
Mike Wirth & Dr. Suzanne Cooper Guasco - How Our Laws Are Made

Best Illustration of the Legislative Process:
Mark S. Luckie - US Senate Floor Procedures (Šis ir labs - par to, kā strādā ASV Senāts)

Best Visualization of Community Health Data:
Forum One - County Sin Rankings (Šis ir brīnišķīgs!)

Best Use of Sunlight Data:
Nick Jonas - Cool Kids at the White House
-and-
Matt McKenna - WhoPaidThem (Kas ir politiķu sponsori? Kuri lobiji tērējuši visvairāk?)

Best Use of USASpending.gov Data:
Clay Broga - Is Washington Bankrupting America?
-and-
Pitch Interactive - Government Spending v. Media Coverage

Best Use of Recovery.gov Data:
Iowa State U., Dept. of Statistics - Making a Full Recovery

Best Redesign of a Government Form:
Davvi - US Passport Application



Es esmu patiešām lielā sajūsmā par šādu iniciatīvu, un spēju vien apbrīnot un apskaust amerikāņus par aktīviem uzņēmējiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, kas šādām lietām pievērš uzmanību un velta savu laiku. Domāju, ka es pati arvien biežāk runāšu un uzrunāšu kolēģus par to, ka mums valsts pārvaldē būtu jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu dizainam. Un arī dizaina domāšanai tā pamatā.

Varu tikai piebilst, ka Latvijā mani no tiesas priecē Jurģa centieni vizualizējot Latvijas valsts pārvaldes datus bogā Ciparu nieze. Ceru, ka tuvākajā laikā atkal varēsim ieraudzīt kādu infografiku vai vizualizāciju.

Bet pagaidām - smeļamies iedvesmu no amerikāņiem!

Hāgā diskutēs par policijas vizuālo tēlu Eiropā

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstīm ir daudzas lietas, darbi un ieceres, kas tās vieno, ar vizuālo tēlu nav tik vienkārši. Piemēram, policija - visās valstīs tai ir viena misija, tā pilda līdzīgas funkcijas un arī valstu starpā notiek sadarbība dažādos jautājumos. Tomēr vizuāli katrā valstī mēs redzam pat krasi atšķirīgu pieeju policijas vizuālajam tēlam. Piemēram, itāļiem ir sportīgs haizivīgs lamborgīni, kamēr nīderlandiešiem - samērā neitrāls sarkani-zili strīpots auto.

Domājot par valsts pārvaldes dizainu, par dizainu Eiropas Savienībā un policijas spēkiem, Hāgas dizaina aģentūra Ontwerpwerk un Berlīnes aģentūra Fuenfwerken rosinājuši diskusiju par to, kā Eiropas Savienībā izskatās policijas automašīnas - vai tām vajadzētu izskatīties līdzīgi? vai uz tām būtu jābūt ES simbolikai? kā automašīnu vizuālo tēlu veidot vienlaikus autoritatīvu un pieejamu?

Dizaineri ir gatavi gan diskutēt ar valdību pārstāvjiem, gan piedāvāt savu redzējumu un dizaina paraugus.

Vienlaikus Hāgā paredzēta arī Eiropas Savienības valstu policijas automašīnu parāde, kā arī formastērpu un cepuru izstāde. Vairāk par izstādi un diskusiju var uzzināt šeit.

Būtu interesanti uzzināt par to, kurš ir dizainējis Latvijas policijas automašīnas. Bet pagaidām - turam īkšķus par to, lai arī Latvijas policija pieteiktos parādei :) Un vēl - kamēr mēs gaidām un viņi domā, iesaku noskatīties šo lielisko britu raidījuma Top Gear sižetiņu par dizaineri, kas radījusi Lielbritānijas lielceļu zīmes.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

1918.gada 18.novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920.gadā tika starptautiski atzīta un 1921.gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920.gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922.gada 15.februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu - Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure ir spēkā līdz šim brīdim.

1940.gada 16.jūnijā Latvijas Republikas valdībai iesniegtā toreizējās staļiniskās PSRS valdības ultimatīvā nota ar prasību mainīt valdību un 1940.gada 17.jūnijā PSRS militārā agresija kvalificējama kā starptautisks noziegums. Tā rezultāts bija Latvijas okupācija un Latvijas Republikas suverenās valsts varas likvidēšana. Latvijas valdība tika izveidota pēc PSRS valdības pārstāvju diktāta. No starptautisko tiesību viedokļa šī valdība nebija Latvijas Republikas suverenās valsts varas izpildorgāns, jo tā pārstāvēja nevis Latvijas Republikas, bet gan PSRS intereses.

1940.gada 14. un 15.jūlijā okupētajā Latvijā politiska terora apstākļos, pēc prettiesiski pieņemta antikonstitucionāla vēlēšanu likuma notika Saeimas vēlēšanas. No 17 iesniegtajiem kandidātu sarakstiem vēlēšanās tika atļauts tikai viens - “Darba Tautas bloka” kandidātu saraksts. “Darba Tautas bloka” pirmsvēlēšanu platformā nebija izvirzīta prasība par padomju varas pasludināšanu Latvijā un Latvijas Republikas iestāšanos Padomju Savienībā. Turklāt vēlēšanu rezultāti tika viltoti.

Tautas apmānīšanas rezultātā prettiesiski izveidotā Saeima nepauda Latvijas tautas suverēno gribu. Tai nebija konstitucionālu tiesību izlemt jautājumu par valsts iekārtas grozīšanu un Latvijas valsts suverenitātes likvidēšanu. Šos jautājumus bija tiesīga izlemt vienīgi tauta, taču brīva tautas nobalsošana nenotika.

Līdz ar to Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā, un Latvijas Republika joprojām de jure pastāv kā starptautisko tiesību subjekts, ko atzīst vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989.gada 28.jūlija “Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti”, 1990.gada 15.februāra “Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību” un 1990.gada 21.aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces Aicinājumu, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa, Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:

1. Atzīstot starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valststiesību normām, uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939.gada 23.augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940.gada 17.jūnija Latvijas Republikas suverenās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.
2. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940.gada 21.jūlija pieņemto deklarāciju “Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā”.
3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā. Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti - LATVIJA.
4. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kas nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77.pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti:

1.pants - Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika;
2.pants - Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai;
3.pants - Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale;
6. pants - Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Satversmes 6. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi.
5. Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de fakto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko valsts varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.
6. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šī lēmuma pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantu.
Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa.
Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.
7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.
8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.
9. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju.

Deklarācija stājas spēkā kopš pieņemšanas brīža.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

Latvijas PSR Augstākās Padomes sekretārs

I.Daudišs

Rīgā 1990.gada 4.maijā

Par dizainu valsts pārvaldē

Bieži vien, kad ir runa par valsts pārvaldi, mēs domājam "birokrātija" "likumi" "robežas" "neefektīvs" "pelēks" "neinteresants" "politiķi" "viņi" un tml. Vismaz, brīdī, kad es pieminu valsts pārvaldi vienalga kādā savienojumā, cilvēku reakcijas bieži vien ietver minētos vārdus. Un šādā sarunā nav vienkārši sarunu ievirzīt tā, lai runātu par "iespējām" "attīstību" "skaistumu" "ērtībām". Tomēr, tomēr citur pasaulē arvien vairāk sarunas, kurās aizskarta valsts pārvaldes, valdības, pārvaldības tēma, notiek par to, ka to var "skaistāk" "efektīvāk" "ērtāk", un noteikti par to, "kā".

Viena daļa no šīm sarunām ir par valsts pārvaldes un tās pakalpojumu dizainu. Pēdējā laikā atkal un atkal manā redzeslokā parādās dizaina tēma valsts pārvaldē. Arī tepat Latvijā. Piemēram, viens citāts, ko izlasīju pirmajā žurnālā ir.lv. Arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte saka:

 Piemēram, Panorāmā jau kuro reizi stāstīja par dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm. Var jau pieņemt, ka tie ir medicīnas jautājumi, bet es šeit redzu ļoti aktuālu dizaina problēmu: kā tiek komunicēta šī bezmaksas pārbaude, kas ir ārkārtīgi nozīmīga vēža profilaksē. Vai tu saņem interesantu, saistošu atklātni, vai formālu, pilnīgi nesaprotamu lapeli. Arī es to esmu saņēmusi. Tā ir visnesaprotamākā vēstule pasaulē! (..) Un bērnudārzu rinda? Kāpēc pierakstīšanās nevarētu notikt elektroniski? Tas ir tas pats - tas ir pakalpojumu dizains.*

Savukārt konferencē Campus Party Europe mārketinga kompānijas IDEO radošais direktors Pauls Benets stāstīja par viņa uzņēmuma pieredzi, dizainējot pakalpojumus - gan sabiedriskajai slimnīcai, gan enerģijas uzņēmumam, gan dizaiainējot fēnus, spuldzīšu abažūrus un velosipēdus. Atkal un atkal parādot, cik liela nozīmē ir pakalpojumu dizainam, lai cilvēki būtu laimīgāki, arī, ja mēs runājam par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Pakalpojumu dizains valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā man šķiet viena aizraujoša un interesanta tēma. Tas iet kopā ar tādiem lieliskiem piemēriem, kā Volkswagen iniciatīva Fun Theory vai Zviedrijas pieeja karavīru rekrutēšanai.

Diemžēl es neesmu tik advancēta, lai spētu šo dizaina jautājumu izcelt Latvijas profesionāļu saulītē, bet ceru, ka ar laiku arī pie mums speciālisti paši nāks klajā gan ar kritiku, gan ar vērtīgiem ieteikumiem un risinājumu piedāvājumiem. Jo mēs gribam "atraktīvu" "elastīgu" "noderīgu" rezultātu no valsts pārvaldes, bet, būsim godīgi, valsts pārvaldei trūkst kapacitātes šādiem jautājumiem. Tāpēc speciālistu iesaiste sabiedriskā kārtā šobrīd būtu vienīgais reālais variants.

Un vēl - lieliski noderīgie resursi
Lielbritānijā par dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem var lasīt te.
Nīderlande un vēl piecas Eiropas valstis apvienojušās par labāku dizainu valsts pārvaldē
Par dizainu (arī) valsts pārvaldē janvāra beigās govcampā aizraujoši stāstīja Zigurds Zaķis.

*Lūk arī pieminētais vēža skrīninga video.